Eiropieši vēlas stingrāku MI regulējumu, neskatoties uz cerībām un dalītu skatījumu uz konkurētspēju

Eiropiešu attieksme pret mākslīgo intelektu: vēlme pēc regulējuma un cerības uz inovācijām

Eiropas Savienības pilsoņi bieži vien uzskata, ka bloks ir konkurētspējīgs tehnoloģiju jomā salīdzinājumā ar ASV uzņēmumiem, pat neraugoties uz pieaugošo ekspertu kritiku par lēnīgu attīstību. Nesenā YouGov aptaujā, kas aptvēra septiņas Eiropas Savienības valstis – Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Rumāniju un Spāniju – atklājās, ka vairums respondentu uzskata efektīvu mākslīgā intelekta (MI) regulējumu par svarīgāku nekā tā attīstības veicināšanu. Spānija izceļas kā valsts, kurā vislielākais īpatsvars (73%) iestājas par stingrāku MI regulējumu. Tikai neliela daļa aptaujāto (11-20%) pauda atšķirīgu viedokli, uzskatot, ka jauno tehnoloģiju, tostarp MI, brīva attīstība ir primāra, pat ja tas nozīmē mazāku nozares regulējumu.

Neziņa un dalītas sajūtas par MI ietekmi

Lielākā daļa Eiropas pilsoņu šajās septiņās valstīs joprojām nav pārliecināti par MI kopējo pozitīvo ietekmi uz sabiedrību. Interesanti, ka Spānijā un Rumānijā aptuveni puse respondentu pauž cerību uz pozitīvu MI ietekmi uz ekonomisko izaugsmi Eiropā. Tomēr Francijā šis rādītājs ir ievērojami zemāks – tikai 22% piekrīt šim apgalvojumam, padarot frančus par vislielākajiem skeptiķiem šajā grupā. Neskatoties uz šo piesardzību, franči, tāpat kā citi eiropieši, neatturas no MI lietošanas personiskajām un izklaides vajadzībām. Gandrīz puse aptaujāto septiņās valstīs atzīst, ka ir izmantojuši MI kādam personiskam nolūkam, īpaši Nīderlandē un Spānijā, kur šis īpatsvars sasniedz attiecīgi 64% un 61%. Tomēr ikdienas lietojums ir salīdzinoši zems, tikai ap 12% lieto MI ikdienā, un vien 27-43% to izmanto katru nedēļu.

Eiropas konkurētspēja MI jomā: reālā situācija pret sabiedrības uztveri

Diskusijas par Eiropas gatavību un konkurētspēju MI tehnoloģiju attīstībā kļūst arvien intensīvākas. Daudzi novērotāji pauž bažas par kontinenta spējām sacensties ar globālajiem līderiem. Jau jūnijā Nvidia izpilddirektors Jensens Huangs, viesojoties Elizejas pilī, norādīja, ka Eiropa ir pārāk lēna MI attīstībā. Arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Filips Ažions nesen brīdināja par Eiropas atpalicību tehnoloģiju sacensībā ar Ķīnu un ASV. Tomēr sabiedrības aptauju rezultāti šajās septiņās ES valstīs liecina par optimistiskāku skatījumu. Eiropieši bieži vien uzskata, ka Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi ir konkurētspējīgi ar ASV kolēģiem, īpaši Nīderlandē un Spānijā, kur šis rādītājs sasniedz 43%. Tomēr pret Ķīnu Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi tiek uzskatīti par vājākiem, īpaši tas izpaužas respondentu vidū Spānijā, Vācijā un Itālijā. Šī neskaidrība un dalītās sajūtas ir dabisks signāls, ka sabiedrība meklē līdzsvaru starp inovāciju potenciālu un nepieciešamību nodrošināt drošību un kontroli pār spēcīgu tehnoloģiju.