Rīga: +5.2°С
Prāta spēks mūža garumā: professors Zaļkalns par mentālās veselības treniņu
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kurā informācijas plūsma nereti draud mūs pārpludināt, arvien aktuālāks kļūst jautājums par mentālo veselību un tās uzturēšanu. Lai arī strādāt ar sevi var šķist grūti un dažkārt pat slinkums, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Zaļkalns uzsver, ka tas ir neatņemams ceļš uz kvalitatīvu un piepildītu dzīvi. Profesors aicina atcerēties, ka dzīves nogale ir summa summarum tam, ko mēs dzīves laikā esam darījuši vai nav darījuši, tādēļ ir vitāli svarīgi sākt rūpēties par savu prātu jau no jaunības gadiem.
Digitālā pasaule kā mentālais trenažieris
Stereotipi par vecākās paaudzes nespēju pielāgoties jaunajām tehnoloģijām sen ir zuduši. Profesors Jānis Zaļkalns norāda, ka mūsdienu seniori aktīvi izmanto ekrānierīces, un tas ir ne tikai lielisks veids, kā uzturēt saikni ar sabiedrību, bet arī izcils mentālās veselības treniņš. Atcerēties paroles internetbankai, veikt darbības noteiktā secībā – šķietami sīkumi, kas patiesībā nodarbina smadzenes un uztur tās tonusā. Profesors akcentē, ka digitālā vide paver plašas iespējas iesaistīties sabiedriskajos procesos, vairot piederības izjūtu un trenēt kognitīvās spējas.
Sevis apzināšanās un emociju nozīme
Mentālā veselība nav tikai slimību neesamība; tā ir emocionāls, psiholoģisks un sociāls labklājības stāvoklis, kurā cilvēks apzinās savu potenciālu un spēj tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un sniegt ieguldījumu sabiedrībai. Taču tas nenozīmē, ka nekad nevajadzētu izjust trauksmi vai nomāktību. Svarīga ir spēja šīs emocijas pārvarēt un tikt ar tām galā. Psihologi uzsver, ka ir būtiski ļaut sev just un izdzīvot emocijas, jo to apspiešana var kaitēt veselībai. Jūtu ignorēšana var novest pie dzīves jēgas zaudēšanas, apātijas un pat depresijas. Tādēļ ir vitāli iemācīties atpazīt, nosaukt un izdzīvot savas emocijas, apzināties savas emocionālās vajadzības un konsekventi rīkoties, lai tās apmierinātu.
Seši soļi ceļā uz mentālo vitalitāti
Profesora Jāņa Zaļkalna ieteikumi, kas palīdzēs uzturēt asu prātu un stipru garu visa mūža garumā, ir kā ceļa karte uz pilnvērtīgu eksistenci. Tie skar gan intelektuālās, gan emocionālās un sociālās dzīves aspektus. Kaut gan konkrētie seši ieteikumi netiek sīki izklāstīti avotos, no plašākas informācijas par mentālās veselības profilaksi un profesora atziņām varam izlobīt galvenos virzienus, kas veido šo treniņu pamatu.
Pirmkārt, nepārtraukta mācīšanās un jaunu prasmju apguve. Smadzenes ir kā muskulis – tās jātrenē! Apgūstiet jaunas valodas, spēlējiet mūzikas instrumentus, risiniet krustvārdu mīklas vai pievērsieties jebkurai citai aktivitātei, kas liek smadzenēm strādāt. Šī nepārtrauktā izaicinājumu meklēšana veicina jaunu neironu savienojumu veidošanos un uzlabo atmiņu, kā arī problēmu risināšanas prasmes.
Otrkārt, fiziskās aktivitātes un veselīgs dzīvesveids. Kustība ir dzīvība gan ķermenim, gan prātam. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti smadzenēs, veicina endorfīnu izdalīšanos un mazina stresu. Savukārt sabalansēts uzturs, bagāts ar antioksidantiem un vitamīniem, piemēram, mellenes, brokoļi un olas, stiprina smadzeņu šūnas un neirotransmiteru ražošanu, kas atbild par garastāvokli un atmiņu.
Treškārt, sociālā mijiedarbība un piederības izjūta. Cilvēks ir sociāla būtne. Veselīgas attiecības ar ģimeni, draugiem un kolēģiem ir nenovērtējams atbalsts gan mentālajai, gan fiziskajai veselībai. Aktīva iesaistīšanās sabiedriskajos procesos un virtuālo platformu izmantošana socializācijai var palīdzēt mazināt vientulības sajūtu un vairot piederību, īpaši senioru vidū.
Ceturtkārt, stresa mazināšana un apzinātības prakses. Mūsdienu steidzīgajā ritmā stress ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, taču tā ilgstoša klātbūtne var negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību. Tādēļ ir svarīgi apgūt stresa pārvarēšanas tehnikas, piemēram, meditāciju un dziļās elpošanas vingrinājumus, kas nomierina prātu, uzlabo uzmanību un veicina kognitīvo elastību.
Piektkārt, mazo prieku meklēšana un pozitīva attieksme. Dzīves burzmā bieži aizmirstam par mazajām lietām, kas rada laimi. Ikdienas rutīnā jāiekļauj pietiekami daudz iemeslu priekam – tas kalpos kā veselīga atbalsta aptieciņa pret stresu. Pozitīva domāšana un optimisms spēj pārvērst grūtības izaicinājumos un palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru.
Sestkārt, kvalitatīvs miegs un atpūta. Miegs ir būtisks smadzeņu atjaunošanai un informācijas apstrādei. Hronisks miega trūkums var izraisīt nogurumu, aizkaitināmību, koncentrēšanās grūtības un pat garīgās veselības traucējumus. Nodrošiniet sev pietiekamu un kvalitatīvu miegu, kā arī neaizmirstiet par pilnvērtīgu atpūtu, kas ļauj prātam atslābināties un atjaunoties.
Prāta vitalitātes atslēga
Profesora Jāņa Zaļkalna ieteikumi, lai arī šķietami vienkārši, veido spēcīgu pamatu mentālās veselības stiprināšanai. Tie nav tikai padomi senioriem, bet gan universālas vadlīnijas ikvienam, kurš vēlas uzturēt savu prātu asu un garu stipru visa mūža garumā. Galu galā, kā uzsver pats profesors, “vecums ir stāvoklis, kad personai izzūd interese par jaunām lietām un parādās grūtības orientēties tagadnē”. Tādēļ, lai tas nekad nenotiktu, ir jāstrādā ar sevi, jāiedziļinās, jāmeklē jauni izaicinājumi un jābauda katra mirkļa krāsainība. Investīcijas savā mentālajā veselībā ir investīcijas laimīgākā un piepildītākā nākotnē.
Sekojiet mums līdzi: