Brazīlijas pamatiedzīvotāji brīdina par ES-Mercosur līguma sekām: draudi zemei un tiesībām

Bažas par pieaugošo tirdzniecību un zemes izmantošanu

Brazīlijas pamatiedzīvotāju pārstāvji devās uz Briseli, lai nesenajās tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijas amatpersonām izklāstītu savas raizes par tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur bloka valstīm. Viens no galvenajiem jautājumiem ir lauksaimniecības un lopkopības ekspansija pamatiedzīvotāju apdzīvotajās zemēs, kuru vēsture sniedzas tālāk par Portugāles kolonizāciju 16. gadsimtā.

Ja nolīgumu ratificēs Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis, daudzi lauksaimniecības pārtikas produkti no Dienvidamerikas tiks eksportēti uz Eiropu ar nulles vai samazinātām muitas nodevām. Ņemot vērā, ka ES jau tagad ir Mercosur bloka valstu (Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas) otrais lielākais tirdzniecības partneris ar apmaiņas apjomu, kas pārsniedz simts miljardus eiro gadā, tirdzniecības nolīgums, visticamāk, veicinās lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu.

Paredzamā lauksaimniecības ekspansija Brazīlijā

Brazīlijā tas varētu izpausties kā sojas, prosas un cukurniedru kultivēšanas pieaugums, kā arī liellopu audzēšanas paplašināšanās.

“Nolīgums palielinās mežu izciršanu un sociāli-ekoloģiskos konfliktus. Tas negarantē pamatiedzīvotāju tiesības, tieši otrādi – tas rada nestabilitāti un tiesisko nenoteiktību mums, jo ekonomiskās intereses, kas vēlas vēl vairāk izmantot pamatiedzīvotāju teritorijas, gūs labumu no šī nolīguma,” aģentūrai Euronews pavēstīja Brazīlijas Pamatiedzīvotāju asociācijas koordinators Dinams Taksa (Dinamam Tuxá).

Viņš sacīja, ka tirdzniecības nolīgums nāks par labu lielām privātām kompānijām un tiem, kuri izmanto kriminālas metodes, lai atņemtu zemi pamatiedzīvotājiem lauksaimniecības vajadzībām. Viņš apgalvoja, ka tas arī sarežģīs Eiropas likuma par mežu izciršanu ieviešanu, kas stāsies spēkā 2026. gadā.

“Mēs esam pret šo nolīgumu, bet Brazīlijas valdība to atbalsta, jo tā vēlas ražot vairāk. Un šī ražošana notiks uz mūsu galvām, uz mūsu ķermeņiem, uz mūsu upju un meža rēķina,” sacīja cita pamatiedzīvotāju līdere, Amazones Munduruku tautas pārstāve Alesandra Korapa (Alessandra Korap).

Brazīlijas likumdošana un tiesību mazināšana

Abi pamatiedzīvotāju pārstāvji uzsvēra nolīguma stāšanās spēkā un Brazīlijas parlamenta it kā izpaustās tendences veicināt pamatiedzīvotāju teritoriju lauksaimniecisko izmantošanu nelāgo kombināciju.

Brazīlijas konstitūcija aizsargā tā sauktās ‘demarcētās zemes’ – konstitūcijā garantētās un valsts vairāk nekā 300 pamatiedzīvotāju tautām iedalītās teritorijas daļas, kurās tās pašas lemj par to, ko kultivēt.

Tomēr 2023. gadā tika pieņemts plaši apstrīdēts likums, kas ierobežo šo zemju iedalīšanu.

“Likums Nr. 14.701, Pagaidu ietvara likums, atvieglo pamatiedzīvotāju tiesības veikt agrorūpniecību savās teritorijās un paralizē pamatiedzīvotāju teritoriju demarkāciju,” skaidroja Dinams Taksa.

Šī likumdošana par demarcētām zemēm uzskata tikai tās teritorijas, kuras pamatiedzīvotāji apdzīvoja vai pieprasīja līdz 1988. gadam, kad tika pieņemta Brazīlijas konstitūcija. Šis nosacījums sods tās pamatiedzīvotāju kopienas, kuras ir izaugušas vai pārvietojušās kopš tā laika – situācija, kas nav nekas neparasts daudzām tautām, kas dzīvo Amazones lietusmežos.

“Kad viņi bloķē pamatiedzīvotāju zemju demarkāciju, viņi to dara ar mērķi atņemt pamatiedzīvotājiem tiesības uz savu teritoriju,” apgalvoja Taksa. “Agrobiznesa lobijs Brazīlijas parlamentā ir veicinājis pasākumu kopumu, kas vērsts uz pamatiedzīvotāju tiesību mazināšanu un lauksaimnieciskās ražošanas platību paplašināšanu uz pamatiedzīvotāju teritorijām,” viņš piebilda.

Skeptiskā attieksme pret ilgtspējas nodaļu un nākotnes bažas

ES-Mercosur nolīgums ietver nodaļu par ilgtspēju, taču pamatiedzīvotāju pārstāvji netic, ka tā spētu viņus pietiekami aizsargāt. Un viņi baidās par savu nākotni, kā to skaidri parāda Alesandras Korapas vārdi.

“Ja jūs apmeklēsiet manu reģionu, jums pat nebūs sajūtas, ka atrodaties Amazonē. Jūs redzēsiet noliktavas, pilnas ar tonnām sojas. Valdība atbalsta tās ražošanu, kas izplatās visur Paras un Matu Grosu štatos.”