Nesamērīgi aizliegumi un ierobežojumi grauj legālo tirgu un samazina valsts budžeta ieņēmumus

Rīgā notikušajā ekspertu seminārā “Aizliegumi vai regulējums: bezdūmu nozare valsts budžeta kontekstā” tika uzsvērts, ka cīņā pret smēķēšanu Eiropai un Latvijai ir jāizvēlas efektīvākā stratēģija. Nekontrolēti un pārmērīgi aizliegumi ne tikai grauj legālo uzņēmējdarbību, bet arī veicina nelegālo tirdzniecību un nekontrolētu kaitīgu produktu nonākšanu apritē. Gluži pretēji, gudrs un niansēts regulējums var sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības uzlabošanā, palielināt nodokļu ieņēmumus, aizsargāt darba vietas un efektīvi ierobežot nelegālo tirdzniecību.

Seminārā tika prezentēts apjomīgs SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret dažādu tabakas un nikotīna produktu lietošanu, kā arī Eiropas Politikas Inovāciju padomes (EPIC) pārstāvis iepazīstināja ar nozares ekonomiskās ietekmes rādītājiem. Pēc EPIC aprēķiniem, kopējais akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu apjoms no tabakas un nikotīna produktiem Latvijas valsts budžetā sasniedz aptuveni 379 miljonus eiro (2023. gada dati). Taču, ņemot vērā kontrabandas radītos zaudējumus, aplēsts, ka tie veido līdz pat 20% no šiem nodokļu ieņēmumiem. Kopējais nozares pienesums valsts budžetam veido ievērojamu daļu, sasniedzot 32% no valdības izdevumiem aizsardzībā.

Aizliegumu sekas un alternatīvas

Eksperti norāda, ka pārmērīgi aizliegumi, piemēram, noteiktie ierobežojumi attiecībā uz aromatizētājiem elektroniskajās cigaretēs, bieži vien nespēj sasniegt sākotnējos mērķus. Gluži pretēji, tie veicina ēnu ekonomikas pieaugumu un apgrūtina produktu aprites kontroli. Jaunākais profesora Arņa Saukas pētījums atklāj, ka teju puse jeb 46% beztabakas produktu, tostarp e-cigarešu, lietotāju izvēlas tos iegādāties nelegālajā tirgū tieši pieejamo aromātu dēļ, kas vairs nav pieejami legālajā apritē. Šāda tendence rada miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetam no neiegūtā akcīzes un PVN nodokļa. Valsts policijas dati apliecina, ka kopš 2025. gada sākuma izņemto nelegālo preču apjoms ir audzis desmitkārtīgi, taču tirgotāji ātri adaptējas, meklējot jaunus veidus, kā apiet likumu.

Baiba Šmite-Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, uzsver, ka aromātu aizliegums bija populistisks lēmums bez efektīviem kontroles mehānismiem. Viņa norāda, ka politikas mērķiem jābūt sabalansētiem, apvienojot veselību, drošību un uzticēšanos nodokļu sistēmai. Ir svarīgi meklēt risinājumus, kas aizsargā jauniešus, bet vienlaikus nesagrauj legālo tirgu un nenodara kaitējumu valsts ekonomikai. Prognozes liecina, ka 2025. gadā valsts varētu neiegūt aptuveni 7,5 miljonus eiro no e-cigaretēm un to sastāvdaļām, kā arī 2,8 miljonus eiro no tabakas aizstājējproduktiem akcīzes nodokļa veidā. Kopumā tie ir ievērojami līdzekļi, kas varētu tikt novirzīti sabiedrības labā.

Noderīgs un saudzīgs regulējums – ceļš uz sabiedrības veselību un budžeta stabilitāti

Lai gan tradicionālo cigarešu smēķēšana Latvijā pamazām tiek aizstāta ar alternatīviem bezdūmu produktiem, kas daļēji tiek uzskatīts par soli uz smēķēšanas atmešanu, jaunu produktu ilgtermiņa ietekme uz veselību joprojām tiek pētīta. Šie produkti kļūst arvien populārāki, piesaistot arī tos, kuri iepriekš nav smēķējuši. Pētījumi liecina, ka to lietošana rada risku veselībai un veicina atkarības veidošanos. Tāpēc svarīgi ir ne tikai stingri ierobežojumi, bet arī informācijas un izglītojošā darba stiprināšana sabiedrībā.

Kā efektīvākas stratēģijas tiek minētas pierādījumos balstītas kaitējuma mazināšanas pieejas, piemēram, tās, kas tiek īstenotas Zviedrijā un Lielbritānijā. Šādas kompleksas pieejas varētu būt veiksmīgākas, apvienojot veselības aizsardzību ar ekonomiskajiem aspektiem. Eksperti uzsver, ka valsts politikas mērķiem jābūt sabalansētiem, lai panāktu gan sabiedrības veselības uzlabošanos, gan valsts budžeta stabilitāti, neapdraudot legālo uzņēmējdarbību un darba vietas.

Līdz ar jauno regulējumu, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, Latvijā ir noteikts aizliegums smēķēt, iegādāties un pārdot tabakas izstrādājumus personām, kas jaunākas par 20 gadiem. Šie ierobežojumi attiecas arī uz tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm. Tāpat tika aizliegti aromatizētāji, izņemot tos, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Šīs izmaiņas paredz stingrākus sodus par normatīvu pārkāpumiem, kas vērsti uz jauniešu pasargāšanu no atkarības veidošanās un atbalstītu veselīgāku dzīvesveidu kopumā.

Diskusijas par bezdūmu nozares regulējumu un tā ietekmi uz valsts budžetu turpinās, un ir skaidrs, ka nepieciešams rast optimālo līdzsvaru starp ierobežojumiem un atbalstošu vidi legālai uzņēmējdarbībai, lai nodrošinātu gan sabiedrības veselību, gan valsts ekonomisko stabilitāti.