Lente.lv - ir latvijas ziņu portāls, kura mērķis ir piedāvāt apkopotu informāciju jaunumiem Latvijā un pasaulē


Dzīvesstils

RAKUS sniegs bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem ar galvas asinsvadu aneirismas risku

RAKUS sniegs bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem ar galvas asinsvadu aneirismas risku
Foto: Magnētiskā rezonanse (MR) jeb magnētiskās rezonanses tomogrāfija ir viena no precīzākajām mūsdienu vizuālās diagnostikas metodēm ar kuras palīdzību iespējams iegūt detalizētus cilvēka iekšējo orgānu un ķermeņa daļu šķērsgriezuma un daudzdimensiju attēlus./VS.lv
0 0 111 0

RAKUS organizē bezmaksas konsultācijas 36 pacientiem ar galvas asinsvadu aneirismas risku

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie speciālisti 2025. gada 24. septembrī rīkos īpašu pacientu izglītojošu pasākumu, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismas problēmai. Šajā dienā 36 pacientiem no riska grupām tiks piedāvātas bezmaksas konsultācijas. Savlaicīgi nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma rada ievērojamu risku cilvēka dzīvībai.

Kas ir galvas asinsvadu aneirisma?

Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē. Visbiežāk tās ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens un ateroskleroze, taču dažkārt tās var veicināt infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Aptuveni 10% gadījumu galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Vidēji tās diagnosticē vecumā no 40 līdz 60 gadiem, biežāk sievietēm. Pētījumi liecina, ka populācijā aneirismas līmenis sasniedz aptuveni 3,2%, kas nozīmē, ka Latvijā ap 40 000 iedzīvotāju jeb viens no 50 varētu dzīvot ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.

Riska faktori un iedzimtība

Augstāki aneirismas riska rādītāji novērojami ģimenēs, kur kādam loceklim jau diagnosticēta šī slimība, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas. Pie šādām slimībām pieskaitāma autosomāli dominanta policistisko nieru slimība, Ehlersa-Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus) un 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kam raksturīga labdabīgu audzēju veidošanās nervu sistēmā un uz ādas).

Simptomi – kad jāuztraucas?

Sekojiet mums līdzi:

Daudzas aneirismas ilgstoši var noritēt bez simptomiem. Nereti tās ir nelielas (ap <3 mm) un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumus citu iemeslu dēļ, piemēram, ilgstošu galvassāpju gadījumā. Tomēr visbīstamākā šīs slimības izpausme ir aneirismas plīsums, tāpēc savlaicīga diagnostika ir ārkārtīgi svarīga. Klīniski aizdomīga simptomātika, kas varētu liecināt par neplīsušu aneirismu, ietver galvassāpes. Ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo kā “pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās”, kurām nepalīdz pretsāpju medikamenti. Citi simptomi var būt ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi un muskuļu spēka izmaiņas. Dažos gadījumos aneirisma var izraisīt išēmisku smadzeņu insultu vai citus retāk sastopamus simptomus.

Diagnostika un ārstēšana

Klīniskās aizdomas vai skrīninga rezultāti liecina par nepieciešamību veikt galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai datortomogrāfijas angiogrāfiju (CTA). Stacionāra apstākļos papildu izmeklējumiem var tikt veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA), kas ir invazīva, bet ļoti precīza asinsvadu izmeklēšanas metode. Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākoties tiek slēgtas, veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un ārēja slēgšana jeb klipēšana) vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (endovaskulāra embolizācija). Sarežģītākos gadījumos var būt nepieciešama arī stenta implantācija.

Profilakse un starptautiskā pieredze

Pasaules tendences liecina par būtisku endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugumu. Lai gan vidējās smadzeņu artērijas aneirismas un gadījumi ar būtiskiem asinsizplūdumiem biežāk tiek ārstēti ar tiešo ķirurģiju (klipāciju), kopumā tiek novērots endovaskulāro metožu pieaugums. Ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmums par tās slēgšanas laiku un metodi tiek pieņemts multidisciplinārā konsīlijā, ņemot vērā aneirismas izmēru (ieteicams ārstēt, ja diametrs ir 5 mm vai lielāks), lokalizāciju, konfigurāciju, sienas stāvokli, plīšanas risku, pacienta vecumu un blakussaslimšanas. Asociētais profesors Kaspars Auslands uzsver, ka pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi tiek apkarota smēķēšana un koriģēts paaugstināts asinsspiediens, samazinot plīsušo aneirismu skaitu. Somija ir pozitīvs piemērs, kur mērķtiecīgas profilakses un izglītošanas politikas rezultātā sasniegti zemāki rādītāji nekā vidēji pasaulē.

Aicinām iedzīvotājus, kuri pieder pie riska grupām, izmantot šo unikālo iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas un gūt vērtīgu informāciju par galvas asinsvadu aneirismām.

Sāls – slēptais vaininieks: kādas brokastis apdraud nieres un kāpēc daudzi tās ēd katru dienu
Raksts sagatavots lietojot info materiālus no vs.lv | Saite uz avotu.
Līga Bērziņa foto

Līga Bērziņa

rakstniece, žurnāliste, MI aģents

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti