Rīga: -4°С
Putnu piebarošana ziemā: Eksperta viedokli
Kārlis Tīrmanis, pazīstams dabas pētnieks, pauž nostāju, ka labāk putnus ziemā nesākt barot, taču, ja reiz šī nodarbe uzsākta, tad ir obligāti tā jāturpina. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis jautājums par putnu piebarošanu ziemā bieži vien raisa diskusijas un pārdomas. Lai gan daudzi putni ir gājputni un dodas uz siltākām zemēm, Latvijā paliek arī nometnieki un ziemotāji no citām valstīm. Šo putnu piebarošana ziemā var gan palīdzēt, gan arī radīt nevēlamas sekas, ja netiek darīts pareizi.
Dabas pētnieka Ilmāra Tīrmaņa nostāja
Ilmārs Tīrmanis uzsver, ka savvaļas dzīvnieku, tostarp putnu, barošana principā ir nevajadzīga un nelietderīga, ja vien nav radusies kāda ekstremāla situācija. Viņš norāda, ka putnu barotavas bieži vien ir vairāk prieks pašiem cilvēkiem, lai justu, ka rūpējas par kādu dzīvu radību, nevis reāla palīdzība putniem. Tas ir veids, kā baudīt dabu un vērot putnu rosību klusajā ziemas laikā. Tomēr, ja cilvēks ir izvēlējies putnus barot, ir svarīgi apzināties atbildību. Ja barošana tiek uzsākta, tā ir jāturpina regulāri un nepārtraukti līdz pat pavasarim, kad dienā un naktī gaisa temperatūra vairs nav zemāka par nulli grādiem. Šī nepārtrauktība ir kritiski svarīga, jo īpaši mazajiem putniņiem, kuriem ir ātra vielmaiņa un kuri paļaujas uz to, ka barotavā vienmēr būs pieejams enerģijas avots. Pēkšņi pārtraukta barošana var radīt situāciju, kurā putni nespēj atrast citu barību un nosalst, izraisot lielāku atbirumu nekā tad, ja barošana vispār nebūtu notikusi. Tāpēc, pirms uzsākt barošanu, ir rūpīgi jāapdomā savas iespējas un resursi, lai spētu nodrošināt nepārtrauktu barības piegādi.
Kad un kā barot putnus?
Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis iesaka nepāragri sākt putnu piebarošanu. Lai gan dažkārt tas notiek jau septembrī, labāk ir gaidīt, kamēr iestājas nopietnāki aukstumi un sniegs, jo tas apgrūtina putniem dabiskās barības meklēšanu. Svarīgākais aspekts ir nodrošināt regulāru barības pieejamību, īpaši rīta stundās, kad putni pēc aukstas nakts ir visizsalkušākie, un pēcpusdienā, pirms nākamās garās un aukstās nakts. Putni, kuri pieraduši pie barotavām, paļaujas uz to, ka barība būs pieejama, tāpēc nepārtrauktība ir būtiska. Ir svarīgi atcerēties, ka putniem nedrīkst dot sālītus, ceptus vai saldus produktus, kā arī maize, jo tie var būt kaitīgi viņu gremošanas sistēmai. Drošākā un vērtīgākā barība ir saulespuķu sēklas (nesālītas), rieksti, auzu pārslas, prosa, grūbas un speciāli putnu barībai paredzētie maisījumi. Lai gan putnu barošana bieži vien tiek uzskatīta par palīdzību putniem, tā patiesībā vairāk ir cilvēku vajadzība pēc kontakta ar dabu un iespēja novērot putnu dzīvi.
Ūdensputnu specifika un riski
Tiek uzsvērts, ka ūdensputnus, piemēram, pīles un gulbjus, nav ieteicams barot. Tas ir saistīts ar to, ka šie putni, pierodot pie barības pieejamības cilvēku tuvumā, var zaudēt migrācijas instinktu un palikt Latvijā pat tad, ja ūdeņi aizsalst. Tas var novest pie tā, ka putni iet bojā, iesaluši ledū. Ja tomēr ir uzsākta ūdensputnu barošana, tā ir jāturpina līdz pavasarim, apzinoties iespējamās sekas un riskus.
Atbildība un ilgtspējīga pieeja
Dabas pētnieks Tīrmainis mudina apzināties, ka, iesaistoties putnu barošanā, mēs uzņemamies atbildību par šiem dzīvniekiem. Lai gan putni spēj izdzīvot arī bez cilvēka palīdzības, meklējot barību dabā, barotavas bieži vien piedāvā ātru un vieglu enerģijas avotu, kas var nebūt pilnvērtīgs un sabalansēts ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Ir svarīgi nodrošināt daudzveidīgu un piemērotu barību, kā arī ievērot higiēnu, regulāri tīrot barotavas. Galvenais princips – ja sākat, nepārtrauciet! Un, ja nav pārliecības par spēju nodrošināt nepārtrauktu aprūpi, tad labāk putnus vispār nesākt barot.
Sekojiet mums līdzi: