Vilku uzbrukumi atstāj bezpalīdzīgus: aitu audzētāji izmisumā, VMD uzsver sugas aizsardzību

Aitu audzētāju satraukums pieaug

Aitu audzētāji Latvijā pauž dziļas bažas un izmisumu par pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu, kas rada ievērojamus zaudējumus un apdraud saimniecību nākotni. Lai gan dzīvnieku audzētāji uzskata, ka noteiktais vilku medību limits ir pārāk zems un pieprasa elastīgāku ārkārtas atļauju izsniegšanu pēc tā izsmelšanas, atbildīgā institūcija – Valsts meža dienests (VMD) – uzsver nepieciešamību saglabāt šo savvaļas sugu.

Kā raidījumam «Bez Tabu» pastāstīja aitu audzētāja Gita no Asares ciema Jēkabpils novadā, vilku klātbūtne kļuvusi arvien drosmīgāka. Pirms diviem gadiem viņa jau dalījusies pieredzē par vilku saplosītiem dzīvniekiem, bet nesen, pirms Jaungada, piedzīvojusi jaunu satraukumu. Viņas zemes īpašumā tika manīta četru vilku bari, un, lai gan mednieki bija gatavi rīkoties, lai novērstu draudus mājlopiem, viņi nevarēja to darīt, jo medību atļaujas jau bija izbeigušās.

„Pa dienu vilki staigā pa pagalmiem! Mums apkārtnē vilks ienāca pie kādas sievietes pagalmā. Viņi jūtas arvien drošāk, nāk arvien tuvāk. Vilkam jādzīvo, bet mežā,” uzsver Gita.

Traģiskā statistika un aitu audzētāju prasības

Dati par vilku nodarītajiem zaudējumiem liecina par satraucošu tendenci. Ja 2020. gadā vilku uzbrukumos cieta 115 mājlopi, tad 2023. gadā šis skaits sasniedza gandrīz 600. Lai gan 2024. gadā upuru skaits samazinājies līdz 336, tiek pieļauts, ka reālais zaudējumu apjoms ir vēl lielāks, jo ne visi gadījumi tiek oficiāli dokumentēti.

Latvijas Aitu audzētāju asociācija pauž nopietnu neizpratni par situāciju, norādot, ka gada laikā bojā gājušo aitu skaits atsevišķās vietās ir salīdzināms ar veselu ganāmpulku. Dmitrijs Bortnikovs, asociācijas valdes priekšsēdētājs, atklāj, ka pagājušajā gadā viens no biedriem pilnībā pārtraucis aitu audzēšanu tieši vilku uzbrukumu dēļ. „Statistika ir šausminoša!” viņš rezumē.

Asociācijas ieskatā, noteiktais vilku medību limits neatbilst plēsoņu reālajam skaitam. Bortnikovs norāda: „Ja vilks iziet no meža un iet uz mājām, es teiktu, ka vilku ir savairojušies vairāk nekā nepieciešams bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Latvijā vilku ir pārāk daudz. Pie tāda daudzuma viņi vairojas ātrāk, nekā mēs spējam regulēt populāciju.”

Valsts meža dienesta nostāja: līdzsvars starp aizsardzību un draudiem

Šajā medību sezonā vilku medību limits tika palielināts no 300 līdz 370 īpatņiem. Tomēr aitu audzētāji uzskata, ka tas joprojām ir nepietiekami. Valsts meža dienests (VMD) gan šim viedoklim nepiekrīt, uzsverot, ka limits balstīts uz zinātniskiem pētījumiem un tā mērķis ir saglabāt vilku populāciju.

Valters Lūsis, VMD Medību daļas vadītājs, skaidro: „Sabiedrība ir pieņēmusi faktu, ka vilks ir aizsargājams. Mēs to pieņēmām, iestājoties Eiropas Savienībā. Vilks ir svarīga daļa no dabas. Dzīvnieku audzētājiem aita ir vērtība, bet arī vilks mežā ir vērtība. Mēs nevaram uzcelt žogu ap visiem mežiem un liegt vilkam iziet.”

VMD arī norāda, ka medību limits nav nemainīgs un, ņemot vērā populācijas dinamiku, uzbrukumus un dzīvnieku audzētāju viedokli, tas nākotnē varētu tikt palielināts. Valsts iestādes esot atvērtas dialogam.

Ārkārtas atļaujas un profilakses pasākumi

Aitu audzētāji savukārt uzsver, ka pēc limita izsmelšanas sezonas laikā valstij vajadzētu būt elastīgākai un izsniegt ārkārtas atļaujas, ja vilki turpina uzbrukt. Tomēr līdz šim šādas atļaujas izsniegtas reti, vairums iesniegumu noraidīti. Pērn izsniegtas vien divas.

Gita pauž bažas par vilku klātbūtni apdzīvotās vietās. VMD skaidro, ka ārkārtas atļaujas tiek izsniegtas tikai gadījumos, kad pastāv tieši draudi cilvēkam. Uzbrukumi aitām, dienesta ieskatā, ir ikdienišķa parādība.

„Vilks vienmēr ir medījis arī avis, tāpat kā suņus. Pirms simts gadiem Jānis Poruks sarakstīja dzejoli „Suns un vilks”, tāpēc nekas nav mainījies,” norāda Lūsis.

Aitu audzētāji gan uzskata, ka uzbrukumi mājlopiem ir netieši, bet reāli draudi cilvēkam, jo tiek traucēta saimnieciskā darbība. VMD aicina dzīvnieku audzētājus veikt profilakses pasākumus, norādot uz pieejamo ES finansējumu žogu ierīkošanai. Audzētāji atzīst, ka šo atbalstu aktīvi izmanto un ierīko žogus, taču uzsver, ka pat tie bieži vien nav šķērslis vilkiem.