Latvijā turpinās cīņa par atkritumu šķirošanas skaidrību; “Getliņi EKO” uzsāk informatīvu kampaņu

Neziņa kavē efektīvu atkritumu šķirošanu

Lai gan atkritumu šķirošana Latvijā kļūst arvien populārāka, sabiedrībā joprojām valda ievērojama neziņa par pareiziem šķirošanas principiem. Aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju atzīst – viņiem trūkst pietiekamu zināšanu par atkritumu šķirošanas noteikumiem. Tikai neliela daļa, aptuveni 15%, jūtas pilnīgi pārliecināti par savām zināšanām šajā jomā. Kā ziņo telekanāls TV3, šī neziņa rada šaubas par pareizu atkritumu izmetumu stikla, plastmasas, metāla un papīra konteineros, kā arī par bioloģiskajiem atkritumiem. Gandrīz puse iedzīvotāju neapzinās, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem pēc to nodošanas, un tikai 9% izprot pārstrādes procesu.

“Getliņi EKO” pārvaldītājs SIA “Getliņi eko” ir uzsācis jaunu informatīvo kampaņu “Jāšķiro ir viss! Un viss.”, kuras mērķis ir uzlabot sabiedrības izpratni un zināšanas par atkritumu šķirošanu un pārstrādi, kā arī veicināt aktīvāku dalību šajā procesā. Kampaņas atklāšanā tika uzsvērts, ka pēdējo divu gadu laikā nešķiroto atkritumu apjoms ir samazinājies par 30%, kas liecina par iedzīvotāju zināšanu pieaugumu. Tomēr Rīgas pašvaldības mērķi ir ambiciozāki – virzība uz aprites ekonomiku, kur apglabājamo atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam.

Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti par atkritumu šķirošanu

Viena no galvenajām barjerām efektīvai atkritumu šķirošanai ir sabiedrībā joprojām izplatītie mīti. Kā viens no biežākajiem mītiem ir tas, ka šķirotie atkritumi tāpat nonāk vienā poligonā. Lai gan ir atzīts, ka reizēm šādas situācijas var rasties, ja šķirotie atkritumi ir sabojāti, piemēram, ar pārtikas atliekām, kopumā sašķirotie materiāli tiek vesti uz pārstrādi. Cits izplatīts mīts ir par nepieciešamību pēc lielas telpas mājās, lai varētu veikt atkritumu šķirošanu. Eksperti norāda, ka pietiek ar vienu spaini vai maisu, lai sāktu atdalīt papīru, plastmasu un stiklu, un ka svarīgākais ir vēlme šķirot.

Tiek uzsvērts, ka šķirošana nav sarežģīta un to var apgūt ikviens. Sākotnēji var koncentrēties uz vienkāršākajiem materiāliem, piemēram, papīru un stiklu, un pakāpeniski paplašināt šķiramo atkritumu klāstu. Informācija par to, kas ir un kas nav šķirojams, ir pieejama gan uz konteineriem, gan atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās.

Atkritumu šķirošanas paradumi un statistika Latvijā

Neskatoties uz neziņu, atkritumu šķirošana Latvijā ir kļuvusi par nozīmīgu ikdienas paradumu. Pētījumi liecina, ka aptuveni 79% Latvijas iedzīvotāju savā mājsaimniecībā šķiro atkritumus, bet 19% to nedara. Visbiežāk iedzīvotāji šķiro sauso iepakojumu – papīru, plastmasu un metālu (78%), stikla iepakojumu (77%), kā arī baterijas (76%). Aptuveni puse aptaujāto šķiro arī elektroniskās iekārtas un pārtikas bioatkritumus. Tomēr ir arī tādi atkritumu veidi, kurus šķiro mazāk – piemēram, tekstilu šķiro 40%, bet mēbeles tikai 15%.

Privātmāju iedzīvotāji šķiro aktīvāk nekā daudzdzīvokļu namu iemītnieki – attiecīgi 62,3% un 55,8%. Interesanti, ka katra astotā mājsaimniecība Latvijā joprojām nešķiro atkritumus vispār. Lai gan vides ieguvumi no šķirošanas ir skaidri, tikai 26% iedzīvotāju tos pilnībā apzinās.

Informatīvās kampaņas un nākotnes mērķi

“Getliņi EKO” uzsāktā kampaņa “Jāšķiro ir viss! Un viss.” ir vērsta uz sabiedrības informēšanu un izpratnes veicināšanu. Kampaņā tiek izmantoti arī zināmi cilvēki, lai pievērstu plašāku uzmanību problēmai. Tiek uzsvērts, ka atbildīga atkritumu apsaimniekošana ir svarīga daļa no aprites ekonomikas veidošanas Latvijā, kur mērķis ir maksimāli samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu un radīt jaunus resursus no pārstrādes materiāliem.

Nākamie soļi attīstībā ietver bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmas pilnveidošanu, kā arī depozīta sistēmas paplašināšanu un citu politikas rīku izmantošanu, lai veicinātu atkritumu apjoma mazināšanos un uzlabotu šķirošanas kvalitāti. Lai gan šobrīd Latvijā nav precīzu statistikas datu par 2023. un 2024. gada atkritumu šķirošanas apjomiem, vispārējā tendence liecina par pozitīvām izmaiņām.