Bērnudārzā nosauc par "pērtiķi": kad rupjība pārsniedz robežas un kur meklēt palīdzību?

Šokējošais incidents: vārdi, kas sāp dziļāk par zilumiem

Šajās dienās sabiedrības uzmanību atkal piesaistījis satraucošs gadījums, kas licis aizdomāties par mūsu pašu mazāk aizsargāto – bērnu – drošību un labklājību izglītības iestādēs. Kāds vecāks, Pēteris, vērsies pie „Latvijas Vēstneša” portāla “E-konsultāciju” sadaļā ar sāpīgu stāstu par savu bērnu privātā pirmsskolas izglītības iestādē. Kā liecina saglabāts videoieraksts, kas vēlāk steidzīgi tika dzēsts no audzinātāju "WhatsApp" kanāla, sporta vai batutu nodarbības vadītājs paaugstinātā, nepieņemamā tonī uzrunājis trīs līdz četrus gadus vecus bērnus, vienu no viņiem šokējoši un nicinoši nosaucot par "pērtiķi". Šis nav tikai atsevišķs incidents; tas ir zīmogs uz sabiedrības dvēseles, kas liek jautāt – kā mēs pasargājam mūsu bērnus no šādas emocionālas vardarbības un kur meklēt palīdzību, ja pedagogu rupjība pārsniedz visas pieļaujamās robežas?

Tiesiskais ietvars: likumi un ētikas normas bērna aizsardzībai

Bērna tiesību aizsardzība Latvijā nav tukši vārdi, bet gan pamatoti likumi un regulas, kas kalpo kā vairogs pret jebkāda veida aizskaršanu. "Bērnu tiesību aizsardzības likums" skaidri nosaka, ka katram bērnam ir tiesības uz īpašu aizsardzību un gādību, ņemot vērā viņu fizisko un intelektuālo nenobriedumu. Likuma mērķis ir veidot sabiedrībā vērtību orientāciju, kas vērsta uz bērna labklājību, veselīgu dzīvesveidu un maksimālu veselības un dzīvības aizsardzību. Emocionāla vardarbība, pat šķietami "nekaitīgi" vārdi, kas pazemo un sāpina, ir klajš šī likuma pārkāpums, jo tā var nodarīt dziļas un ilgstošas psiholoģiskas traumas.

Pirmsskolas izglītības iestāžu darbību regulē "Izglītības likums", "Vispārējās izglītības likums" un virkne Ministru kabineta noteikumu, tostarp MK noteikumi Nr. 716 par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Šie normatīvie akti paredz, ka pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir "zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā". Tas nozīmē, ka audzināšanas procesā ir jāveicina tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, laipnība, līdzcietība un taisnīgums. Saukt bērnu par "pērtiķi" ir diametrāli pretēji šīm fundamentālajām vērtībām un liecina par profesionālās ētikas un cieņas trūkumu pret mazajiem audzēkņiem.

Papildus likumiem, izstrādāts arī "Pedagogu ētikas kodekss", ko veidojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Šis kodekss kalpo kā profesionālās uzvedības kompass, nosakot pedagogu ētikas principus un standartus, kā arī ar tiem saistītās tiesības, pienākumus un atbildību. Tajā uzsvērta godprātība, taisnīgums, atbildība un sadarbība, kā arī stingri noteikts, ka pedagogam jābūt paraugam, stiprinot savas profesijas un darba vides ētiku un morāli. Profesionālim ir jārūpējas par savas kompetences pilnveidi un jāapzinās sabiedrības paaugstinātās prasības pret viņa amatu.

Kur meklēt palīdzību? Atbildīgās institūcijas un rīcības soļi

Tad ko darīt, ja vecāks saskaras ar tik smagu situāciju, kā Pētera aprakstītā? Vispirms un galvenokārt, neklusējiet! Bērna emocionālā un fiziskā drošība ir prioritāte. Ir vairākas instances, kurās var un vajag vērsties.

