Rīga: +18.1°С
Eirogrupas Prezidenta Vēlēšanas: Saspringta Sacensība par Eirozonas Vadību
Šo pirmdien, 7. jūlijā, eirozonas finanšu ministri pulcēsies, lai ievēlētu savu jauno prezidentu. Šis amats, kas vada ikmēneša Eirogrupas sanāksmes un spēlē izšķirošu lomu Padomes ekonomiskās politikas lēmumu koordinēšanā un ietekmēšanā, ir kļuvis par ievērojamu spēka punktu. Par šo prestižo pozīciju sacenšas trīs valstis: Īrija, Lietuva un Spānija.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Eirogrupai ir bijuši tikai četri pastāvīgie prezidenti, kas liecina par šī amata stabilitāti un ietekmi: Luksemburgas Žans Klods Junkers (2005–2013), Nīderlandes Jerūns Deiselblūms (2013–2018), Portugāles Mario Senteno (2018–2020) un Īrijas Paskāls Donohjū. Kopš 2020. gada šo pozīciju ieņem Donohjū, ietekmīgās Eiropas Tautas partijas (ETP) pārstāvis. Taču, pretendējot uz savu potenciāli trešo termiņu, īrietim izaicinājumu met Spānijas un Lietuvas sociālistiskie finanšu ministri Karloss Kuerpo un Rimants Šadžius, piedāvājot alternatīvas vīzijas nākamajiem divarpus gadiem.
Pirmdienas balsojums notiks slepeni. Lai uzvarētu, kandidātam jāiegūst vismaz vienpadsmit no divdesmit balsīm, kas prasa spēcīgu pārliecināšanas spēju un spēju veidot koalīcijas.
Karloss Kuerpo: Atjaunota un Ambicioza Darba Kārtība
Spānijas kandidāts Karloss Kuerpo ir ekonomists ar doktora grādu un plašu pieredzi Eiropas Komisijā un Spānijas fiskālās uzraudzības iestādē AIReF. Viņš ieņem Spānijas finanšu ministra amatu kopš 2023. gada beigām, kad viņš pārņēma stafeti no Nadjas Kalviņo, kura tagad vada Luksemburgā bāzēto Eiropas Investīciju banku.
Kuerpo nav pirmais spānis, kurš cenšas vadīt šo neformālo grupu. Kalviņo 2022. gadā sacentās ar Donohjū, un Luiss de Gindoss – tagadējais Eiropas Centrālās bankas viceprezidents – arī centās nodrošināt šo lomu, būdams ekonomikas ministrs Spānijas Tautas partijas valdībā.
Savā motivācijas vēstulē kolēģiem ministriem Kuerpo izklāstīja “ambiciozu” un atjaunotu darba kārtību, kas vērsta uz eirozonas ilgtermiņa izaugsmes stiprināšanu, kapitāla tirgu savienības pabeigšanu, eiro starptautiskās lomas veicināšanu un banku savienības pilnīgu izveidi. “Ir pienācis laiks pāriet no diskusijām uz darbiem. Mūsu kopīgā projekta ticamība ir atkarīga nevis no tā, ko mēs sakām, bet no tā, ko mēs paveicam – kopā un bez kavēšanās,” rakstīja Kuerpo.
Šā mēneša sākumā Spānija kopā ar Vāciju, Franciju un Itāliju iesniedza diskusiju dokumentu, kurā tika apgalvots, ka, lai gan Eirogrupa ir bijusi efektīva krīžu laikā, tai bieži vien trūcis izlēmības citās jomās, jo īpaši virzībā uz kapitāla tirgu savienību.
Būdams Spānijas sociālists, 44 gadus vecais finanšu ministrs ir arī atbalstījis jaunu kopēju parādu emisiju, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas. Viņš ir aicinājis divkāršot ES nākamo ilgtermiņa budžetu – no 1% no bloka IKP – lai finansētu gan tradicionālās prioritātes, piemēram, lauksaimniecību un kohēziju, gan jaunas, tostarp drošību, aizsardzību, kā arī zaļo un digitālo pāreju.
