Dānijas universitātes pastiprina drošības pārbaudes pret spiegošanas draudiem no noteiktām valstīm

Dānijas universitāte pastiprina izpētes drošības pasākumus pret spiegu draudiem

Kopenhāgenas Universitāte, viena no vadošajām Ziemeļvalstu augstākās izglītības iestādēm, ievieš stingrākas pārbaudes procedūras potenciālajiem pētniekiem un studentiem, kuriem ir saistība ar valstīm, ko Dānijas izlūkdienests uzskata par augsta riska avotiem spiegošanā. Šie pasākumi attiecas uz pētniekiem no Ķīnas, Krievijas un Irānas, reaģējot uz pieaugošajiem spiegošanas draudiem pret spēcīgiem Rietumu pētniecības vides.

Jauni drošības protokoli pret spiegošanas apdraudējumiem

Universitāte ir izziņojusi jaunus skrīninga pasākumus potenciālajiem sadarbības partneriem, darbiniekiem un studentiem. Dānijas Drošības un izlūkošanas dienests (PET) klasificē Ķīnu, Krieviju un Irānu kā augsta riska valstis spiegošanas ziņā. Personām no šīm valstīm tiks piemērota stingrāka izmeklēšana pirms uzņemšanas vai pētniecības veikšanas Kopenhāgenas Universitātē. Tāpat tiks rūpīgi izvērtētas sadarbības ar pētniekiem no šīm valstīm.

„Pasaule ir kļuvusi arvien nenoteiktāka, un mēs reaģējam uz drošības un draudu novērtējumu, ko sagatavojušas, cita starpā, Dānijas izlūkdienestu institūcijas,” skaidroja Kopenhāgenas Universitātes pētniecības un informācijas drošības direktora vietnieks Kims Brinhmans. Viņš uzsvēra, ka universitāte pielāgo savu pieeju, lai gan saglabātu atvērtību daudzos virzienos, kļūtu drošāka un slēgtāka stratēģiski svarīgu tehnoloģiju jomās.

Stratēģiski svarīgu tehnoloģiju aizsardzība

Šī politika atspoguļo plašākas nacionālās bažas par stratēģiski svarīgu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI), kvantu tehnoloģiju, pusvadītāju un kosmosa tehnoloģiju, aizsardzību. Jau 2020. gadā Dānijas Augstākās izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja vadlīnijas, lai nepieļautu, ka universitātes palīdz „autokrātiskām valstīm” attīstīt savas spējas „sensitīvās jomās” ar starptautisko pētniecības sadarbību palīdzību. Ziņojumā teikts, ka Dānijas un ārvalstu izlūkdienesti norāda uz pieaugošiem mēģinājumiem nepamatoti iegūt zināšanas, tehnoloģijas un produktus, kas svarīgi Dānijas konkurētspējai vai var negatīvi ietekmēt drošības politiku.

Valsts līmeņa un universitāšu sadarbības pasākumi

Kopenhāgenas Universitātes lēmums seko līdzīgai rīcībai pagājušajā gadā no citas Dānijas pētniecības iestādes, Orhūsas Universitātes. Orhūsas Universitāte aizliedza saviem pētniekiem sadarboties ar trim Irānas universitātēm, norādot, ka Irāna, Ķīna un Krievija ir „īpaši agresīvas savos centienos nelikumīgi piekļūt” Dānijas pētniecībai. Universitāte pievērsīs „īpašu uzmanību” ārvalstu sadarbībai pētniecības jomās, ko varētu izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem.

Dānijas iestādes izmantos Savstarpējās investīciju skrīninga likumu, lai identificētu „kritiskās” tehnoloģijas, kurām tiks piemērota stingrāka pārbaude. Arī Eiropas Komisija 2023. gadā ieteica Eiropas Savienības dalībvalstīm novērtēt savus drošības riskus saistībā ar četrām kritiskām tehnoloģiju jomām: progresīviem pusvadītājiem, MI, kvantu tehnoloģijām un biotehnoloģijām. Ierobežojoši IT un fiziskās piekļuves pasākumi var būt daļa no šīs politikas.

Brinhmans pieļauj, ka jaunie noteikumi vislielāko ietekmi atstās dabas un veselības zinātnēs. Jauniem pētniekiem un studentiem no šīm trim valstīm tiks veikta rūpīga izpēte, īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar sensitīvām tehnoloģijām. Profesorus mudina izvērtēt, vai potenciālais sadarbības partneris ir cieši saistīts ar kādu no augsta riska valstīm, piemēram, ja persona ir uzturējusies attiecīgajā valstī vairāk nekā sešus mēnešus, saņēmusi finansējumu vai „ievērojami” publicējusi pētniecības darbus ar partneriem no šīm valstīm.