Mīts vai realitāte? Jauns pētījums atklāj noslēpumus par ilgdzīvošanu un "zilajām zonām"

Reģioni, kas pazīstami kā “zilās zonas”, ir īstas teritorijas, kur cilvēki dzīvo ilgāk un daudz biežāk sasniedz 100 gadu vecumu, liecina jauns pētījums. Kāpēc dažās vietās cilvēki mēdz dzīvot ilgāk? Tas ir jautājums, ko pētnieki pēta jau gadu desmitiem. Kā ziņo telekanāls TV3, jaunākie atklājumi pievērš uzmanību dzīvesveida paradumiem, kas varētu būt atslēga ilgākam un veselīgākam mūžam.

Kas ir "zilās zonas" un kāpēc tās ir svarīgas?

“Zilās zonas” ir pieci reģioni pasaulē, kur cilvēki dzīvo visilgāk un visretāk slimo ar hroniskām slimībām. Tie ir Okinava (Japāna), Sardīnija (Itālija), Nikoija (Kostarika), Ikarija (Grieķija) un Loma Linda (Kalifornija, ASV). Šo reģionu iedzīvotāji sasniedz 100 gadu vecumu daudz biežāk nekā citur pasaulē, turklāt viņi bieži vien saglabā labu veselību arī cienījamā vecumā. Pētījumi par šīm vietām ir ļoti svarīgi, lai izprastu faktorus, kas veicina ilgmūžību un veselīgu novecošanu. Dan Bītners, kopā ar “National Geographic” un “Blue Zones” komandu veicot pētījumus, identificējis vairākus kopīgus principus šo reģionu iedzīvotāju dzīvesveidā. Interesanti, ka šie principi ne vienmēr ir atkarīgi no sporta zāles apmeklējumu biežuma vai stingrām diētām, bet gan no dabiski integrētas fiziskās aktivitātes ikdienā. Piemēram, Sardīnijā cilvēki daudz staigā pa kalnainām vietām, Okinavā rūpējas par saviem dārziem, bet Nikoijā cilvēki ir fiziski aktīvi no rīta līdz vakaram. Šī vide un dzīvesveids veicina kustību dabiskā veidā .

Ilgdzīvotāju paradumi un to pielietojums

Viens no galvenajiem secinājumiem no “zilajām zonām” ir nepieciešamība spēt tikt galā ar stresu. Lai gan grūtības ir ikvienam, šo reģionu iedzīvotāji ikdienā ievēro rutīnas, kas palīdz stresu mazināt. Piemēram, japāņi praktizē rīta lūgšanas vai atmiņu rituālus, grieķi bauda pēcpusdienas snaudu, bet itāļi dienas beigās pulcējas pie vakariņu galda kopā ar tuviniekiem. Šādas darbības palīdz mazināt kortizola līmeni organismā, stiprina emocionālo noturību un uzlabo miegu .

Būtībā visi simtgadnieki daudz pārvietojas, ēd pākšaugus un uztur saziņu ar ģimeni un mīļajiem. Viņu ēdienkartē dominē augu izcelsmes produkti, īpašu uzmanību pievēršot dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem un graudaugiem. Tiek uzsvērts, ka dzīvē svarīgi ir arī ģimenes vērtības, bieži vien veci cilvēki dzīvo kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem vai tuvu viņiem. Savukārt, lai nodrošinātu ilgmūžību, ir svarīgi, lai dzīvē būtu noteikts mērķis; japāņiem šim ir īpašs jēdziens “ikigai” – “tas, kas piešķir dzīvībai vērtību” .

Latvijas konteksts: dzīves ilgums un veselības rādītāji

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija diemžēl atrodas starp valstīm ar zemāko rādītāju. Saskaņā ar provizoriskajiem 2024. gada datiem, ko publicējis Eurostat, paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī ES bija 81,7 gadi, savukārt Latvijā tas bija 76,7 gadi. Tas Latviju ierindo trešajā vietā no beigām starp ES valstīm pēc iedzīvotāju dzīves ilguma . Lai gan kopējais paredzamais mūža ilgums Latvijā pēdējās desmitgadēs ir audzis – par 22,4 gadiem 100 gadu laikā (no 53,1 līdz 75,5), tas joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem . Ievērojama ir arī atšķirība starp dzimumiem – vīriešu mūža ilgums Latvijā ir par vairāk nekā deviņiem gadiem īsāks nekā sievietēm .

Latvijas iedzīvotāju veselības pašvērtējums ir zems. Tikai 4,4% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu . Turklāt jaunākie Eurostat dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem vidēji ir viens no zemākajiem veselīgu dzīves gadu skaitiem Eiropas Savienībā (ES). 2022. gadā veselīgi nodzīvotie gadi Latvijā bija vien 54,2 gadi, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm .

Dzīvesveida paradumi Latvijā un to ietekme uz veselību

Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli negatīvi ietekmē virkne uzvedības riska faktoru, kas ir izplatītāki nekā citās ES valstīs. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir smēķēšana, īpaši vīriešu vidū, kurš rādītāji ir vieni no augstākajiem ES. Arī alkohola un neveselīga uztura paradumi ir būtiski faktori, kas veicina saslimstību un priekšlaicīgu nāvi. Gandrīz trešdaļa nāves gadījumu Latvijā ir saistīti ar riska faktoriem, kas saistīti ar uzturu, tai skaitā nepietiekamu augļu un dārzeņu patēriņu un pārmērīgu cukura un sāls lietošanu. Mazkustīgs dzīvesveids arī ir kļuvis par nopietnu problēmu, radot papildu slogu veselības aprūpes sistēmai .

Lai gan “zilās zonas” kā konkrēti ģeogrāfiski reģioni varētu šķist kā eksotisks koncepts, pētījumi par to iedzīvotāju paradumiem sniedz vērtīgas atziņas, kuras piemērot arī Latvijas ikdienā. Kustība, sabiedriskā dzīve, veselīgs uzturs un spēja tikt galā ar stresu – šie ir principi, kas var palīdzēt ne tikai pagarināt mūžu, bet arī uzlabot tā kvalitāti.

Nākotnes perspektīvas un pētījumu nozīme

Pasaulē notiekošie pētījumi par ilgdzīvošanu un veselīgu novecošanu sniedz arvien jaunas atziņas. Piemēram, ir veikti pētījumi par medikamentiem, kas varētu palēnināt novecošanos, un par dzīvesveida faktoriem, kas veicina kognitīvo rezervju saglabāšanu . Lai gan Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā, izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi un iespēja pielāgot sabiedrības veselības politikas šiem atklājumiem ir būtiska. Turpmāki pētījumi Latvijā par iedzīvotāju veselību un dzīvesveida paradumiem, piemēram, CSP veiktās aptaujas par iedzīvotāju veselību, palīdzēs labāk izprast specifiskās problēmas un izstrādāt efektīvākus risinājumus .