Beļģijas aizsardzības ministrs bažīgs: drona lidojumi pie kodolieroču bāzes varētu būt spiegošanas operācija

Bruņoto spēku aizsardzība un novērošana

Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Francken paudis nopietnas bažas par drona lidojumiem nedēļas nogalē netālu no militārās bāzes Kleine Brogel, kur glabājas ASV kodolieroči. Viņš uzskata, ka šie incidenti varētu būt daļa no spiegošanas operācijas. ministrs atklāja, ka droni manīti divās kārtās sestdien un svētdien vakarā. Sākotnēji tika izmantoti nelieli droni, lai testētu Beļģijas drošības dienestu radiofrekvences, bet vēlāk parādījās lielāki droni, kuru mērķis bija destabilizēt apkārtni un cilvēkus. Francken skaidri norādīja, ka šāda rīcība nelīdzinās palaidnībai, jo, testējot drošības sistēmas, amatieris nespētu pārvarēt frekvenču atšķirības un izmantot savas frekvences. Kāpēc droni netika notriekti, ministrs skaidroja ar piesardzību – lidlaukos tos var notriekt, taču, ja tie atrodas tuvāk apdzīvotām vietām, pastāv risks, ka tie var nokrist uz mājām, automašīnām vai cilvēkiem, radot likumīgas problēzes un nezināmus juridiskus izaicinājumus.

Eiropas un NATO drošības izaicinājumi

Šie incidenti notikuši laikā, kad gan NATO, gan Eiropas Savienība ir pastiprinātā gatavībā pēc vairākiem gaisa telpas pārkāpumiem pēdējās nedēļās, aiz kuriem, kā tiek domāts, varētu būt Krievija. NATO jau septembra beigās izplatīja brīdinājumu Maskavai, ka tā izmantos visus līdzekļus, lai aizstāvētos pret turpmākiem gaisa telpas pārkāpumiem. Šī satraukuma iemesls bija arī Krievijas dronu notriekšana Polijā un Krievijas iznīcinātāju lidaparātu iekļūšana Igaunijas gaisa telpā. Šis incidents Polijā 10. septembrī bija pirmā tiešā saskarsme starp NATO un Krieviju kopš pilna mēroga invāzijas Ukrainā 2022. gadā.

Līdzīgas incidentes un NATO atbilde

Ne tikai Beļģija saskārusies ar līdzīgiem draudiem. Pagājušajā mēnesī vairāki droni tika manīti virs citas Beļģijas militārās bāzes netālu no Vācijas robežas, taču operatori netika identificēti. Arī Dānija un Norvēģija ir piedzīvojušas lidostu slēgšanu drona novērojumu dēļ. Dānijas premjerministre Mette Frederiksen pieļāva Krievijas iesaisti, bet Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Dmitrijs Peskovs apsūdzības noraidījis kā nepamatotas. Norvēģijas valdība ziņo par trīs Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem 2025. gadā, lai gan nav skaidrs, vai tie bijuši apzināti. Šie notikumi ir radījuši bažas Eiropas līderu vidū par alianses gatavību pret pieaugošo Krievijas agresiju. Kā atbildi uz šiem draudiem NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte paziņoja par programmas "Eastern Sentry" izveidi, lai atturētu Krieviju no turpmākiem pārkāpumiem un demonstrētu solidaritāti ar Poliju. "Mēs redzam dronus, kas pārkāpj mūsu gaisa telpu. Neatkarīgi no tā, vai tas bijis apzināti vai nē, tas ir nepieņemami," uzsvēra Rutte, piebilstot, ka sabiedrotie pauž pilnīgu solidaritāti ar Poliju un ka ir ļoti svarīgi pretoties agresijai un aizstāvēt katru alianses dalībvalsti.

Latvijas konteksts un attīstība

Ministrs Francken atzina, ka Beļģija "dzenas pakaļ draudiem" un ka būtu nepieciešams iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spēj cīnīties ar droniem, jau pirms pieciem vai desmit gadiem. Šis komentārs uzsver nepieciešamību pēc modernu aizsardzības tehnoloģiju attīstības un iegādes visās NATO dalībvalstīs, tostarp Latvijā, lai nodrošinātu efektīvu drošību pret jaunajiem draudiem. Mākslīgais intelekts (MI) un progresīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas varētu būt atslēga nākotnes drošības nodrošināšanā.