Psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa: Kā palīdzēt bērniem tikt galā ar skolas stresa izaicinājumiem

Psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa par skolas sākuma izaicinājumiem bērniem

Rudens, kas nes līdzi jaunu mācību gadu, daudziem bērniem ir kā nozīmīgs psiholoģiskais pārbaudījums. Šis periods strauji atklāj gan bērna stiprās, gan vājās puses, un ir svarīgi, lai vecāki un pedagogi spētu pamanīt un saprast izpausmes, kas ikdienas steigā varētu palikt nepamanītas. Kā uzsver bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa, bērni nav tikai “mazi pieaugušie” – viņu domāšanas un emocionālā pasaule funkcionē atšķirīgi. Pat ja bērns ārēji šķiet mierīgs un veiksmīgi pielāgojas, tas ne vienmēr atspoguļo viņa patieso emocionālo stāvokli. Ārsts brīdina: “Ne vienmēr bērns, kurš nesūdzas, jūtas labi. Dažkārt klusums ir visbūtiskākais signāls, ka kaut kas nav kārtībā.”

Pāreja no vasaras bezrūpības uz skolas režīmu prasa no bērniem ievērojamu iekšējo resursu mobilizāciju. Šis ir laiks, kad svarīgi ne tikai atvieglot pāreju, bet arī saskatīt bērna patiesās vajadzības aiz viņa uzvedības niansēm. Skola būtiski ietekmē bērna attīstību ne tikai akadēmiski, bet arī emocionāli un sociāli. Tā ir pāreja no brīvības un rotaļām uz struktūru, režīmu un pienākumiem. Dažiem bērniem tā nozīmē prieku par satikšanos ar draugiem un jaunu zināšanu apguvi, citiem savukārt – trauksmi un grūtības adaptēties. Lielāko stresu bieži vien izraisa nezināmais – kādi būs klasesbiedri un skolotājs, vai spēs tikt līdzi mācībām un vai tiks pieņemts kolektīvā.

Emocionālās reakcijas un fiziskie signāli

Bērnu emocionālās reakcijas uz skolas sākumu var būt ļoti dažādas: no sajūsmas un ziņkāres līdz raudulībai, klusēšanai, sūdzībām par fiziskām sāpēm vai izvairīšanās mēģinājumiem. Psihiatrs norāda, ka bieži vien sāpes vēderā vai galvā bez acīmredzama iemesla ir signāls par emocionālu pārslogojumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki šādas pazīmes neignorētu, bet uztvertu tās kā iespēju uzsākt mierīgu, atklātu un neitrālu sarunu ar bērnu.

Drošības sajūtas veidošana – vecāku un skolotāju kopīgā atbildība

Visbūtiskākais bērnam ir emocionālais drošības spilvens – sajūta, ka viņu saprot, uzklausa un pieņem. Tas ir pamats, uz kura attīstās motivācija, atvērtība un vēlme mācīties. Ja mājās valda saspringta atmosfēra vai bērns nejūtas sadzirdēts, skola var kļūt par papildu stresa avotu. Tāpat, ja bērns skolā netiek pieņemts, pat vecāku atbalsts mājās nevar pilnībā kompensēt šo zaudējumu. Tādēļ īpaši nozīmīga ir cieša sadarbība starp vecākiem un pedagogiem, īpaši gada sākumā, kad bērns vēl meklē savu vietu jaunajā vidē.

Praktiski ieteikumi veiksmīgam skolas sākumam

Lai palīdzētu bērnam veiksmīgi uzsākt skolas gaitas un pārvarēt iespējamos izaicinājumus, bērnu psihiatrs Jaroslavs Priedeslaipa sniedz vairākus vērtīgus ieteikumus:

• Runāt: Uzdodiet atklātus, neuzbāzīgus jautājumus, piemēram, “Kā tu šodien juties?”, “Kas tevi iepriecināja?”, “Kas bija grūti?”.
• Normalizēt emocijas: Bērniem ir jāsaprot, ka satraukums nav vājums. Arī pieaugušie reizēm jūtas nedroši vai noraizējušies.
• Ievērot režīmu: Pietiekams miegs, sabalansēts uzturs un regulāras kustības ir pamats bērna spējai koncentrēties un emocionāli līdzsvaroties.
• Dot iespēju atpūsties: Nepārslogojiet bērna ikdienu ar pārāk daudzām aktivitātēm pēc skolas. Atstājiet laiku vienkārši brīvam būt.
• Sadarbība ar pedagogu: Ja pamanāt grūtības, nekavējoties sazinieties ar skolotāju vai skolas psihologu.
• Nepalaist garām signālus: Ja bērns ilgstoši izvairās no skolas, bieži slimo “bez iemesla”, kļūst noslēgts vai trauksmains, nevilcinieties meklēt profesionālu palīdzību.

Kad nepieciešams profesionāls atbalsts

Bērni paši reti spēs formulēt savu vajadzību pēc psihiatra vai psihologa palīdzības. Tāpēc atbildība par savlaicīgu profesionālas palīdzības meklēšanu gulstas uz vecākiem un skolotājiem. Agrīna iejaukšanās emocionālu grūtību gadījumā ir izšķiroši svarīga, lai novērstu ilgtermiņa problēmas un nodrošinātu bērna pilnvērtīgu attīstību.

Skolas sākums nav tikai par mācību piederumiem un atzīmēm; tas ir arī emocionāls pārbaudījums, kas bērnam var iemācīt elastību, pašpārliecību un spēju tikt galā ar pārmaiņām, ja vien viņam tiek sniegts atbilstošs atbalsts. Vecākiem un pedagogiem jāatceras, ka bērna emocionālā veselība ir tikpat svarīga kā viņa akadēmiskie panākumi. Ar izpratni, atbalstu un, ja nepieciešams, profesionālu palīdzību, skolas sākums var kļūt par vērtīgu pieredzi, nevis par stresa punktu.