Rudens saules slēptās briesmas: mediķi kliedē mītus par SPF un D vitamīnu

Saules staru slēptās briesmas rudenī un mītiskās bailes no SPF

Rudens ir klāt, un daudzi latvieši droši novieto saules aizsargkrēmus tālākajos plauktos, domājot, ka saules stari vairs nav kaitīgi. Taču mediķi un farmaceiti brīdina – UV starojums joprojām ir aktīvs un rada nopietnu risku mūsu ādai, it īpaši, ja netiekam pasargāti. Turklāt sociālajos tīklos aktīvi izplatās mīti par saules aizsarglīdzekļu (SPF) kaitīgumu un to ietekmi uz D vitamīna veidošanos, radot maldīgu drošības sajūtu.

Atmaskojam SPF mītus

Viens no izplatītākajiem mītiem ir par SPF ķīmisko filtru kaitīgumu. Lai gan agrāk lietotie ķīmiskie filtri, piemēram, oksibenzons, radīja bažas par līdzīgu darbību kā hormoniem, mūsdienu kosmētikas līdzekļi tiek stingri testēti un ir drošāki. Jutīgai ādai pieejami arī fiziskie filtri, piemēram, cinka oksīds un titāna dioksīds, kas ir pilnīgi droši lietošanai. Tāpat nepatiesa ir doma, ka apmācies un vēss laiks nozīmē drošību no saules stariem. Pat caur mākoņiem līdz pat 80% UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu un fotonovecošanos. UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir klātesoši vienmēr, neatkarīgi no laikapstākļiem un temperatūras. Pat aukstā, mitrā laikā saules stari ietekmē ādas virspusi, padarot to vēl sausāku.

D vitamīns un saules aizsardzība: sabalansēta pieeja

Bailes, ka SPF bloķē D vitamīna veidošanos, ir nepamatotas. Farmaceite Egija Bompa skaidro, ka saules aizsarglīdzekļi gan samazina D vitamīna sintēzi, taču atteikties no aizsardzības nav prātīgi. Mūsu platuma grādos D vitamīna trūkums ir izplatīts pat vasarā, un uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams – tā rezerves samazinās uz pusi jau 15–30 dienu laikā. Tāpēc speciālisti rekomendē ikdienā lietot D vitamīna uztura bagātinātājus, kuru ieteicamā deva ir 2000–4000 SV dienā, atkarībā no vecuma. Zinātnieki ir pierādījuši, ka D vitamīna trūkums var samazināt imunitāti un palielināt risku saslimt ar dažādām slimībām. Populārākie D vitamīna avoti Latvijā ir uztura bagātinātāji, jo ar sauli vien pietiekamā daudzumā to uzņemt ir praktiski neiespējami.

Vai dabīgais iedegums ir veselīgs?

Dabīgais iedegums nav veselības rādītājs, bet gan ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsardzības efekts ir ierobežots un neaizstāj SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši pēc saules apdeguma, būtiski palielinās ādas vēža risks. Lai saglabātu ādas veselību un novērstu novecošanās pazīmes, ir svarīgi ne tikai lietot līdzekļus ar SPF, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tā kā UVA stari, kas izraisa dziļākus ādas bojājumus, ir klātesoši visu gadu, ādas kopšana rudenī prasa īpašu vērību. Arī aukstā, mitrā laikā saules stari ietekmē ādas virspusi, padarot to vēl sausāku. Tādēļ, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu priekšlaicīgu novecošanos, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu 365 dienas gadā.