ES aktivizē jaunu mehānismu Krievijas naftas cenu griestu pielāgošanai

ES ievieš dinamiskus mehānismus Krievijas naftas cenu griestu korekcijām

Eiropas Komisija (EK) šodien pirmo reizi piemērojusi jaunu, automātisku un dinamisku mehānismu, lai pielāgotu noteiktos cenu griestus Krievijas jēlnaftai. Šis solis ir daļa no plašākiem Eiropas Savienības centieniem ierobežot Krievijas ienākumus, ko tā gūst no naftas eksporta, un tādējādi samazināt tās spējas finansēt karu Ukrainā.

Šis jaunais mehānisms ļaus EK ātrāk un efektīvāk reaģēt uz naftas tirgus svārstībām, nodrošinot, ka noteiktie cenu griesti atspoguļo pašreizējo situāciju un turpina efektīvi ierobežot Krievijas finansiālās iespējas. Sākotnējā vienošanās par 60 ASV dolāru par barelu cenu griestiem tika panākta 2022. gadā, kad pasaules naftas cena pārsniedza 100 dolārus par barelu. Tomēr šie griesti ir tikuši izmantoti un pielāgoti arī turpmāk, piemēram, Igaunija ir paudusi nostāju, ka cenu griestiem jābūt vēl zemākiem, piemēram, 45 dolāriem par barelu, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju. Neseni dati liecina, ka cena varētu tikt noteikta ap 47,6 dolāriem vai 50 dolāriem par barelu, atkarībā no tirgus apstākļiem un politiskām vienošanām.

Naftas cenu griestu mērķis un ietekme uz Krieviju

Galvenais šī mehānisma mērķis ir nevis pilnībā pārtraukt Krievijas naftas tirdzniecību, bet gan ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no tās pārdošanas, tādējādi mazinot tās spēju finansēt militārās aktivitātes. Cenu griesti nozīmē, ka G7 valstis, ES un Austrālija sniedz tehniskus, brokeru un apdrošināšanas pakalpojumus, kas saistīti ar Krievijas naftas produktiem, tikai tad, ja tie iegādāti par cenu, kas nepārsniedz noteikto līmeni.

Šis politikas instruments ir sevi pierādījis kā efektīvs, jo, piemēram, 2023. gada maijā ASV Finanšu ministrija ziņoja, ka Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta ir būtiski samazinājušies. Ienākumi no naftas eksporta veidoja tikai 23% no Krievijas budžeta, salīdzinājumā ar 35% pirms kara. Lai gan Krievijas naftas eksporta apjoms ir pieaudzis, ieņēmumi par eksportēto naftu ir samazinājušies.

Krievijas naftas tirgus un globālā ietekme

Krievijas naftas eksportu sarežģī arī tā dēvētā “ēnu flote” – kuģi, kas palīdz apiet sankcijas un ierobežojumus. Tomēr ES ir pastiprinājusi centienus apkarot šo “ēnu floti”, iekļaujot melnajā sarakstā arvien vairāk kuģu. Pasaules Bankas prognozes liecina, ka naftas cenas nākamgad varētu būt zemākas, jo piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kas arī negatīvi ietekmēs Krievijas budžetu. Piemēram, Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena ir dramatiski kritusies, sasniedzot zemākos līmeņus kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tiek prognozēts, ka naftas un gāzes ieņēmumu kritums turpināsies, un Krievija saskaras ar savas ekonomikas, kas lielā mērā balstās uz fosilo kurināmo, nenoteiktību.

Latvijas un ES perspektīvas

Lai gan šie pasākumi galvenokārt vērsti pret Krieviju, to ietekme uz degvielas cenām Latvijā ir sarežģīts jautājums. Ekonomisti norāda, ka globālās naftas cenas svārstības, nepastarpinātas piegāžu ķēdes un pasaules pieprasījums galvenokārt ietekmē galapatēriņa cenas. Tomēr ES cenšas nodrošināt, ka tās politikas ir vērstas uz Krievijas spēju finansēt karu ierobežošanu, vienlaikus minimizējot negatīvo ietekmi uz Eiropas patērētājiem. Krievijas naftas eksporta apgrūtinājumi un zemākas cenas varētu teorētiski veicināt zemākas degvielas cenas Eiropā ilgtermiņā.

Turpmākie soļi un sankciju attīstība

Eiropas Savienība turpina pastiprināt sankcijas pret Krieviju, tostarp apsverot jaunus pasākumus enerģētikas nozarē, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegumu. Krievija saskaras ar pieaugošu neapmierinātību sabiedrībā saistībā ar degvielas trūkumu un straujo cenu kāpumu, ko daļēji izraisījuši Ukrainas veiksmīgie droni uzbrukumi Krievijas naftas rūpnīcām.