Rīga: +6.3°С
Nekādas skaidras naudas aizlieguma Eiropā nav: Kas patiesībā mainīsies ar jauno naudas atmazgāšanas apkarošanas likumu?
Sociālajos tīklos strauji izplatījušās baumas, ka Eiropas Savienība gatavojas pilnībā kriminalizēt skaidru naudu, nosakot to par nelegālu. Ziņas par jauno naudas atmazgāšanas apkarošanas tiesību aktu paketi, kas paredz €10 000 griestus skaidras naudas maksājumiem, daži interpretē kā tuvojošos skaidras naudas ēras beigas, dēvējot to par "kontrabandu". Taču patiesība ir krietni vien atšķirīga un daudz mazāk dramatiskā.
Grozījumi naudas atmazgāšanas apkarošanā: Kas patiesībā ir ierobežots?
Patiesībā Eiropas Savienība nav aizliegusi skaidru naudu. Tā vietā tiek ieviests bloka līmenī noteikts maksimālais apjoms, ko var samaksāt skaidrā naudā uzņēmumiem. Šis pasākums ir daļa no plašākas naudas atmazgāšanas apkarošanas reformu paketes, kurai paredzēts stāties spēkā 2027. gadā. Galvenais jaunievedums ir kopīgs €10 000 griestu limits skaidras naudas maksājumiem uzņēmējdarbības darījumos.
Tas nozīmē, ka uzņēmumi turpmāk nevarēs pieņemt skaidrā naudā maksājumus, kas pārsniedz minēto slieksni. Tomēr šie jaunie noteikumi parasti neattiecas uz darījumiem starp divām fiziskām personām, kas notiek neprofesionālā vidē. Turklāt nacionālās valdības saglabās tiesības noteikt savus, vēl zemākus griestus maksājumiem, kas ir mazāki par €10 000, ja tās uzskatīs par nepieciešamu.
Vai auto iegāde skaidrā naudā kļūs nelegāla?
Lai gan daži apgalvo, ka auto iegāde skaidrā naudā kļūs par noziegumu, tas ir maldinoši. No 2027. gada auto iegāde skaidrā naudā nebūs automātiski nelegāla, taču tas varētu būt nelikumīgs darījums atkarībā no tā, no kā automašīna tiek pirkta. Piemēram, ja jūs vēlētos iegādāties automašīnu virs €10 000 no dīlera, viņi legāli nevarētu pieņemt šādu summu skaidrā naudā. Šādos gadījumos pirkumu varētu veikt, izmantojot bankas pārskaitījumu vai karti. Savukārt eiropieši joprojām varēs brīvi uzkrāt, glabāt un izņemt jebkuru summu skaidrā naudā.
Ikdienas pirkumi, piemēram, par kafiju vai pārtikas precēm, paliks nemainīgi. Tādējādi apgalvojums, ka ES "nogalina" skaidro naudu, ir pilnīgi nepareizs. Jaunie noteikumi galvenokārt ietekmē darījumus ar uzņēmumiem, bet divu privātpersonu starpā joprojām būs iespējams veikt pirkšanu un pārdošanu par jebkuru summu skaidrā naudā, ja vien kāda dalībvalsts nav noteikusi stingrākus nacionālos ierobežojumus. Jāatzīmē, ka dažās ES valstīs, piemēram, Itālijā, jau ir spēkā esoši skaidras naudas darījumu ierobežojumi starp privātpersonām.
Kāpēc ES ievieš šos grozījumus?
ES naudas atmazgāšanas apkarošanas paketes galvenais mērķis ir apkarot naudas atmazgāšanu, pastiprinot koordināciju starp dalībvalstīm. Līdz šim ES bija fragmentēta dažādu nacionālo likumu un limitu sistēma skaidras naudas darījumiem. Piemēram, Itālijā limits ir €5 000, kamēr Austrijā nav nekāda limita. Ieviešot €10 000 griestus skaidras naudas maksājumiem, ES vēlas veicināt vairāk darījumu veikšanu caur izsekojamām sistēmām, tādējādi samazinot iespējas naudas atmazgāšanai un citām finanšu krāpniecības formām.
Eiropas Komisija uzsver, ka atšķirību novēršana starp valstīm "harmonizēs naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumus" un aizver "caurumus krāpniekiem". Naudas atmazgāšana ir globāla problēma, kas skar arī Eiropas Savienību. ANO Narkotiku un noziedzības birojs lēš, ka gadā tiek atmazgāti 2-5% no pasaules IKP, kas mērāms līdz pat €1,87 triljoniem. Savukārt 2023. gada ziņojums atklāj, ka gandrīz 70% noziedzīgo grupējumu Eiropas Savienībā izmanto naudas atmazgāšanu savu aktivitāšu finansēšanai un līdzekļu slēpšanai. Lielākā daļa no viņiem izmanto skaidru naudu. Kā norāda Eiropas Komisija, liela apjoma skaidra nauda joprojām ir "grūti, ja ne neiespējami, izsekot līdz kādam noziedzīgam nodarījumam".
Nākamie soļi un kritika
Šī pakete paredzēta stāties spēkā 2027. gada jūlijā. Papildus citiem pasākumiem, tā ietver Eiropas Naudas Atmazgāšanas Iestādes izveidi Frankfurtē, kas pilnas pilnvaras iegūs vienlaicīgi ar tiesību aktu spēkā stāšanos. Bankām, uzņēmumiem un regulatoriem tiks dots trīs gadu pārejas periods, lai pielāgotu savas sistēmas jaunajiem noteikumiem.
Lai gan kritika par šo paketi internetā bieži vien ir pārspīlēta un sensacionāla, pašai paketei netrūkst arī kontroverses. Eksperti ir pauduši šaubas par to, vai skaidras naudas limitu noteikšana ir patiešām efektīva un vai noziedznieki vienkārši nepārvirzīsies uz citiem līdzekļiem, piemēram, kriptovalūtām un pārrobežu kustību. Citi norāda, ka politikas panākumi ir atkarīgi no tās nevainojamas ieviešanas visās dalībvalstīs, kas var izrādīties nevienmērīga.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropas valstu kontekstā izplatās sensacionāli un maldinoši apgalvojumi par skaidru naudu. Skaidras naudas likvidācija ir izplatīta sazvērestības teorija. Iepriekš šogad nepatiesa tiešsaistes naratīva par Spānijas €50 banknotes izņemšanu izraisīja paniku par tās postošo ietekmi uz tūkstošiem cilvēku maciņiem. Spānijas centrālā banka gan apstiprināja, ka nav veikusi nekādu šādu banknotes izņemšanu. Martā ziņojumi Norvēģijā un Zviedrijā par to, ka valstis ierobežo plānus pilnībā atteikties no skaidras naudas, nacionālās drošības apsvērumu dēļ, izraisīja nepatiesu tiešsaistes naratīvu par to, ka abas valstis pilnībā atsakās no digitālajiem maksājumiem.
Sekojiet mums līdzi: