ANO: Klimata pārmaiņu draudiem pretī – globālas investīcijas var dot €17 triljonus gadā

ANO aicina uz globālām klimata investīcijām €17 triljonu labuma gūšanai līdz 2070. gadam

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi satraucošu ziņojumu, kas brīdina par nepieciešamību pēc fundamentālām pārmaiņām, lai nodrošinātu veselīgu planētu. Ziņojums, kas tapis sadarbībā ar 287 zinātniekiem no 82 valstīm, uzsver, ka tikai “savstarpēji saistīta, visas sabiedrības un visa valdības” pieeja, kas pārveidos ekonomiku un vidi, spēj mazināt pieaugošos klimata pārmaiņu draudus.ANO Vides programmas (UNEP) publicētais globālais vides perspektīvas 7. ziņojums „Nākotne, ko izvēlamies” (A future we choose) ir spilgts brīdinājums – bez steidzamas rīcības mūs sagaida drūmas sekas.

Steidzama virzības maiņa ir vienīgā iespēja

Ziņojumā detalizēti aprakstītas postošās sekas, ko klimata pārmaiņas radīs, ja valstis nekavējoties neveiks sistēmisku transformāciju enerģētikas, pārtikas un citās svarīgās nozarēs. Ja turpināsim iesākto ceļu – uzturēt ekonomiku ar fosilo kurināmo, izmantot neapstrādātus resursus, iznīcināt dabu un piesārņot vidi – zaudējumi uzkrāsies milzīgā apjomā, uzsver UNEP izpilddirektore Inger Andersen. Ziņojums prognozē, ka klimata pārmaiņas līdz 2050. gadam samazinās globālo IKP par četriem procentiem, prasīs miljoniem cilvēku dzīvību un izraisīs masveida piespiedu migrāciju. Bez saskaņotas rīcības pret šo „savstarpēji saistīto krīzi” Amazones lietus mežu izmiršana un ledāju kušana kļūs par gandrīz nenovēršamu realitāti. Tas nozīmētu arī kritumu pārtikas pieejamībā un simtiem miljonu hektāru dabiskās zemes zaudēšanu.

Investīcijas klimata jomā nesīs milzīgu peļņu

Taču situācija nav bezcerīga. Ja tiks veiktas atbilstošas investīcijas, ir iespējams izvairīties no aptuveni deviņiem miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu līdz 2050. gadam, lielākoties saistībā ar gaisa piesārņojuma samazināšanos. Tiek prognozēts, ka aptuveni 200 miljoni cilvēku tiks izvesti no galējās nabadzības, bet vēl 300 miljoniem nodrošinās piekļuvi drošiem dzeramā ūdens avotiem. Lai gan sākotnējās izmaksas būs ievērojamas, ziņojums norāda, ka globālās makroekonomiskās priekšrocības sāks parādīties jau 2050. gadā un līdz 2070. gadam pieaugs līdz iespaidīgiem 20 triljoniem ASV dolāru (aptuveni 17,19 triljoniem eiro) gadā. Tas ir kā ieguldīt savu naudu uzņēmumā, kas sākotnēji prasa kapitālu, bet pēc tam nes ievērojamu un stabilu peļņu – tikai šajā gadījumā „uzņēmums” ir mūsu pašu planēta.

Ceļš uz ilgtspējīgu nākotni

Lai veicinātu šo jauno virzienu, nepieciešams atteikties no IKP kā vienīgā ekonomiskās labklājības mēra. Zinātnieki apgalvo, ka daudz efektīvāki ir iekļaujoši rādītāji, kas uzskaita arī cilvēka un dabas kapitāla veselību, virzot ekonomiskos un biznesa lēmumus. Viņi arī aicina pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, kas „samazina materiālu nospiedumus”, kā arī strauji dekarbonizēt enerģētikas sistēmu. Tas nozīmētu pāreju no fosilā kurināmā, kas ir galvenais siltumnīcefekta gāzu avots, – uzdevums, kas nebūt nav viegls. Jāatzīmē, ka iepriekšējā gada globālās klimata konferences (COP) laikā naftas eksportētājvalstis bloķēja ceļvedi fosilā kurināmā pakāpeniskas izbeigšanas iekļaušanai galīgajā vienošanās dokumentā, tādējādi zaļākas enerģētikas nākotnes ceļš tagad lielā mērā ir ārpus ANO oficiālā tvēruma. Kā papildu svarīgi virzītājspēki pārmaiņām ir pāreja uz ilgtspējīgiem uztura paradumiem, atkritumu apjoma samazināšana, lauksaimniecības metožu uzlabošana un aizsargājamo teritoriju paplašināšana, vienlaikus atjaunojot degradētās ekosistēmas. „Mainīties vienmēr ir grūti, jo īpaši tad, ja tas notiek tik plašā mērogā,” saka Andersen. „Bet mums ir jāmainās. Cilvēcei ir divas nākotnes. Izvēlēsimies pareizo.”