Kliedziens no skolas gaiteņiem: pieaug vardarbība pret pedagogiem

Skolēnu agresija – pieaugoša problēma Latvijas skolās

Šis mācību gads ir iezīmējies ar satraucošu tendenci – Latvijas skolās pieaug skolēnu agresijas izpausmes pret pedagogiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) arvien biežāk saņem informāciju par situācijām, kurās bērni, kuriem ir uzvedības traucējumi, kļūst agresīvi, apdraudot gan skolotājus, gan klasesbiedrus. Šī problēma nav tikai verbāla vai fiziska, tā var izpausties kā priekšmetu mešana, lamāšanās, emocionāla pazemošana un pat draudi ar ieročiem, radot neiecietīgu un nedrošu vidi mācību iestādēs. Šī nav izolēta parādība, bet gan nopietns izaicinājums visai izglītības sistēmai, kas prasa tūlītēju un koordinētu rīcību.

Agresijas izpausmes ir ļoti plašas un dažādas, sākot no klajas necieņas un lamāšanās līdz pat fiziskai ietekmēšanai. Skolēni var kliegt, mest ar krēsliem un pat draudēt ar nazi, kā liecina virsraksts. Šādas uzvedības rada nopietnus draudus drošībai un negatīvi ietekmē gan mācību procesu, gan kopējo skolas atmosfēru. Diemžēl gadījumi, kad agresīvi izpaužas vecāki pret pedagogiem, arī nav retums. Šī problēma ir kā “aisberga redzamā daļa”, jo daudzi gadījumi netiek publiskoti vai risināti.

Agresijas saknes un sekas

Eksperti norāda, ka agresijas cēloņi bieži meklējami gan nepietiekamā emocionālajā un sociālajā audzināšanā ģimenē, gan arī sabiedrības kopējā attieksmē pret vardarbību. Daži vecāki neapzinās savu atbildību par bērna uzvedību un bieži vien aizstāv savas atvases pat tad, kad tās ir acīmredzami pārkāpušas robežas. Šāda attieksme veicina bezatbildību un normalizē nepieņemamu rīcību. Lai gan agrāk disciplinārās metodes skolās bija stingrākas, mūsdienās skolotāji bieži jūtas bezpalīdzīgi un nepietiekami sagatavoti šādu sarežģītu situāciju risināšanai.

Šī situācija rada smagu emocionālo un psiholoģisko slogu uz skolotājiem, ietekmējot viņu darba spējas, motivāciju un vispārējo pašsajūtu. Pedagogi ir spiesti risināt sociālās problēmas ārpus savas kompetences, kas var novest pie skolotāju izdegšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai pedagogi saņemtu gan psiholoģisko, gan metodisko atbalstu, lai viņi spētu efektīvi reaģēt uz agresijas izpausmēm un atpazīt to cēloņus.

Nepieciešamība pēc kompleksiem risinājumiem

Neskatoties uz centieniem uzlabot tiesisko regulējumu un radīt drošāku darba vidi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pauž nopietnas bažas par pieaugošo vardarbības līmeni izglītības iestādēs. Lai gan ir veikti dažādi grozījumi normatīvajos aktos, lai risinātu šo problēmu, LIZDA uzskata, ka esošie risinājumi bieži ir nepietiekami. Trūkst gan efektīvu mehānismu, lai novērstu šādus gadījumus, gan arī pietiekama atbalsta sistēma cietušajiem pedagogiem.

LIZDA vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai norāda, ka arodbiedrība saņem arvien vairāk lūgumu palīdzēt vardarbības gadījumu risināšanā, jo ar tiem netiek galā ne skolotāji, ne skolu administrācija, ne pašvaldību izglītības pārvaldes. Nereti novērojama atbildīgo institūciju izvairīšanās no pienākumiem un neprofesionāla rīcība. Arodbiedrība uzsver, ka nepieciešams gan mērķtiecīgs, gan koordinēts visu atbildīgo institūciju iesaiste. Skolas pārāk bieži vienas pašas risina problēmas, kas prasa starpinstitucionālu iesaisti.

Atbildība starp pedagogiem, vecākiem, pašvaldībām un valsts iestādēm bieži ir neskaidra. Spēkā esošais regulējums ne vienmēr tiek piemērots konsekventi, trūkst preventīva atbildīgo institūciju darba un savlaicīgas vecāku iesaistes. Arodbiedrība aicina stiprināt starpinstitucionālo sadarbību un skaidri noteikt atbildīgo institūciju. Tā arī aicina palielināt vecāku atbildību un precizēt viņu pienākumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Arodbiedrība lūdz premjeri noteikt atbildīgo institūciju, kas koordinētu iesaistīto pušu sadarbību, lai meklētu labākos un operatīvākos risinājumus vardarbības mazināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums arī norāda, ka emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijas izglītības vidē ir plaši izplatīta problēma. Lai gan agrāk disciplinārās metodes skolās bija stingrākas, mūsdienās skolotāji bieži jūtas bezpalīdzīgi un nepietiekami sagatavoti šādu sarežģītu situāciju risināšanai. Lai risinātu šo problēmu, IZM plāno piešķirt pašvaldībām valsts budžeta finansējumu arī turpmākajos gados, kā arī īstenot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus par vardarbības risku pārvaldību un krīzes situācijām. Ir svarīgi ne tikai reaģēt uz jau notikušajiem incidentiem, bet arī proaktīvi strādāt pie problēmas novēršanas.

Pētījumi liecina, ka vardarbība skolās ir aktuāla problēma. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pētījums atklājis, ka vairāk nekā 40% skolēnu Latvijā regulāri saskaras ar bulingu jeb sistemātisku iebiedēšanu un pazemošanu. Šī problēma, kas ietver fizisko, verbālo, sociālo un kiberbulingu, īpaši izplatīta ir jaunāko klašu skolēnu vidū. Lai gan lielākā daļa skolēnu par piedzīvoto runā ar vecākiem vai draugiem, tikai neliela daļa vēršas pēc palīdzības pie skolotājiem. Lai gan ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai risinātu šo problēmu, LIZDA uzskata, ka esošie risinājumi bieži ir nepietiekami.