1. **Izglītības iestādes vadība:** Pirmsskolas izglītības iestādes vadībai ir jābūt pirmajam pieturas punktam. Direktora pienākums ir uzklausīt visas iesaistītās puses un rīkoties objektīvi. Dažās iestādēs var būt izveidotas arī ētikas komisijas, kas izskata sūdzības par darbinieku neētisku rīcību. Dokumentējiet visu, kas noticis – saglabātais videoieraksts ir zelts šādās situācijās. Fiksējiet datumu, laiku un personas, kas iesaistītas. Šis pierādījums būs neatsverams tālākajā procesā.

2. **Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD):** Ja sūdzības iesniegšana vadībai nedod vēlamo rezultātu vai situācija ir pietiekami nopietna, lai prasītu valstisku iejaukšanos, tad nākamais solis ir vērsties IKVD. Šis dienests izskata iesniegumus (sūdzības) par izglītības procesa tiesiskumu un sniedz konsultācijas par nepieciešamo rīcību. Iesniegumu var iesniegt gan mutiski, gan rakstiski, tostarp elektroniski. IKVD ir instruments, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādes ievēro visas likuma prasības un kvalitātes standartus.

3. **Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI):** Šī ir institūcija, kas ir tieši atbildīga par bērnu tiesību aizsardzību un vardarbības novēršanu. VBTAI saņem sūdzības par bērnu tiesību pārkāpumiem, tostarp par pedagogu fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem un nepedagoģisku metožu pielietošanu. Inspekcija informē atbildīgās iestādes, piemēram, Valsts policiju vai pašvaldības sociālo dienestu, tālākai rīcībai. Tāpat VBTAI Konsultatīvā nodaļa piedāvā atbalstu un speciālistu konsultācijas krīzes situācijās. Sūdzību skaits par vardarbību izglītības iestādēs diemžēl joprojām ir aktuāla tēma, un sabiedrība arvien vairāk ziņo par pamanītiem pārkāpumiem, tādēļ jūsu iesniegums nav tikai par jūsu bērnu, bet par sistēmisku problēmu.

4. **Pašvaldības izglītības pārvalde/sociālais dienests:** Atkarībā no situācijas un privātās iestādes saistības ar pašvaldības līdzfinansējumu, var būt noderīgi informēt arī vietējās pašvaldības izglītības pārvaldi vai sociālo dienestu. Šīs iestādes var sniegt papildu atbalstu un iesaistīties situācijas risināšanā.

Emocionālās vardarbības sekas: neredzamās rētas

Šāda veida emocionālās aizskaršanas, ko Pētera bērns piedzīvoja, atstāj dziļas, bieži vien neredzamas rētas. Bērni, kuriem regulāri tiek nodarīta emocionāla pārestība, var kļūt bailīgi, nedroši, saskarties ar grūtībām veidot attiecības, ciest no zema pašvērtējuma un pat attīstīt uzvedības traucējumus. Viņu uzticība pieaugušajiem, kas it kā ir klāt, lai viņus pasargātu un audzinātu, tiek sagrauta. Bērnudārzam, kas ir bērna pirmā saskarsme ar organizētu sabiedrību ārpus ģimenes, ir jābūt drošai un atbalstošai videi, nevis vietai, kurā valda bailes vai pazemojums. Pedagogi, kuri izvēlējušies strādāt ar bērniem, uzņemas milzīgu atbildību un viņiem jāsaprot, ka viņu vārdiem ir spēks – spēks audzināt, iedvesmot vai, diemžēl, sagraut.

Atbildība un cerība: veidojot drošāku nākotni

Šis incidents ir skarbs atgādinājums, ka katrs no mums ir atbildīgs par to, lai mūsu bērnu vide būtu droša un cieņpilna. Vecākiem jābūt vērīgiem, dokumentējot jebkādas aizdomas un drosmīgi vēršoties pie atbildīgajām iestādēm. Savukārt izglītības iestāžu vadībai un valsts institūcijām ir jādarbojas saskaņoti un izlēmīgi, lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos un nodrošinātu, ka pedagogi, kuri pārkāpj ētikas un likuma normas, tiek saukti pie atbildības. Tikai stingra nulles tolerances politika pret jebkāda veida vardarbību pret bērniem, kā arī nepārtraukta pedagogu izglītošana un atbalsts, var palīdzēt veidot sabiedrību, kurā katrs bērns jūtas drošs, cienīts un mīlēts.