RAKUS piedāvā bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem galvas asinsvadu aneirismas jautājumos

RAKUS Vada Bezmaksas Konsultācijas 36 Pacientiem Ar Galvas Asinsvadu Aneirisma Risku

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošie neiroķirurgi un invazīvie radiologi 24. septembrī, 2025. gadā, rīkos unikālu pacientu izglītošanas pasākumu, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismas problemātikai. Šīs nozīmīgās iniciatīvas ietvaros 36 pacientiem no paaugstināta riska grupas tiks piedāvātas bezmaksas konsultācijas. Šī iespēja ir īpaši svarīga, jo savlaicīgi nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma rada ievērojamu draudu cilvēka dzīvībai.

Kas Ir Galvas Asinsvadu Aneirisma Un Kādi Ir Tās Riska Faktori?

Galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma ir patoloģisks paplašinājums vai iztilpums uz asinsvada sieniņas, kas var attīstīties dzīves laikā dažādu faktoru iespaidā. Starp biežākajiem riska faktoriem ir minami smēķēšana, ilgstoši paaugstināts asinsspiediens un ateroskleroze – artēriju sacietēšana, kas traucē normālu asins plūsmu. Zināma loma tās rašanās veicināšanā var būt arī infekcijām vai iepriekš gūtiem asinsvadu ievainojumiem. Svarīgi atzīmēt, ka līdz pat 10% gadījumu galvas asinsvadu aneirismas ir iedzimtas, proti, tās tiek pārmantotas.

Pētījumi liecina, ka populācijā aneirismas sastopamas aptuveni 3,2% gadījumu, kas nozīmē, ka Latvijā ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu varētu dzīvot aptuveni 40 000 cilvēku, jeb katrs 50. iedzīvotājs. Īpaši augsts risks saslimt ar šo slimību tiek novērots ģimenēs, kur kādam no radiniekiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī personām ar noteiktām ģenētiskām saslimšanām, piemēram, autosomāli dominantu policistisko nieru slimību, Ehlersa-Danlosa sindromu vai 1. tipa neirofibromatozi.

Simptomi Un Savlaicīga Diagnostika – Dzīvības Glābēji

Daudzas aneirismas ilgstoši var noritēt bez jebkādiem simptomiem, radot ilūziju par pilnīgu veselību. Tās bieži tiek atklātas nejauši, veicot izmeklējumus citu veselības problēmu dēļ, piemēram, ilgstošu galvassāpju gadījumā. Tomēr aneirismas plīsums ir ārkārtīgi bīstams, jo tas var izraisīt dzīvībai un veselībai potenciāli postošus asinsizplūdumus smadzenēs.

Pazīmes, kas varētu liecināt par neplīsušu aneirismu, ietver galvassāpes. Taču, ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo kā “pēkšņas un stiprākās dzīvē piedzīvotās”, pret kurām medikamenti bieži ir bezspēcīgi. Papildu simptomi var būt redzes traucējumi, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi vai muskuļu spēka izmaiņas. Dažos gadījumos aneirisma var izraisīt arī išēmisku smadzeņu insultu. Tāpēc, pamanot pirmos minētos simptomus, ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties vērsties pie speciālista.

Diagnostikas Un Ārstēšanas Metodes

Klīnisku aizdomu vai skrīninga ietvaros aneirismas diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai datortomogrāfijas angiogrāfiju (CTA). Stacionāra apstākļos papildus izmeklēšanai bieži tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) – tā ir invazīva, taču ļoti precīza metode smadzeņu asinsvadu izmeklēšanai.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā daļā gadījumu tiek slēgtas, veicot operāciju tiešā veidā (galvaskausa trepanācija un ārēja slēgšana jeb klipēšana) vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (endovaskulāra embolizācija). Sarežģītākos gadījumos ārstēšanu papildina ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.

Pēdējās desmitgadēs pasaulē un arī Latvijā novērojama tendence būtiski pieaugt endovaskulāro manipulāciju skaitam. Tomēr par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) piemērotākas joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem audiem.

Profilakse Un Izglītošana – Atslēga Veselībai

Asociētais profesors Kaspars Auslands, kurš ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas eksperts, neiroķirurgs, uzsver, ka daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, kā arī aktīvi tiek apkarota smēķēšana un kontrolēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur mērķtiecīga izglītošanas un profilakses politika ir ievērojami samazinājusi plīsušo aneirismu gadījumu skaitu.

Viņš arī uzsver, ka sabiedrības informētības līmenis par šo slimību pieaug, taču arvien ir daudz darāmā, lai cilvēki laikus atpazītu simptomus un meklētu palīdzību. Austrumu slimnīcas organizētā pasākuma rezultāti apliecina, ka galvas asinsvadu aneirisma ir nopietna veselības problēma, par kuras risku sabiedrībai nepieciešams pastāvīgi atgādināt un izglītot gan riska grupu pacientus, gan viņu tuviniekus. Savlaicīga informācija un izpratne var tiešā veidā glābt dzīvības.