Rīga: +0.4°С
RAKUS rīko bezmaksas konsultācijas galvas asinsvadu aneirismas riska pacientiem
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošie speciālisti neiroķirurģijas un invazīvās radioloģijas jomā 2025. gada 24. septembrī organizē īpašu pasākumu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismai. Šajā dienā 36 pacientiem no riska grupām būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par šo nopietno saslimšanu. Savlaicīgi nediagnosticēta un neārstēta aneirisma rada būtisku draudu dzīvībai.
Kas ir galvas asinsvadu aneirisma un kādi ir tās riska faktori?
Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums jeb maisveida paplašinājums. Tā veidojas dažādu faktoru ietekmē, biežākās vaininieces ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens un ateroskleroze. Tomēr dažkārt tās rašanos var veicināt arī infekcijas vai asinsvadu traumas. Aptuveni 10% gadījumu aneirismas tiek pārmantotas. Populācijā aneirismas sastopamas aptuveni 3,2% gadījumu, kas Latvijā nozīmē, ka ap 40 000 cilvēku jeb viens no 50 varētu dzīvot ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu. Augstāks risks ir ģimenēs, kur kādam jau diagnosticēta aneirisma, kā arī cilvēkiem ar noteiktām ģenētiskām slimībām, piemēram, autosomāli dominantu policistisko nieru slimību, Ehlersa-Danlosa sindromu vai 1. tipa neirofibromatozi.
Sākotnējie simptomi un diagnostika
Bailes un neziņa par šo slimību ir saprotama, jo aneirismas ilgstoši var noritēt bez jebkādām pazīmēm. Bieži vien tās atklāj nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumus citu iemeslu dēļ, piemēram, ilgstošu galvassāpju gadījumā. Tomēr, ja aneirisma ir plīsusi, sāpes tiek raksturotas kā “pēkšņas un stiprākās, kādas jebkad dzīvē piedzīvotas”, un tām nepalīdz pretsāpju medikamenti. Citi simptomi, kas var liecināt par neplīsušu vai plīsušu aneirismu, ir redzes traucējumi (attēla dubultošanās), acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi un muskuļu spēka izmaiņas. Dažkārt aneirisma var izraisīt išēmisku insultu. Lai precīzi diagnosticētu aneirismu, tiek izmantota magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA) vai datortomogrāfijas angiogrāfija (CTA). Sarežģītākos gadījumos, īpaši stacionārā, var veikt invazīvāku, bet precīzāku digitālo subtrakcijas angiogrāfiju (DSA).
Ārstēšanas metodes un profilakse
Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas ārstē, izmantojot divas galvenās metodes: tiešu ķirurģisku iejaukšanos (galvaskausa atvēršana un aneirismas noslēgšana ar klipsu) vai endovaskulāru embolizāciju, kas tiek veikta, ievadot platīna spirāles caur cirkšņa artēriju. Pēdējās desmitgadēs pieaug endovaskulāro manipulāciju skaits, lai gan vidējās smadzeņu artērijas aneirismas biežāk tiek ārstētas ar tiešo ķirurģiju. Lēmums par ārstēšanas metodi un laiku tiek pieņemts multidisciplinārā konsīlijā, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti virs 5 mm), lokalizāciju, pacienta vecumu un blakussaslimšanas. Kā pozitīvu piemēru profilaksei un saslimstības mazināšanai var minēt Somiju, kur mērķtiecīga izglītošanas un profilakses politika ir ievērojami samazinājusi plīsušo aneirismu gadījumu skaitu.
Svarīgi pievērst uzmanību un rīkoties
Neiroķirurgs Kaspars Auslands uzsver, ka sabiedrības informētības līmenis par šo slimību pieaug, tomēr arvien ir daudz darāmā, lai cilvēki laikus atpazītu simptomus un meklētu palīdzību. Viņš norāda, ka gadījumos, kad ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi tiek apkarota smēķēšana un kontrolēts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. RAKUS speciālisti aicina ikvienu nopietni uztvert simptomus, kas var liecināt par galvas asinsvadu problēmām, un nekavēties ar ārsta apmeklējumu, jo savlaicīga informācija un rīcība var izglābt dzīvību.
Sekojiet mums līdzi: