Pārmērīga bērnu slavēšana: vai tas rada vairāk ļaunuma nekā labuma?

Pārmērīgas uzslavas riskantās sekas

Bērna veselīgs pašvērtējums ir pamats veiksmīgai un laimīgai dzīvei, taču tas nav iedzimta īpašība. Tas veidojas ikdienas attiecībās ar pieaugušajiem, kuri bērnam sniedz pamatu tam, kā viņš uztver sevi. Lai gan uzslavas ir svarīgas, klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne brīdina, ka pārmērīga un nekritiska slavēšana var radīt negatīvas sekas. Ja bērns pastāvīgi dzird, ka ir īpašāks vai labāks par citiem, var rasties sagrozīts priekšstats par sevi un apkārtējiem. Šādos gadījumos pašvērtējums balstās uz pārākuma sajūtu, nevis iekšēju drošību, apgrūtinot sadarbības prasmes, empātiju un spēju pieņemt kritiku vai zaudējumus. Veselīgs pašvērtējums palīdz bērnam justies vērtīgam kopā ar citiem, nevis pārākam par viņiem.

Kā veidot veselīgu pašvērtējumu?

Lai veidotu veselīgu pašvērtējumu, psihologi iesaka slavēt bērna centienus un procesu, nevis tikai rezultātu. Frāzes kā “Tu ļoti centies”, “Redzu, ka nepadevies” vai “Tas prasīja lielu pacietību” ir vērtīgākas nekā “Tu esi ģēnijs” vai “Tu vienmēr esi labākais”. Svarīgi, lai bērns justos redzēts un sadzirdēts, lai viņam veidotos pārliecība, ka viņu pieņem tādu, kāds viņš ir. Tas notiek tad, kad pieaugušais ir patiesi klātesošs – klausās, interesējas un pieņem bērna emocijas. Ja bērns pauž bailes vai grūtības, svarīgāka par vērtējumu vai padomu ir sapratne un atbalsts, piemēram, sakot “Es redzu, ka tev ir grūti” vai “Tas patiešām var būt nepatīkami”.

Pašvērtējuma attīstība dažādos vecumposmos

Pašvērtējums sāk attīstīties apmēram 1,5 gadu vecumā, kad bērns sāk apzināties sevi kā neatkarīgu būtni, lietojot vārdus “es”, “mans”, “es pats”. Šajā posmā bērni vēl nespēj objektīvi novērtēt savu uzvedību, un viņu pašvērtējums lielā mērā balstās uz pieaugušo attieksmi. Savukārt 2-4 gadu vecumā bērni labprāt ir uzmanības centrā un bieži vien uzskata, ka viss, ko viņi dara, ir lieliski. Ap 5-7 gadiem bērni sāk sevi vērtēt vienkāršotā veidā, salīdzinot savus sasniegumus ar iepriekšējiem un arī ar citiem bērniem. Šajā vecumā svarīgi ir ne tikai priecāties par bērna sasniegumiem, bet arī palīdzēt viņam saprast, ka atšķirības starp bērniem ir dabiskas.

Kritiskā domāšana un kļūdu pieņemšana

Pārmērīga un nekritiskā slavēšana var radīt tiesību sajūtu un nepietiekamības izjūtu. Bērni var sākt gaidīt, ka dzīve būs viegla, un viņi ir nesagatavoti stāties pretī izaicinājumiem. Vienlaikus viņi var justies spiesti būt lieliski, lai tiktu pieņemti, taču saņemtās uzslavas šķiet tukšas un nereālas. Tā vietā, lai censtos būt ideāli, ir svarīgi bērnam iemācīt pieņemt kļūdas kā mācīšanās daļu. Klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne uzsver, ka veselīgāk ir slavēt centienus un procesu, jo tas palīdz bērnam justies vērtīgam kopā ar citiem. Vecākiem svarīgi atcerēties, ka viņu pašu runa par sevi bērna klātbūtnē arī veido bērna pašvērtējumu. Frāzes kā “es neko nemāku” vai “man atkal nesanāca” bērns uztver tieši, tāpēc veselīgāk ir teikt “man šodien ir grūta diena” vai “es mācos”.

Profesionāļu atbalsts

Ja vecāki saskaras ar grūtībām bērnu audzināšanā vai vēlas dziļāk izprast bērna attīstību un vajadzības, pieejamas ir dažādas speciālistu konsultācijas. Bērnu psihologi, psihoterapeiti un audzināšanas speciālisti var palīdzēt izveidot efektīvus komunikācijas modeļus, sniegt praktiskus rīkus ikdienai un palīdzēt vecākiem atgūt iekšējo līdzsvaru. Vairāki centri Latvijā piedāvā gan individuālas konsultācijas, gan grupu nodarbības vecākiem, lai atbalstītu viņus bērna audzināšanas izaicinājumos.