Vairāki diplomātiskie avoti liecina, ka patiesā sacensība notiek starp Kuerpo un Donohjū. Tomēr Kuerpo politiskā ģimene Eirogrupā ir mazākumā, un viņa transformatīvākie priekšlikumi varētu saskarties ar pretestību no fiskāli konservatīvām valstīm, piemēram, Vācijas un Nīderlandes.
Paskāls Donohjū: Paredzamība Krīzes Laikos
Pieaugošās tirdzniecības spriedzes un kara apstākļos pie ES robežām, Paskāls Donohjū saviem 19 finanšu kolēģiem vēstulē, lūdzot atbalstu, paziņo, ka globālā ekonomika atrodas “izšķirošā pavērsiena punktā”.
Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, īrietis apgalvo, ka Eirogrupa joprojām ir paredzamības, stabilitātes un pārredzamības avots. Viņš arī slavēja pēdējo gadu sasniegumus savā vadībā, vienlaikus brīdinot, ka ir nepieciešams vēl daudz darba. “Mainīgā ārējā vide dod mums stimulu un imperatīvu virzīties uz priekšu ilggadējos jautājumos un īstenot mūsu kopīgās prioritātes,” viņš teica, solot palikt godīgs starpnieks grupas sarunās.
Ja viņš tiks pārvēlēts, viņš plāno padziļināt Eiropas kapitāla tirgus, panākt progresu digitālā eiro jautājumā, veicināt lielāku dinamiku integrācijā un turpināt investēt drošības sadarbībā. “Daudz kas var notikt dažu nedēļu laikā pasaulē, kurā mēs atrodamies, taču esmu iedrošināts par pašreizējo atbalstu, ko esmu saņēmis,” nesenā intervijā Euronews sacīja Īrijas finanšu ministrs.
Rimants Šadžius: Mazāk Koncentrēta Kapitāla Tirgu Savienība
Sacensībā par Eirogrupas prezidenta amatu Rimants Šadžius ir neparedzamais kandidāts jeb “tumšais zirdziņš”. Lai gan viņš ir ļoti pieredzējis finanšu ministrs no Lietuvas, viņš saskaras ar diviem galvenajiem trūkumiem: viņš pieder sociālistu politiskajai ģimenei, kas nozīmē, ka viņš konkurē par tām pašām balsīm kā Karloss Kuerpo, un viņš cenšas iegūt mazāku valstu atbalstu, ko Paskāls Donohjū jau sen ir rūpīgi kultivējis.
Rimants Šadžius ir strādājis Luksemburgā bāzētajā Eiropas Revīzijas palātā un kopš 2015. gada ir spēlējis vadošu lomu Lietuvas pievienošanās procesā eirozonai. Viņš arī vadīja ECOFIN 2013. gadā, Lietuvas prezidentūras laikā ES Padomē – periodā, ko iezīmēja svarīgi lēmumi par Banku savienības izveidi.
Diplomātiskie avoti liecina, ka Šadžius varētu piesaistīt atbalstu no ES dalībvalstīm, kas atrodas vistuvāk Krievijas robežai, taču nav sagaidāms, ka viņš iegūs pietiekami daudz balsu, lai uzvarētu sacensībās.
Savā vēstulē kolēģiem ministriem Lietuvas kandidāts apņemas veicināt dalībvalstu dziļāku integrāciju eirozonā, izvairīties no pārklāšanās ar Eiropadomes darba kārtību, nodrošināt fiskālo ilgtspēju un paātrināt digitālā eiro ieviešanu. Līdzīgi kā viņa konkurenti, Šadžius apņemas pabeigt gan banku savienību, gan kapitāla tirgu savienību. Tomēr viņš uzsver nepieciešamību risināt faktu, ka pēdējā joprojām ir “neviendabīga un vairāk koncentrēta Rietumeiropā un Ziemeļeiropā”, tādējādi vēlreiz uzsverot savu vīziju par līdzsvarotāku integrāciju visā eirozonā.
Sekojiet mums līdzi: