Centrālās Āzijas valstu un Azerbaidžānas līderi stiprina sadarbību un veido jaunu reģionālo kopumu

Centrālāzija stiprina vienotību: Azerbaidžāna kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti

Septītajā Centrālās Āzijas valstu vadītāju konsultatīvajā sanāksmē, kas norisinājās Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā, tika panākta vēsturiska vienošanās – Azerbaidžāna oficiāli pievienojās šim sadarbības formātam kā pilntiesīga dalībvalsts. Šis solis, ko atzinīgi novērtēja Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Turkmenistānas līderi, tiek uzskatīts par pagrieziena punktu, kas ievērojami paplašinās reģionālās sadarbības telpu, savienojot Kaspijas jūras reģionu ar pasaules tirgiem. Azerbaidžānas iesaiste piešķirs jaunu dinamiku, veicinot tirdzniecības apjomu pieaugumu, investīciju plūsmu un ciešākus kultūras sakarus stratēģiski svarīgos reģionos.

Virzība uz “Centrālās Āzijas kopienu” un ekonomisko integrāciju

Sanāksmē Taškentā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt reģionālās sadarbības institucionālos pamatus. Uzbekistānas prezidents Šavcats Mirzijojejevs nāca klajā ar septiņiem būtiskas nozīmes priekšlikumiem, kas vērsti uz konsultatīvā formāta pārveidošanu par ilgtermiņa stratēģisku platformu ar nosaukumu “Centrālās Āzijas kopiena”. Šī jaunā struktūra paredzēta ar rotējošu sekretariātu, Vecāko padomi un pastiprinātām nacionālo koordinatoru lomām. Ekonomiskās integrācijas jomā tika akcentēti vairāki virzieni: atvieglota robežu šķērsošana, strīdu izšķiršana un reģionālās tirdzniecības apjoma pieaugums līdz 10,7 miljardiem dolāru, investīciju pieaugums par 17%. Tāpat tika izvirzīti plāni par reģionālu tirdzniecības programmu līdz 2035. gadam, kopīgu investīciju telpu un sadarbību e-komercijā. Šis ir kā tilts, kas atver durvis jaunām iespējām.

Infrastruktūra, drošība un klimata izaicinājumi

Transporta savienojamības stiprināšana bija vēl viens centrālais jautājums. Tika plānots kopīgs darbs pie nozīmīgiem transporta koridoriem, tostarp dzelzceļa līnijas Ķīna–Kirgizstāna–Uzbekistāna un Trans-Afganistānas maršruta. Drošības jomā tika pieņemta reģionāla drošības koncepcija, un tika pausts atbalsts Afganistānas iesaistei enerģētikas un transporta projektos. Ārkārtīgi svarīgs bija priekšlikums par “Desmitgadi racionālai ūdens izmantošanai” (2026–2036) un reģionāla ūdens resursu izcilības centra izveide, kas ir ļoti būtiska pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība stiprināt humāno apmaiņu ar ikgadējiem garīgā mantojuma kongresiem un jaunām zinātniskām iniciatīvām.

Stratēģiskā partnerība un kopīgās intereses

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka attiecības starp reģiona valstīm ir pāraugušas stratēģiskā partnerībā, ko stiprina aktīvs politiskais dialogs un augoša ekonomiskā, kultūras un humanitārā sadarbība. Viņš norādīja uz Azerbaidžānas arvien pieaugošo lomu reģionālajā savienojamībā, pieminot būtiskus infrastruktūras projektus, strauju tranzīta izaugsmi pa Vidējo koridoru un jaunas iniciatīvas, piemēram, Digitālo zīda ceļu un Kaspijas enerģētikas savienojumus. Alijevs pauda pateicību Centrālās Āzijas valstīm par atbalstu “Azerbaidžānas atbrīvoto teritoriju atjaunošanā” un uzsvēra, ka kopīgās ģeopolitiskās un ģeoekonomiskās intereses tagad vieno reģionu kā nekad agrāk. Viņš atzinīgi novērtēja Azerbaidžānas pievienošanos kā pilntiesīgu dalībnieci, nodēvējot to par vēsturisku soli, kas vēl vairāk padziļinās sadarbību un solidaritāti.

Stiprināta reģionālā koordinācija un parakstītie nolīgumi

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs aicināja uz spēcīgāku reģionālo koordināciju svarīgos jautājumos, īpaši uzsverot ūdens drošību, transporta savienojamību un ekonomisko integrāciju. Viņš ierosināja izstrādāt Centrālās Āzijas pamatkonvenciju par ūdens izmantošanu, ieviest vienotu kravu uzskaites sistēmu un izstrādāt visaptverošu transporta stratēģiju, lai pilnībā atklātu reģiona tranzīta potenciālu. Tokajevs arī akcentēja sadarbības iespējas retzemju metālu, mākslīgā intelekta un tūrisma jomā, vienlaikus atzinīgi vērtējot Azerbaidžānas pievienošanos un uzslavējot reģiona pieaugošo vienotību un atvērtību. Sanāksme noslēdzās ar vairāku svarīgu dokumentu parakstīšanu, kas vēl vairāk konsolidē reģionālo sadarbību. Valstu vadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu par kopīgajām prioritātēm, atbalstīja Azerbaidžānas pilntiesīgo dalību konsultatīvajā formātā un Kirgizstānas kandidatūru ANO Drošības padomē 2027.–2028. gadam. Tika apstiprināta arī “Centrālās Āzijas reģionālās drošības, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības koncepcija” un “Drošības risku un preventīvo pasākumu katalogs 2026.–2028. gadam”.

Kultūras mantojuma izzināšana

Vizītes ietvaros Uzbekistānā Centrālās Āzijas valstu un Azerbaidžānas prezidenti apmeklēja jaunizveidoto Islāma civilizācijas centru. Šis centrs apvieno unikālus artefaktus, zinātniskus, izglītības un pētniecības aspektus, kas veltīti bagātīgā islāma civilizācijas mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai. Vadoņi apskatīja Svētā Korāna zāli, kur glabājas viena no lielākajām islāma pasaules garīgajām relikvijām – Ušmana Korāns, kā arī iepazinās ar ekspozīcijām “Pirmsislāma civilizācijas”, “Pirmā renesanses laikmets”, “Otrā renesanses laikmets” un “Jaunais Uzbekistāna – jauna renesanse”.