Rīga: -9.7°С
Valdība apstiprina autoceļu attīstības stratēģiju
Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets izskatījis Valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kas paredz būtiskus uzlabojumus valsts galveno autoceļu tīklā. Plāni paredz gan esošo maģistrāļu pārbūvi, gan jaunu apvedceļu būvniecību, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību.
Tuvākie gadi sola ievērojamus infrastruktūras projektus
Īstermiņa perspektīvā Latvijas iedzīvotāji un viesi var sagaidīt vairākus vērienīgus autoceļu projektus. Viens no tiem ir Rīgas apvedceļa (A4) posma no Baltezera līdz Saulkalnei pārbūve. Šis 20,5 kilometrus garais posms izmaksās aptuveni 227,1 miljonu eiro (cenās uz 2024. gadu).
Tāpat aktīvi tiek īstenots Bauskas apvedceļa būvniecības projekts uz starptautiskās maģistrāles E67. Šis 14,2 kilometrus garais ceļš jau ir uzsākts kā publiskās-privātās partnerības projekts, kas liecina par jauniem attīstības modeļiem infrastruktūras finansēšanā.
Vēl viens nozīmīgs projekts ir autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) pārbūve, kas ietvers arī Iecavas apvedceļa būvniecību. Šī būvniecība paredz 34,3 kilometrus jauna un pārbūvēta ceļa, un izmaksas tiek lēstas 326,2 miljonos eiro (cenās uz 2024. gadu).
Vai ceļu izmaksas ir attaisnotas?
Radoties jautājumam par būvniecības izmaksu augstumu, kas mērāms simtiem miljonu eiro, vērts ieskatīties izmaksu struktūrā. Saskaņā ar aprēķiniem, tieši būvnieki nesaņem vairāk par pusi no kopējās summas. Piemēram, 2025. gadā viena kilometra jauna valsts autoceļa izmaksas tiek prognozētas 9,4 miljonu eiro apmērā. No šīs summas pašu būvdarbi sastāda 3,9 miljonus eiro, savukārt atlikusī daļa tiek novirzīta projektēšanai, zemes atsavināšanai, prettrokšņu sienu izbūvei un citiem saistītiem darbiem, kas nodrošina ceļa pilnvērtīgu un drošu funkcionēšanu.
Sekojiet mums līdzi: