Algu pieaugums Eiropā: Lielbritānija līderos, kamēr Vācijas IT nozare un Nīderlandes veselības aprūpe saskaras ar grūtībām

Eiropas algu dinamika: Lielbritānija uzrāda straujāko izaugsmi, kamēr Vācijas IT un Nīderlandes veselības aprūpe saskaras ar izaicinājumiem

Euronews Business ir iedziļinājies algu pieauguma tendencēs 25 lielākajās profesiju grupās Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Saskaņā ar globālās personāla atlases platformas Indeed datiem, 2025. gada maijā algas šajās valstīs gada griezumā pieauga par attiecīgi 5,5% Apvienotajā Karalistē, 5,3% Nīderlandē, 3,8% Vācijā un 1,9% Francijā.

Pēc inflācijas korekcijas, izmantojot patēriņa cenu indeksa (CPI) datus no ONS un Eurostat, reālais algu pieaugums tajā pašā periodā bija 2,3% Apvienotajā Karalistē, 1,8% Nīderlandē, 1,6% Vācijā un 1,1% Francijā. Tomēr, aplūkojot datus detalizētāk, atklājas, ka algu pieaugums ievērojami atšķiras starp profesijām un nozarēm.

Profesiju atšķirības: no juridiskajām lomām līdz IT izaicinājumiem

Balstoties uz Indeed sniegtajiem datiem Euronews, mēs aplūkojam tās jomas, kurās vērojams lielākais gada algu pieaugums un kritums, izmantojot trīs mēnešu slīdošo vidējo rādītāju uz 2025. gada maiju. Mūsu analīze koncentrējas uz 25 lielākajām profesiju kategorijām, kas aprēķinātas pēc to īpatsvara kopējos darba sludinājumos.

Starp četrām minētajām valstīm, juridiskās profesijas uzrādīja visaugstāko reālo algu pieaugumu gan Vācijā, gan Apvienotajā Karalistē – attiecīgi par 5,7% un 4,3%. Šī kategorija aptver vairākas specialitātes, tostarp juristus, kas ir vadošā loma. Indeed dati liecina, ka jurista vidējā gada alga 2025. gada vidū Apvienotajā Karalistē ir aptuveni 53 420 mārciņas (61 900 eiro), savukārt Vācijā – 71 274 eiro. Šie skaitļi atspoguļo valsts vidējos rādītājus, taču algas ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona. Piemēram, juristi Londonā vidēji pelna aptuveni 70 450 mārciņas (81 670 eiro) gadā.

Francijā vislielāko reālo algu pieaugumu – aptuveni 2% – piedzīvoja vadības un drošības un sabiedriskās kārtības nozares. Nīderlandē vislielākais pieaugums, sasniedzot 4%, bija vērojams tīrīšanas un sanitārijas jomā, cieši sekojot drošības un sabiedriskās kārtības nozarei ar 3,9%.

“Darba sludinājumu skaits gada griezumā ir samazinājies gandrīz visās profesiju kategorijās, tāpēc ir būtiski aplūkot algu pieauguma un darba sludinājumu tendences salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, lai saprastu, kuras kategorijas jauno darbinieku tirgū darbojas veiksmīgāk vai neveiksmīgāk,” Euronews Business sacīja Indeed Ekonomisko pētījumu direktors Pavels Adrjans.

Apvienotās Karalistes anomālija: kāpēc algas turpina augt?

Starp četrām valstīm Apvienotā Karaliste uzrādīja visaugstāko algu pieaugumu gan nominālā, gan reālā izteiksmē. “Apvienotās Karalistes augstais algu pieaugums jau kādu laiku mulsina ekonomistus. Lai gan rādītāji ir samazinājušies no maksimālās vērtības, algu pieaugums nominālā izteiksmē joprojām ir salīdzinoši augsts, neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem ir ievērojami krities,” skaidroja Adrjans.

Viņš norādīja, ka šādai tendencei ir vairāki iespējamie iemesli. Viens no tiem ir valdības lēmums palielināt minimālo algu. Tas ietekmē ne tikai zemāk atalgotos darbus, bet tam ir arī plašāka, dominējošā ietekme uz algu sadalījumu. Darba devēji var izjust nepieciešamību palielināt algas vispārīgi, lai saglabātu algu atšķirības starp amatiem un pieredzes līmeņiem.

Vēl viens faktors, kas veicina algu pieaugumu, ir darbaspēka piedāvājuma ierobežojumi, ko rada zemāks imigrācijas līmenis un augsta ekonomiskā neaktivitāte. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir lielāka motivācija paaugstināt algas, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus.

