Rīga: +1.3°С
Uzmanību, skaidras naudas cienītāji!
Laiki, kad lieli skaidras naudas darījumi paslīdēja nepamanīti garām valsts institūciju acīm, ir pagātnē. Latvija, dzenoties pakaļ ēnu ekonomikai un stiprinot cīņu pret naudas atmazgāšanu, ir ievērojami pievilkusi jostas skaidras naudas apritei. Personām, kuras ikdienā dod priekšroku bankomātiem un banku filiālēm naudas iemaksām un izņemšanai, nu jārēķinās ar pastiprinātu uzraudzību no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) puses. Šīs izmaiņas, kas jau stājušās spēkā, maina spēles noteikumus finanšu caurskatāmībā.
Kāpēc tieši tagad? Valsts vēlme pēc caurskatāmības
Jaunās prasības nav radušās tukšā vietā. Tās ir daļa no plašāka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, kura galvenais mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību un atklāt nelikumīgas izcelsmes finanšu darījumus. Lai gan skaidras naudas izmantošana pati par sevi nav nekas nepareizs, diemžēl tā bieži vien kalpo kā instruments nelegālām aktivitātēm, piemēram, aplokšņu algām. Pērn vien bankomātos tika iemaksāti vairāk nekā 2,1 miljards eiro un izņemti vairāk nekā 4,6 miljardi eiro, apliecinot milzīgo skaidras naudas apjomu ekonomikā, kurā viegli paslēpties ēnu ekonomikai. Tādēļ valsts apņēmusies padarīt šīs plūsmas daudz redzamākas.
Samazinātie sliekšņi un jaunie ziņošanas pienākumi
Viena no būtiskākajām izmaiņām, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, ir banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākums reizi gadā iesniegt VID informāciju par fiziskajām personām, kuru kontos gada laikā ieskaitītā skaidras naudas summa sasniedz vai pārsniedz 7000 eiro. Iepriekš šis slieksnis bija 15 000 eiro kopējam konta apgrozījumam.
Turklāt FID turpmāk pārsūtīs VID informāciju par atsevišķiem skaidras naudas darījumiem, piemēram, iemaksām vai izmaksām bankomātos un kredītiestādēs, ja to apjoms ir 750 eiro vai vairāk. Šis slieksnis tika noteikts, ņemot vērā bankomātu ikmēneša izņemšanas limitus. Svarīgi uzsvērt, ka tas neattiecas uz ikdienišķiem pirkumiem mazumtirdzniecībā vai komunālajiem maksājumiem, bet gan uz tiešajiem naudas plūsmas darījumiem caur finanšu iestādēm.
Joprojām spēkā ir arī vispārējais skaidras naudas darījumu ierobežojums 7200 eiro apmērā, kas attiecas uz komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās. Jaunums ir arī tas, ka valūtas maiņas punktu darījumi tagad ir pakļauti šim ierobežojumam un ir jādeklarē.
Ko tas nozīmē jums?
Finanšu ministrija uzsver, ka godprātīgiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem jaunās prasības neradīs papildu slogu ikdienas aktivitātēs. Mērķis nav sodīt, bet gan identificēt un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas. FID un VID rīcībā nonākusī informācija tiks rūpīgi analizēta kopsakarā ar citiem datiem, un jautājumi tiks uzdoti tikai gadījumos, kad būs vērojamas būtiskas neatbilstības starp deklarētajiem ienākumiem un skaidras naudas plūsmu. Tātad, ja jūsu ienākumu izcelsme ir legāla un pārskatāma, nav pamata nervozitātei.
Uzņēmējiem jauns pienākums
Vēl viena būtiska izmaiņa skar uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Tiem tagad ir pienākums nodrošināt klientiem iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem arī bezskaidrā naudā. Tas veicina digitālo maksājumu popularizēšanu un samazina skaidras naudas izmantošanu ilgtermiņā, tādējādi vēl vairāk ierobežojot ēnu ekonomikas iespējas.
Nākotnes perspektīva
Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas tendences gan Latvijā, gan Eiropas Savienības līmenī, kur tiek pastiprināta finanšu sistēmas uzraudzība. Lai gan ES plāno noteikt skaidras naudas maksājumu limitu 10 000 eiro apmērā no 2027. gada, dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir tiesības noteikt vēl zemākus sliekšņus, ko mēs jau esam izmantojuši. Tādējādi skaidras naudas aprite arvien vairāk nonāks stingrā uzraudzībā, padarot finanšu vidi caurspīdīgāku un godīgāku visiem.
Sekojiet mums līdzi: