Degvielas cenas Baltijā: Rīgā stabilitāte, Tallinā un Viļņā svārstības

Degvielas cenu svārstības Baltijas valstīs: kas notiek uz ceļa?

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Baltijas valstīs demonstrēja atšķirīgu dinamiku, radot nelielu satraukumu autovadītāju vidū. Kamēr Rīgā situācija palika stabila, Tallina un Viļņa piedzīvoja cenu kāpumu, īpaši dīzeļdegvielai. Šī situācija liek aizdomāties par faktoriem, kas ietekmē degvielas tirgu un kā tās izpaužas mūsu ikdienā.

Benzīna un dīzeļdegvielas cenu salīdzinājums

Analizējot datus, redzam, ka nedēļas nogalē visaugstākā benzīna cena bija Rīgā, sasniedzot 1,554 eiro par litru 95. markai, bet viszemākā cena bija fiksēta Tallinā – 1,394 eiro par litru, kas ir par 1,8% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Dīzeļdegviela Rīgā arī turējās augstākajā cenu galā – 1,534 eiro litrā, kamēr Tallinā tā bija vislētākā, maksājot 1,264 eiro par litru, kas ir ievērojams 2,4% kāpums. Interesanti, ka Viļņā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 2% līdz 1,529 eiro, savukārt 95. benzīna cena palika nemainīga – 1,459 eiro par litru. Šādas atšķirības varētu mudināt autobraucējus plānot degvielas uzpildi, īpaši garākos pārbraucienos.

Autogāzes tendences: cenu kritums dienvidos un ziemeļos

Tikmēr autogāzes tirgus piedzīvoja citādas pārmaiņas. Rīgā cena palika nemainīga – 0,915 eiro par litru. Taču Viļņā autogāze kļuva lētāka par 2,9%, sasniedzot 0,679 eiro par litru, kas ir pievilcīgs piedāvājums. Arī Tallinā novērots autogāzes cenu kritums, par 1,5% līdz 0,894 eiro par litru. Šāds cenu kritums autogāzei varētu pamudināt vairāk autobraucēju apsvērt šo alternatīvo degvielas veidu.

Faktori, kas ietekmē degvielas cenas

Degvielas cenas veido sarežģīts faktoru kopums. Viens no galvenajiem ir naftas pasaules tirgus cena, kas savukārt ir atkarīga no globālās ekonomiskās situācijas, ģeopolitiskās spriedzes un piedāvājuma/pieprasījuma attiecībām. Piemēram, ja lielie naftas ražotāji samazina ieguves apjomus, cena var strauji kāpt, radot ažiotāžu un neziņu gan pie mums, gan citviet pasaulē. Otrkārt, valūtu kursi, īpaši attiecībā pret ASV dolāru, kurā tradicionāli tiek kotēta nafta, spēlē nozīmīgu lomu. Ja eiro vājinās pret dolāru, tad arī mums degvielas litrs kļūs dārgāks, pat ja naftas cena nav mainījusies. Treškārt, nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – veido ievērojamu daļu no galējās degvielas cenas. Politiskie lēmumi par nodokļu paaugstināšanu vai samazināšanu tieši atspoguļojas mūsu maciņos.

Ko sagaidīt nākotnē?

Šobrīd prognozes par degvielas cenām ir piesardzīgas. Lai gan naftas cenas ir piedzīvojušas zināmas svārstības, tās joprojām ir augstas. Papildus tam, nepastāvīgā ģeopolitiskā situācija pasaulē rada papildu risku faktorus. Tāpat jāņem vērā, ka virkne valstu, tostarp Baltijas valstis, ir noteikušas mērķus samazināt oglekļa dioksīda emisijas, kas varētu ietekmēt fosilo degvielu izmantošanu un tādējādi arī to cenas nākotnē. Varētu domāt par alternatīvām, piemēram, elektriskajiem transportlīdzekļiem vai bioloģiskajām degvielām, taču tas ir ilgtermiņa risinājums. Īstermiņā autovadītājiem nāksies turpināt sekot līdzi tirgus tendencēm un pielāgoties esošajai situācijai.