Rīga: +24.3°С
Padomju dizaina mīkla: Segas pārvalks ar caurumu vēderā – starp funkcionalitāti un nostalģiju
Katram, kurš savas dzīves pirmo vai pat otro pusi aizvadījis Padomju Savienībā, šis attēls uzreiz atsauks atmiņā neskaitāmas naktis: sega, kas bija ievilkta leģendārajā pārvalkā ar lielu, rombveida vai kvadrātveida caurumu tieši vidū. Tiem, kas dzimuši pēc Padomju Savienības sabrukuma, šis skats var šķist mulsinošs, varbūt pat ekscentrisks dizaina risinājums vai kāda īpaša rotaļlietas versija. Tomēr nē, tas nebija ne vēlīna modes izpausme, ne loga atvēršana brīvībai – tas vienkārši bija padomju ikdiena, tikpat reāla un neizbēgama kā slavenās “Drēbju ziepes”. Šis šķietami triviālais sadzīves priekšmets sevī slēpj veselu stāstu par sistēmas realitāti, ekonomikas diktātu un cilvēka spēju pielāgoties.
Aiz cauruma slēpjas ražošanas un resursu trūkuma drāma
Gadiem ilgi klīda mīts, ka šis centrālais izgriezums bija radīts lietotāju ērtībai, lai atvieglotu segas ievilkšanu pārvalkā. Un atklāti sakot, daudzi, kuri paši pūlējās ar šo uzdevumu, labprāt ticēja šai versijai, cerot, ka kaut kas tik neparasts tomēr kalpo kādam praktiskam mērķim. Tomēr patiesība bija daudz proziskāka un dziļāk sakņojās padomju saimniecības īpatnībās. Izrādās, ražotāji šādi cīnījās ar audumu trūkumu un standartizācijas prasībām.
Vairums tekstila audumu, kas tika ražoti Padomju Savienībā, bija samērā šauri – tipiski ap 80-90 centimetriem plati. Lai izveidotu segas pārvalku standarta platumā, piemēram, 143 cm vai pat 220 cm divguļamai segai, nācās sašūt kopā vairākus auduma gabalus. Šuvuma vieta parasti atradās tieši segas pārvalka centrā. Lai ietaupītu materiālu un laiku, neveidojot papildu aizdares vai komplicētas šuves, šajā vietā tika atstāts vienkāršs, taču efektīvs izgriezums – rombs vai kvadrāts. Tas ne tikai maskēja šuvumu, bet arī samazināja kopējo patērētā auduma daudzumu. Tātad, tā nebija dizaineru kaprīze, bet gan racionāls, pat skaudri ekonomisks risinājums, kas pilnībā atbilda valsts standarta (GOST) sistēmas stingrajam regulējumam.
Funkcionalitāte pāri estētikai: Padomju dizaina mantra
Šis “caurums vēderā” bija spilgts piemērs padomju dizaina filozofijai, kurā estētikai bija otršķirīga loma, bet galvenā prioritāte tika dota funkcionalitātei, praktiskumam un, protams, masveida ražošanas efektivitātei. Sistēma nebija orientēta uz patērētāju izvēli vai individuālām vēlmēm; tās mērķis bija nodrošināt minimālās vajadzības visiem pilsoņiem. Tas izskaidro tik daudzu sadzīves priekšmetu vienveidību un vienkāršību, sākot no mēbelēm un beidzot ar virtuvju izkārtojumu padomju laika daudzdzīvokļu namos. Materiālu trūkums un plānveida ekonomika veicināja risinājumus, kas mūsdienu acīm šķiet dīvaini, taču savā laikā tie bija izcils piemērs inženieru un ražotāju spējai atrast pragmatiskus risinājumus ierobežotu resursu apstākļos.
Interesanti, ka bez primārā ekonomiskā iemesla, šim dizainam tomēr piemita arī netīšas priekšrocības. Tas nodrošināja labāku gaisa cirkulāciju segā, kas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka padomju segas bieži pildīja ar dabīgiem materiāliem, piemēram, vati vai vilnu, kas varēja uzkrāt mitrumu un prasīja labu ventilāciju. Tādējādi, kas sākās kā ražošanas nepieciešamība, ieguva arī sekundāru praktisko pielietojumu, ko patērētāji varbūt apzināti vai neapzināti novērtēja.
Pārvalks ar caurumu – bērnības atmiņu un spīta simbols
Lai gan pieaugušajiem segas ievilkšana šādā pārvalkā bieži vien bija sīva cīņa, kas prasīja pacietību, veiklību un dažkārt pat nevaldāmas dusmas (mūsdienu rāvējslēdzēji un pogas šķiet kā sapnis), bērniem šis caurums sniedza pavisam citas iespējas. Tas bija logs uz iztēles pasauli, slepena ieeja zem segas būvētos “aliņos” vai “būdiņās”, patvērums no pieaugušo pasaules, vieta, kur paslēpties un sapņot, līdz mamma kaut kur tālumā iesaucās: “Kur tu atkal pazudi?!” Šis aspekts piešķir šim vienkāršajam priekšmetam patiesu emocionālo krāsu, padarot to par siltu, lai arī nedaudz ironisku, atmiņu stāstu daļu. Tas nebija ideāls dizains, bet tas bija mūsu, un ar to bija jādzīvo, pielāgojoties un atrodot tam savu, personīgu jēgu.
Pagātnes atbalsis mūsdienu dizaina pasaulē
Mūsdienās, kad veikalu plaukti lūst no gultas veļas klāsta daudzveidības, un Ikea un citi zīmoli piedāvā segas pārvalkus ar ērtām aizdarēm un izsmalcinātiem dizainiem , padomju laika “caurums vēderā” šķiet kā relikts no citas, gandrīz nesaprotamas ēras. Tomēr tas nav tikai artefakts, ko apskatīt muzejā, piemēram, izstādēs par sadzīves priekšmetu vēsturi . Tas ir dzīvs atgādinājums par to, kā sistēmas un resursu ierobežojumi var veidot pat visikdienišķākos priekšmetus, atklājot ne tikai tehniskas, bet arī dziļākas sociālas un kultūras realitātes.
Šis segas pārvalks ar savu neparasto centrālo caurumu ir vairāk nekā vienkārša auduma lapa. Tas ir simbols Padomju Savienības laikmeta spēkā, tās prioritātēs un izaicinājumos. Tas ir stāsts par to, kā izveicība apvienojās ar nepieciešamību, kā vienveidība kļuva par normu, un kā pat visvienkāršākais objekts var nest līdzi veselas paaudzes atmiņas – no cīņas ar segu līdz pat bērnības nerātnībām. Šodien, 2025. gada 5. jūlijā, atskatoties uz šo dizaina mīklu, mēs varam novērtēt ne tikai tās praktiskās un ekonomiskās saknes, bet arī tās neapšaubāmo vietu mūsu kolektīvajā atmiņā un kultūras ainavā.
Sekojiet mums līdzi: