ES noraida Krievijas prasību pret Euroclear kā spekulatīvu un juridiski nepamatotu

ES noraida Krievijas prasību pret Euroclear kā spekulatīvu un nepamatotu

Eiropas Komisija ir noraidījusi Krievijas Centrālās bankas pret finanšu iestādi Euroclear ierosināto tiesas prāvu, raksturojot to kā spekulatīvu un nepamatotu. Šī tiesas prāva tika uzsākta saistībā ar aptuveni 185 miljardiem eiro Krievijas aktīvu, kas pašlaik ir iesaldēti Eiropas Savienības jurisdikcijā. Kā informē telekanāls EuroNews, Krievijas Centrālā banka apgalvo, ka Euroclear kavē šo līdzekļu atbrīvošanu, uz ko attiecas ES tiesību akti. Šis solis tiek sperti laikā, kad Eiropas Savienība gatavojas apstiprināt plānu par Krievijas valsts līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atjaunošanas kredītam.

Juridiskais dūmu aizsegs un tiesiskās aizsardzības mehānismi

Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka priekšlikums par līdzekļu izmantošanu ir juridiski stabils un pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām. Viņš skaidroja, ka aktīvi netiek konfiscēti, un tiek respektēts suverēnās imunitātes princips. Dombrovskis pauda sagaidīšanu, ka Krievija turpinās iesniegt spekulatīvas tiesas prāvas, lai nepieļautu ES centienus īstenot starptautisko tiesiskumu un panākt Krievijas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem Ukrainai. Komisārs arī apliecināja, ka visas Eiropas finanšu institūcijas, kas glabā Krievijas aktīvus, tostarp Euroclear un privātās bankas, būs pilnībā aizsargātas pret Maskavas potenciālajiem atbildes soļiem.

Drošības tīkls un Beļģijas bažas

Kopš 2022. gada februāra ES ir kontrolējusi aptuveni 210 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas līdzekļu. Spēkā esošais sankciju režīms jau ļauj Euroclear kompensēt jebkādus potenciālos zaudējumus. Piemēram, ja Krievijas tiesa pavēlētu konfiscēt 17 miljardus eiro, kas Euroclear atrodas Krievijas teritorijā, kompānija drīkstētu segt šos zaudējumus, izmantojot 30 miljardus eiro, ko Krievijas Vērtspapīru centrālais depozitārijs glabā Eiropas Savienībā. Paredzētais atjaunošanas kredīts vēl vairāk stiprinās šo mehānismu. Ja Krievija atbildētu, konfiscējot Beļģijas valsts aktīvus, Beļģija varētu kompensēt šos zaudējumus no minētajiem 210 miljardiem eiro. Šie juridiskie drošības pasākumi ir paredzēti, lai mazinātu Beļģijas bažas, kas līdz šim ir bijusi galvenā iebildumu izteicēja pret kredīta ideju. Beļģijas premjerministrs Bartošs DeVēvers vairākkārt ir brīdinājis par juridisko izaicinājumu radītajiem riskiem.

Neierobežota līdzekļu iesaldēšana un Krievijas draudi

Euroclear, kas atteicās komentēt situāciju, iepriekš ir raksturojis atjaunošanas kredīta plānu kā ļoti trauslu, juridiski riskantu un eksperimentālu. Tiesas prāva notiek dienu pēc tam, kad ES dalībvalstis vienojās par ārkārtas klauzulas aktivizēšanu, lai iesaldētu Krievijas Centrālās bankas līdzekļus uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar jauno likumu, 210 miljardi eiro tiks atbrīvoti tikai tad, kad Krievijas darbības objektīvi vairs neradīs būtisku risku Eiropas ekonomikai un Maskava būs samaksājusi reparācijas Kijivai, nenodarot ekonomiskas un finansiālas sekas blokam – ļoti augsta prasība, kas, visticamāk, netiks izpildīta tuvākajā laikā. Šī neierobežotā iesaldēšana ir paredzēta, lai vēl vairāk nomierinātu Beļģiju un Euroclear un veicinātu atjaunošanas kredīta apstiprināšanu. Krievijas Centrālā banka savā paziņojumā norādīja, ka patur sev tiesības, bez papildu brīdinājuma, izmantot visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja ES paredzētās iniciatīvas tiks apstiprinātas vai īstenotas.