Aplūkojot 25 lielākās profesiju kategorijas, Apvienotajā Karalistē atsevišķās jomās reālais algu pieaugums pārsniedza 3%. Vadošās juridiskās profesijas uzrādīja 4,3% pieaugumu, savukārt ievērojams pieaugums bija vērojams arī mazumtirdzniecības (3,3%), ražošanas (3,2%), iekraušanas un noliktavu darbu (3,1%) un klientu apkalpošanas (3%) jomās.

Izaugsmei bija vienmērīgs, pakāpenisks raksturs bez ekstrēmiem izņēmumiem, izņemot augstākās veiktspējas juridiskajā sektorā un zemākās programmatūras izstrādes jomā (-2,2%). Veselības un aprūpes profesijas Apvienotajā Karalistē, tostarp medmāsas (1,7%), bērnu aprūpe (2,3%) un personīgā aprūpe un mājas aprūpe (2,1%), piedzīvoja pieticīgu reālo algu pieaugumu.

Vācijas IT nozares kritums: atalgojums zaudē cīņā ar inflāciju

Vācijā spēcīgāko reālo algu pieaugumu ar 5,7% uzrādīja juridiskās profesijas, kam sekoja ražošanas un medicīnas tehniķu darbi (abi ar 4,1%). Arī izglītības, drošības, mediju un cilvēkresursu jomās tika reģistrēti stabili ieguvumi no 3,5% līdz 3,9%.

Turpretī IT saistītajās lomās tika novērots vislielākais reālo algu samazinājums. Piemēram, IT operāciju un palīdzības dienesta amatiem bija 6,4% kritums, savukārt programmatūras izstrādes darbiem – 4,2% samazinājums. Šīm profesijām tas nozīmē, ka cenas ir pieaugušas straujāk nekā algas, tādējādi samazinot darbinieku pirktspēju. Indeed ekonomists Adrjans norādīja, ka algu pieaugums Vācijā ir palēninājies, taču joprojām pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju.

“Algu pieaugumu lielā mērā veicina pakāpenisks un koordinēts arodbiedrību sarunu process, kas daudzos gadījumos ir noslēdzies ar vairāku gadu algu paaugstināšanu, kas joprojām ietekmē kopējās algu pieauguma tendences,” viņš sacīja.

Francijas stabilitāte un Nīderlandes veselības aprūpes dilemas

Francijā reālais algu pieaugums daudzos sektoros bija salīdzinoši nemainīgs, vairumā profesiju svārstoties no 0,5% līdz 1,5%. Zemākajā galā personīgā aprūpe un mājas aprūpe, banku un finanšu pakalpojumi un programmatūras izstrāde uzrādīja minimālu pieaugumu – 0,2% vai mazāk. Saraksta priekšgalā bija vadības un drošības un sabiedriskās kārtības lomas (abām 2%), kam cieši sekoja informācijas dizaina un dokumentācijas nozare (1,9%). Cilvēkresursi ierindojās nākamajā vietā ar 1,8%.

“Francijā ir augsta minimālās algas indeksācijas pakāpe atbilstoši inflācijai, un starp uzņēmumiem un arodbiedrībām sarunātās algas parasti seko šai tendencei, kas nozīmē, ka algu pieaugums ātri reaģēja uz inflācijas palielināšanos 2022. un 2023. gadā, kā arī uz izteikto inflācijas palēnināšanos pēdējo divu gadu laikā,” skaidroja Adrjans.

Algu pieaugumu Nīderlandē vadīja tīrīšanas un sanitārijas (4,0%) un drošības un sabiedriskās kārtības (3,9%) nozares, ar ievērojamiem ieguvumiem arī banku un finanšu pakalpojumos (3,4%), vadībā (3,1%) un celtniecībā (3,0%). Turpretī vairākās ar aprūpi saistītās profesijās tika novērots reāls algu kritums, tostarp medmāsām (-0,3%), bērnu aprūpei (-0,5%) un ārstiem un ķirurgiem (-0,6%). Šī tendence raisa nopietnas pārdomas par nākotnes darbaspēka piesaisti šajos kritiskajos sektoros.

Uzziniet vairāk: padziļināts ieskats algu tendencēs

Tā kā iepriekš minētajās diagrammās uzskaitītie sektori aptver plašu lomu klāstu, detalizētu informāciju par konkrētām pozīcijām var atrast Indeed vietnē. Euronews Business rakstos ir pieejami arī detalizēti algu sadalījumi atsevišķi Apvienotajai Karalistei, Vācijai un Francijai.