Rīga: +0.2°С
Zviedrija Sola Pārtikas Cenu Atvieglojumu: PVN Samazinājums Cīņā pret Inflāciju
Šodien, 2025. gada 4. septembrī, Zviedrijas valdība nāca klajā ar vēsturisku paziņojumu, kas sniedz cerību miljoniem mājsaimniecību visā valstī: lai mazinātu pārtikas cenu smago slogu un stimulētu ekonomiku, tiks uz pusi samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikas produktiem. Šis drosmīgais solis, kas paredz PVN likmes samazinājumu no pašreizējiem 12% līdz 6%, stāsies spēkā no 2026. gada 1. aprīļa un būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.
Pārtikas Cenu Kliedzošā Realitāte un Valdības Reaģēšana
Aizvadītajos gados zviedru mājsaimniecības ir izjutušas aizvien pieaugošo pārtikas inflācijas spiedienu, kas krietni samazinājis iedzīvotāju pirktspēju un daudziem radījis finansiālas grūtības. Lai gan kopējā inflācija ir pakāpeniski tuvojusies Zviedrijas centrālās bankas (Riksbank) mērķim, pārtikas cenas joprojām ir saglabājušas augstu līmeni. 2023. gada februārī pārtikas inflācija Zviedrijā sasniedza satriecošus 20,95%, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Lai gan 2025. gada jūlijā šis rādītājs bija mazinājies līdz 5,05%, tas joprojām ir būtisks apgrūtinājums katram pircējam, kas stāv pie kases, mēģinot piepildīt savu iepirkumu grozu.
Ministru prezidents Ulfs Kristersons un premjerministra vietniece Ebba Buša preses konferencē uzsvēra, ka šis pasākums ir vērsts uz tiešu atbalstu tiem, kuriem klājas visgrūtāk, un ir daļa no plašākas valdības stratēģijas ekonomikas atveseļošanai. “Šī ir reforma, kas vislielāko efektu radīs tām mājsaimniecībām, kurām ir bijis visgrūtāk,” sociālajā tīklā X norādīja Ebba Buša.
Ekonomiskās Cerības un Fiskālā Dilemma
PVN samazināšanas mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tas tieši samazinās pārtikas preču izmaksas, tādējādi palielinot mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus un sniedzot jūtamu atvieglojumu no ikdienas dzīves dārdzības. Otrkārt, valdība cer, ka šis solis stimulēs patēriņu un veicinās plašāku ekonomisko izaugsmi. Zviedrijas valdība prognozē, ka 2026. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,0%, un šis PVN samazinājums ir paredzēts kā būtisks virzītājspēks šī mērķa sasniegšanai.
Tomēr šādam lēmumam ir arī nopietna fiskālā cena. Tiek lēsts, ka zaudētie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā veidos aptuveni 16 miljardus Zviedrijas kronu (SEK) 2026. gadā un 21 miljardu SEK 2027. gadā. Šie ir ievērojami skaitļi, kas liecina par valdības apņēmību dot priekšroku iedzīvotāju labklājībai un ekonomikas atdzīvināšanai, pat ja tas nozīmē īstermiņa budžeta slogu.
Pārdomas un Precedenti: Vai PVN Samazinājums sasniegs Mērķi?
Ekonomistu vidū valda plašas debates par PVN samazināšanas efektivitāti kā instrumentu inflācijas mazināšanai un mājsaimniecību atbalstam. Galvenais jautājums ir tā sauktā “cenu pārnese” (pass-through) – cik lielā mērā nodokļu samazinājums patiešām nonāk līdz patērētājiem veikalu plauktos, nevis tiek absorbēts mazumtirgotāju vai piegādātāju peļņas maržās.
Vienlaikus ar Zviedrijas paziņojumu, ir vērts atskatīties uz citu valstu pieredzi. Piemēram, Portugāle 2023. gadā ieviesa pagaidu PVN samazinājumu būtiskām pārtikas precēm (no 6% uz 0%). Stokholmas Universitātes ekonomikas doktorantu veiktais pētījums liecina, ka Portugāles gadījumā nodokļu samazinājums pilnībā tika pārnests uz patērētāju cenām, izraisot tūlītēju cenu kritumu un samazinot inflācijas līmeni par 0,68 procentpunktiem. Šī veiksme tika saistīta ar politikas augsto publicitāti un vienlaicīgu ražotāju cenu samazināšanos. Tas sniedz cerību, ka arī Zviedrijā šis pasākums varētu gūt panākumus, ja tirgus apstākļi un konkurence būs labvēlīgi.
