Rīga: -8.6°С
Klusais drauds, kas apdraud mūs visus: antibiotiku rezistence Latvijā un pasaulē
Šķietami nelielas, bet milzīgas briesmas slēpjas mūsu ikdienā – antibiotiku rezistence. Tas nav tikai medicīnisks termins, bet gan drūma realitāte, kas apdraud ne tikai tos, kuri pārmērīgi lietojuši antibiotikas, bet pilnīgi ikvienu no mums. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre uzsver, ka šī neredzamā cīņa ar pret medikamentiem nejūtīgām baktērijām ir globāla un steidzama problēma, kas prasa apzinīgu rīcību no katra sabiedrības locekļa.
Kā baktērijas kļūst par "supervaronēm" pret zālēm?
Antibiotiku rezistence ir biedējošs process, kas rodas baktēriju gēnu mutāciju rezultātā. Būtībā baktērijas pielāgojas un kļūst izturīgas pret zālēm, kas agrāk tās iznīcināja. Galvenais šīs draudīgās transformācijas dzinējspēks ir neatbilstoša un pārmērīga antibiotiku lietošana. Kad cilvēks lieto antibiotikas, jutīgās baktērijas iet bojā, taču tās, kuras ir izturīgas, turpina augt un vairoties. Šīs izturīgās baktērijas vairs nav tikai problēma indivīdam – tās var viegli tikt pārnestas no viena cilvēka otram, radot infekcijas pat tiem, kuri nekad nav lietojuši antibiotikas. Tas nozīmē, ka pat visvienkāršākās slimības, kas agrāk bija viegli ārstējamas, var kļūt par dzīvībai bīstamu izaicinājumu. Mēs paši, ar savu neapzinīgo rīcību, veidojam neredzamu ienaidnieku armiju.
Draudīgās sekas un atgriešanās "pirmsantibiotiku ērā"
Pasaules Veselības organizācija (PVO) antibiotiku rezistenci uzskata par vienu no nopietnākajiem draudiem sabiedrības veselībai šajā gadsimtā. Ciparos tas izskatās patiesi dramatiski: Eiropā ik gadu aptuveni 35 tūkstoši nāves gadījumu ir saistīti ar antimikrobiālo rezistenci, bet pasaulē šis skaits sasniedz gandrīz piecus miljonus. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam ik gadu pasaulē no antibiotiku rezistences varētu mirt pat 10 miljoni cilvēku. Tas ir šausminošs scenārijs, kas paredz atgriešanos "pirmsantibiotiku ērā", kad pat nelieli ievainojumi vai ikdienišķas infekcijas varēja būt letālas. Sarežģītas medicīniskās procedūras, piemēram, ķirurģiskas operācijas, ķīmijterapija vai orgānu transplantācijas, kļūtu ārkārtīgi riskantas, ja ne pat neiespējamas, jo vairs nebūtu efektīvu līdzekļu infekciju apkarošanai.
Latvijas realitāte un ceļš uz risinājumiem
Arī Latvijā, neraugoties uz salīdzinoši zemāku antibiotiku patēriņu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tiek novēroti satraucoši antibiotiku rezistences rādītāji. Nesen, 2025. gada 31. jūlijā, medijos parādījās ziņas par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu slimību centrā konstatētu antibiotiku rezistentu baktēriju *Klebsiella pneumoniae*, kas izplatījusies visā iestādē. Šādi gadījumi ir atgādinājums par steidzamo nepieciešamību rīkoties. Latvijas medicīnas iestādes un SPKC aktīvi strādā pie situācijas uzlabošanas, tostarp ar 2024. gada februārī PSKUS izveidoto klīniski metodiskās vadības kompetences centru antimikrobiālās rezistences jomā (AMR centrs), kas koordinē cīņu pret šo draudu. Risinājumi slēpjas stingrākā antibiotiku izrakstīšanas kontrolē, jaunu medikamentu izstrādē, sabiedrības izglītošanā par pareizu antibiotiku lietošanu un alternatīvu ārstēšanas metožu izpētē. Mums katram ir jāapzinās sava atbildība un jāatceras – antibiotikas nav panaceja pret visām kaitēm, un to nepareiza lietošana apdraud ne tikai mūs pašus, bet arī nākamās paaudzes.
Sekojiet mums līdzi: