Valmierā manīts eksotiskais rudens sfings, ko bieži jauc ar kolibri

Latvijā novērots eksotisks 'kolibri' – rudens sfings

Valmierā nesen izdevies uzņemt unikālu video, kurā tuvplānā redzams Latvijas dabai neparasts viesis – rudens sfings (Macraglossum stellatarum). Šis tauriņš, kas vizuāli atgādina kolibri, bieži maldinoši tiek dēvēts par kolibri putniņu, taču patiesībā ir eksotisks tauriņš, kas ieceļojis no siltākām zemēm. Sociālajos tīklos dalītais video apliecina, ka šie kukaiņi Latvijas teritorijā var uzturēties līdz pat novembrim, nevis tikai vasaras mēnešos.

Sfingu dzimta – noslēpumainie iemītnieki

Sfingu dzimta (Sphingidae) ir plaša tauriņu grupa, kas sastopama visā pasaulē, galvenokārt tropu joslā. Latvijā konstatētas 18 sfingu sugas. Šie tauriņi ir pazīstami ar savu straujo un izturīgo lidojumu, spējot veikt garas distances, pat migrēt. To ķermenis ir resns un cilindrisks, bieži apmatots, bet spārnu plētums var sasniegt iespaidīgus izmērus – līdz pat 18 cm. Dažām sugām spārni ir puscaurspīdīgi, piešķirot tiem īpašu izskatu. Snuķis ir garš, ļaujot tiem sūkt nektāru no dziļi novietotiem ziediem, nenolaižoties uz tiem, tādējādi veicot svarīgu apputeksnētāju funkciju. Dienas laikā tie mēdz būt mazāk aktīvi, dodot priekšroku krēslai un tumsai, tomēr ir sugas, kas ir novērojamas arī dienas gaišajā laikā. Rudens sfings, kas manīts Valmierā, ir viens no tiem, kas spēj lidot un baroties arī vēlā rudenī. Šis konkrētais tauriņš ir ieceļotājs no dienvidiem, un tas ir spējīgs veikt pat 1000 kilometru garus pārlidojumus, lai sasniegtu Latvijas teritoriju.

Rudens sfinga īpatnības

Rudens sfinga spēja uzturēties Latvijā līdz pat novembrim ir pārsteidzoša, īpaši ņemot vērā, ka daudzi tauriņi šajā laikā jau ir beiguši savu dzīves ciklu. Kā skaidro biologi, rudens sfings ir ieceļotājs no dienvidiem, kas Latvijā var ierasties vasaras beigās vai pat rudens sākumā. Lai gan rudens sfings vizuāli atgādina kolibri, tas ir pilnīgi cits dzīvnieku valsts pārstāvis. Kolibri ir putni, kas sastopami tikai Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kamēr sfingi ir kukaiņi, kas pieder pie tauriņu kārtas. Viņu līdzība slēpjas spējā ātri vicināt spārnus un sūkt nektāru no ziediem, stāvot gaisā. Šī spēja padara tos par efektīviem apputeksnētājiem. Tauriņa dzīves cikls ietver četras stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais īpatnis. Rudens sfinga kāpuri parasti attīstās uz dažādiem lakstaugiem un krūmiem, tomēr precīza informācija par konkrētajām barības augu sugām Latvijas apstākļos var atšķirties. Dažu sfingu sugu kāpuriem raksturīgs ragveida izaugums uz ķermeņa pakaļgala.

Vai tas ir ierasts skats?

Lai gan Latvijā ir sastopamas 18 sfingu sugas, rudens sfings nav ikdienišķs iemītnieks. Tas ir novērots Latvijā arī iepriekš, taču katrs šāds atgadījums ir interesants un vērtīgs novērojums dabaspētniekiem. Kā minējis Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs, nav nekas neparasts, ka sfingi ir redzami arī oktobrī un novembrī, īpaši, ja rudens ir bijis silts un ilgs. Tas liecina par šo kukaiņu spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem un izmantot pieejamos resursus. Šādi novērojumi ir svarīgi, lai izprastu vietējo kukaiņu populāciju dinamiku un migrācijas modeļus. Tas mudina arī iedzīvotājus pievērst uzmanību dabai sev apkārt un dalīties ar saviem atklājumiem.