Novecošanās negaidītie uzplaiksnījumi: Zinātnieki atklāj divus kritiskus vecumus organismā

Neizbēgamās pārmaiņas: Kas notiek ar cilvēka organismu starp 44 un 60 gadiem

Cilvēka novecošanās nav lineārs un vienmērīgs process. Jaunākie zinātniskie pētījumi, ko vadījuši speciālisti no Stenfordas Universitātes, liecina, ka pastāv divi kritiski vecuma posmi, kuros cilvēka organismā notiek īpaši dramatiskas molekulāras pārmaiņas – vidēji 44 un 60 gadu vecumā. Šie atklājumi var palīdzēt izskaidrot, kāpēc noteiktos dzīves posmos strauji pieaug risks saslimt ar dažādām ar vecumu saistītām slimībām.

Divi novecošanas uzplaiksnījumi

Līdz šim tika uzskatīts, ka novecošanās ir pakāpenisks process, taču Stenfordas Universitātes pētnieki, analizējot vairāk nekā 135 000 biomolekulāro izmaiņu 108 pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 75 gadiem, identificējuši divus galvenos “uzplaiksnījumus”, kuros novērojamas visstraujākās pārmaiņas organismā. Pirmais šāds periods ir vidēji 44 gadu vecumā, bet otrs – ap 60 gadiem.

Šīs izmaiņas skar plašu molekulu un mikroorganismu klāstu, tostarp RNS, proteīnus, lipīdus un pat mikrobiomu. Apmēram 81% no visām pētītajām molekulām uzrādīja nevis pakāpeniskas, bet gan būtiskas svārstības tieši šajos divos vecuma posmos. “Mēs ne tikai pakāpeniski maināmies līdz ar vecumu – notiek dramatiskas molekulāras izmaiņas,” uzsver pētījuma autors, ģenētiķis Maikls Snaiders.

Ko sagaidīt 44 gados?

Aptuveni 44 gadu vecumā organisms piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar vielmaiņu. Pētnieki novērojuši būtiskas izmaiņas lipīdu, kofeīna un alkohola metabolismā, kā arī sirds un asinsvadu funkcijā. Āda un muskuļi arī sāk izrādīt novecošanās pazīmes, zaudējot savu tvirtumu un elastību. Sievietēm šis periods bieži sakrīt ar perimenopauzes sākumu, kad sākas hormonālās svārstības un menstruālā cikla izmaiņas. Lai gan sākotnēji tika pieļauts, ka sieviešu hormonālās izmaiņas varētu ietekmēt pētījuma kopējos rezultātus, vēlākie dati liecināja, ka līdzīgas molekulāras izmaiņas notiek arī vīriešiem šajā vecumā. Turklāt vīriešiem ap šo vecumu sākas arī andropauzes pazīmes, ko raksturo pakāpenisks testosterona līmeņa samazinājums, ietekmējot dzimumtieksmi un seksuālās funkcijas.

Pārmaiņas ap 60 gadu slieksni

Otrs straujās novecošanās periods iestājas ap 60 gadiem. Šajā laikā izmaiņas galvenokārt skar ogļhidrātu metabolismu, nieru darbību un imūnsistēmas regulāciju. Sirds un asinsvadu sistēma turpina būt pakļauta riskam, un arī ādas un muskuļu veselība turpina pasliktināties. Imūnsistēmas samazinātā efektivitāte šajā vecumā varētu skaidrot, kāpēc cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret infekcijām un slimībām. Vīriešiem šajā vecumā andropauzes simptomi var kļūt izteiktāki, ietekmējot dzimumorgānu jutīgumu un spermatozoīdu kvalitāti.

Kas izraisa šīs dramatiskās izmaiņas?

Lai gan precīzi iemesli, kāpēc notiek šīs straujās novecošanas “lēkmes”, vēl tiek pētīti, zinātnieki pieļauj, ka tās varētu būt saistītas ar kompleksām molekulārām un bioloģiskām pārmaiņām organismā. Piemēram, ar sirds un asinsvadu slimību risku saistītu molekulu līmenis pieaug gan ap 44, gan ap 60 gadiem, norādot uz pastiprinātu šo slimību iespējamību šajos vecumos. Tāpat samazinās organisma spēja pārstrādāt kofeīnu un alkoholu, kas var ietekmēt pašsajūtu un veselību.

Šie atklājumi varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc noteiktu slimību, piemēram, Alcheimera slimības vai sirds un asinsvadu problēmu, attīstības risks strauji palielinās tieši šajos vecuma periodos. Ir svarīgi uzsvērt, ka pētījums tika veikts uz ierobežotu dalībnieku loku, tāpēc nepieciešami turpmāki pētījumi, lai pilnībā izprastu novecošanas procesa sarežģītību.

Kā sagatavoties un mazināt negatīvo ietekmi?

Lai gan novecošanās ir dabisks process, ar kuru nevar cīnīties, tomēr ir veidi, kā mazināt tās negatīvo ietekmi un saglabāt labāku pašsajūtu. Lai gan bieži tiek uzsvērts veselīgs dzīvesveids kopumā, speciālisti īpaši izceļ fizisko aktivitāšu nozīmi. Spēka treniņi, īpaši ap 40 un 60 gadu vecumu, var palīdzēt saglabāt muskuļu masu un novērst spēka zudumu. Tāpat ir svarīgi pievērst uzmanību sabalansētam uzturam, jo īpaši šajos kritiskajos vecuma posmos, kad vielmaiņa piedzīvo būtiskas izmaiņas.

Šie atklājumi sniedz vērtīgu ieskatu par mūsu organisma dinamiku un mudina mūs pievērst pastiprinātu uzmanību savai veselībai un labsajūtai, īpaši, sasniedzot viduslaiku un vēlāko dzīves posmus. Pieņemot šīs pārmaiņas un pielāgojot savus ikdienas paradumus, mēs varam veicināt veselīgāku un kvalitatīvāku dzīves ilgumu.