Tomēr ir arī citi piemēri, kas rāda atšķirīgu ainu. Apvienotajā Karalistē un Francijā agrākie PVN samazinājumi uzrādīja tikai daļēju cenu pārnesi, daļai no nodokļu ietaupījumiem paliekot uzņēmumu rīcībā. Šī asimetriskā reakcija nozīmē, ka cenu samazinājums ne vienmēr ir tik liels, cik teorētiski varētu būt, un, kad nodokļi tiek atjaunoti, cenas var pieaugt pat straujāk nekā pirms samazinājuma.
Skeptiķu Balsis un Alternatīvas Stratēģijas
Zviedrijas akadēmiskajās aprindās valda zināms skepticisms par šī pasākuma efektivitāti. Ekonomisti, piemēram, Lunda Universitātes ekonomikas docente un nodokļu eksperte Osa Hansone (Åsa Hansson) un Valsts Revīzijas biroja pārstāvis Pēters Juhansons (Peter Johansson), kritizē pārtikas PVN samazināšanu kā “ārkārtīgi neefektīvu” un “dārgu” veidu, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Viņi norāda, ka tieša sociālā atbalsta programmas vai pabalstu palielināšana būtu daudz mērķtiecīgāka un budžetam izdevīgāka, lai nodrošinātu, ka palīdzība nonāk pie tiem, kuriem tā patiešām visvairāk nepieciešama.
Juhansons atsaucas uz Zviedrijas 1996. gada pieredzi, kad PVN pārtikai tika samazināts no 21% uz 12%. Toreizējā analīze liecināja, ka samazinājums noveda pie pilnīgas cenu korekcijas, taču vienlaikus tika secināts, ka ar puslīdz mazākām izmaksām valsts varēja panākt līdzīgu ienākumu pārdales efektu, izmantojot mērķtiecīgus pabalstus.
Pārraudzība un Patērētāju Aizsardzība
Apzinoties potenciālās problēmas ar cenu pārnesi, Zviedrijas valdība ir paziņojusi, ka uzdos Zviedrijas Konkurences iestādei stingri uzraudzīt situāciju tirgū. Iestādes uzdevums būs nodrošināt, lai nodokļu samazinājums pilnībā atspoguļotos gala cenās un lai mazumtirgotāji un vairumtirgotāji neizmantotu šo iespēju, lai palielinātu savas peļņas maržas. Šis ir būtisks solis, lai vairotu sabiedrības uzticību un garantētu, ka paredzētais labums patiešām sasniedz katru pircēju. Līdzīgi kā citās valstīs, kur šāda uzraudzība bija, tā var būt izšķiroša faktora, lai nodrošinātu politikas efektivitāti.
Plašākas Ekonomikas Perspektīva un Izaicinājumi
Šis PVN samazinājums ir daļa no valdības plašāka 2026. gada budžeta projekta, kas ietver aptuveni 80 miljardus kronu nefinansētu pasākumu, lai stimulētu ekonomiku, īpaši priekšvēlēšanu gadā. Tas liecina par valdības apņēmību risināt stagnējošo izaugsmi un patērētāju piesardzību, kas radusies tarifu neskaidrības un inflācijas dēļ. Lai gan Riksbank ir veikusi vairākus procentu likmju samazinājumus, mājsaimniecības un uzņēmumi joprojām ir bijuši piesardzīgi tēriņos.
Latvijas un citu Baltijas valstu pieredze rāda, ka samazinātas PVN likmes pārtikai nav tipiska parādība. Vairums ES dalībvalstu, īpaši turīgākās, piemēro zemāku PVN pārtikai, taču Baltijas valstis un Dānija ir izņēmumi. Tas padara Zviedrijas lēmumu vēl jo ievērojamāku reģionālā kontekstā. Līdzīgi, arī Latvijas politiskajā telpā ir bijušas debates par PVN samazināšanu pārtikai un medikamentiem, taču Finanšu ministrija norāda uz ierobežoto fiskālo telpu un risku, ka ieguvēji galvenokārt būtu mazumtirdzniecības ķēdes, nevis patērētāji.
Zviedrijas valdības drosmīgais lēmums samazināt PVN pārtikai ir nozīmīgs solis cīņā pret inflāciju un mājsaimniecību finansiālo slogu. Kamēr politikas īstermiņa ietekme un ilgtermiņa efektivitāte vēl tiks novērota, šis lēmums sniedz jūtamu cerību daudziem Zviedrijas iedzīvotājiem. Valdības apņemšanās uzraudzīt cenu pārnesi un nepārtraukti analizēt pasākuma ietekmi būs izšķiroša tā panākumiem un patērētāju uzticības saglabāšanai. Laiks rādīs, vai šis fiskālais stimuls spēs atdzīvināt ekonomiku un sniegt ilgtspējīgu atvieglojumu no dzīves dārdzības.
Sekojiet mums līdzi: