Veselības arodbiedrība norāda uz Valsts kontroles ziņojuma trūkumiem un kritizē darba samaksas politiku

Veselības arodbiedrība kritizē Valsts kontroles ziņojumu par veselības aprūpes efektivitāti

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izteikusi nopietnas pretenzijas pret Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par stacionārās veselības aprūpes plānošanu un organizēšanu. Arodbiedrība norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem un neprecizitātēm ziņojumā, uzsverot, ka tas neatspoguļo reālo situāciju nozares darbinieku un pacientu skatījumā.

Ziņojuma mērķis un resursu ignorēšana

LVSADA norāda, ka pats revīzijas mērķis – novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā – ir klibojošs, jo tas pilnībā ignorē pieejamo resursu jautājumu. Arodbiedrības ieskatā, plānošana, kas nav cieši saistīta ar finansiālajiem un cilvēku resursiem, ir lemta neveiksmei. Lai gan ziņojumā tiek atzīts, ka ierobežotais finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām, revidenti tomēr apgalvo, ka pakalpojumi tiek plānoti un apmaksāti, neņemot vērā šīs vajadzības. Tas ir pretrunīgs secinājums, kas rada jautājumus par analīzes kvalitāti.

Datu masas slēptā analīze un nepamatoti pārmetumi

Lai gan ziņojums satur plašu faktu un datu klāstu, LVSADA pauž bažas, ka aiz šīs datu gūzmas varētu slēpties jēgpilnas un objektīvas izpētes trūkums. Kā piemēru arodbiedrība min Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izteikto pārmetumu, ka tas nevar precīzi norādīt nepieciešamās minūtes stacionārās veselības aprūpes sniegšanai. LVSADA šādu pieeju salīdzina ar absurdo prasību no mežsaimnieka noskaidrot precīzu skuju un lapu skaitu mežā, ko arodbiedrība uzskata par nerealistisku un dzīvei neatbilstošu.

Darba samaksas konkurētspējas samazināšanās un inflācijas nekompensēšana

Ziņojumā tiek norādīts uz ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu par 24% kopš 2021. gada. Tomēr LVSADA akcentē, ka šis fakts ir pasniegts atrauti no kopējās tautsaimniecības situācijas. Proti, tajā pašā laika periodā vidējā mēneša darba samaksa valstī pieaugusi par 32%, kas nozīmē, ka mediķu atalgojums kļuvis vēl mazāk konkurētspējīgs. Tāpat tiek kritizēts tas, ka finansējuma pieaugums slimnīcām (vidēji 8% gadā) netiek salīdzināts ar patēriņa cenu pieaugumu (vidēji 8,7% gadā). Tas liecina, ka visa slimnīcu sistēma strādājusi ar pieaugošu slodzi, bet valdība nav pat kompensējusi inflāciju.

LVSADA ieskatā, Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska "pasūtījuma" izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver, ka trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču jau esošie piemēri ir pietiekami, lai gūtu priekšstatu par ziņojuma nepilnībām. Arodbiedrība uzskata, ka ziņojums ir politiski motivēts un vienlaikus akcentē kritisko personāla trūkumu veselības aprūpes iestādēs.