Ārlietu ministrijas budžets nākamgad varētu sarukt par 5,5 miljoniem eiro

Ārlietu ministrijas budžeta prognozes nākamajam gadam

Tiek prognozēts, ka nākamgad Ārlietu ministrijas (ĀM) budžets varētu piedzīvot ievērojamu samazinājumu – par aptuveni 5,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gadu. Ja šogad ministrijas rīcībā ir 104,3 miljoni eiro, tad paredzams, ka nākamgad šī summa saruks līdz 98,8 miljoniem eiro. Šo informāciju otrdien, 4. novembrī, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē atklāja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Budžeta konsolidācijas pasākumi un to ietekme

Šis prognozētais budžeta samazinājums ir daļa no plašākiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt fiskālo disciplīnu un optimizēt valsts izdevumus. Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem, kas ietekmēs ĀM budžetu, ir paredzēta pabalstu samazināšana valsts amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus ārvalstīs. Šīs izmaiņas, kas skars gan pašas amatpersonas, gan viņu ģimenes locekļus, plānots ieviest uz četriem gadiem, sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tiek prognozēts, ka Ārlietu ministrijas izdevumi šajā jomā samazināsies par aptuveni 2,3 miljoniem eiro trīs gadu laikā, no 2026. līdz 2028. gadam, pirms pabalstu apmēri atgriezīsies iepriekšējā līmenī no 2030. gada. Paredzētais samazinājums nepārsniegs 6%, tādējādi minimāli ietekmējot amatpersonu dzīves apstākļus ārvalstīs, tomēr ministrija uzsver, ka šīs izmaiņas ir īslaicīgas un balstītas uz tiesiskās paļāvības principu. Šī iniciatīva palīdzēs valsts budžetam ietaupīt ievērojamu summu, kas kopumā trīs gadu laikā citās ministrijās mērāma simtos tūkstošos eiro. Aizsardzības ministrija plāno ietaupīt 729 420 eiro, Ekonomikas ministrija – 73 080 eiro, bet Finanšu ministrija – 28 416 eiro. Kā ziņots, kopējais plānotais izdevumu samazinājums valsts budžetā 2026. gadā būs aptuveni 1,19 miljoni eiro, 2027. gadā – arī 1,19 miljoni eiro, bet 2028. gadā – 1,15 miljoni eiro.

Ārlietu ministrijas prioritātes un funkcijas budžeta kontekstā

Neskatoties uz paredzamo budžeta samazinājumu, Ārlietu ministrijas galvenie uzdevumi un prioritātes paliek nemainīgas. Tās ietver uz tiesībām un noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības nostiprināšanu, kā arī militāru un politisku savienību veidošanu un uzturēšanu, lai atturētu potenciālos apdraudējumus Latvijai. Tāpat plānots turpināt attīstības sadarbības politiku, stiprinot Latvijas kā atbildīga un uzticama partnera tēlu un veicinot stabilitāti. Ārlietu dienests sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru turpinās veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, atbalstot eksportu un investīciju piesaisti. Svarīga loma saglabāsies arī konsulāro pakalpojumu un palīdzības nodrošināšanā Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs, kā arī mijiedarbībā ar latviešu diasporu. Tiek uzsvērts, ka šīs izmaiņas budžetā nenozīmē apdraudējumu valsts drošības un ārpolitikas galvenajiem virzieniem. Turklāt, lai gan pabalsti tiek samazināti, ministrija nodrošina, ka šīs izmaiņas neietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un personas pensijas kapitālu, kas ir svarīgi ilgtermiņa sociālajai nodrošinātībai. Tas apliecina ministrijas apņemšanos uzturēt spēcīgu ārpolitiku un aizsardzību, vienlaikus pielāgojoties fiskālajām realitātēm.