Rīga: +6.2°С
Paplašināšanās nepieciešamība: Geopolitisks imperatīvs ES priekšā
Eiropas Savienības paplašināšanās ir atguvusi savu nozīmīgumu mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā. Euronews rīkotajā samitā, kas pulcēja ES amatpersonas un kandidātvalstu līderus, skaidri pausts vēstījums: bloka paplašināšana vairs nav izvēles jautājums, bet gan nepieciešamība. Tā ir stratēģiska atbilde uz pieaugošo globālo nestabilitāti un ģeopolitisko spriedzi, kas padara ES paplašināšanos par vienu no blokā izšķirošajiem jautājumiem. Kā uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidente António Costa, ES nevar kavēties ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu. "Pašreizējais ģeopolitiskais konteksts padara šo prioritāti vēl steidzamāku un nepieciešamāku Eiropas Savienībai," viņš sacīja. "Tādā laikmetā, kad pastāv ģeopolitiskā nenoteiktība un ekonomiskā nestabilitāte, paplašināta Eiropas Savienība nozīmē drošāku, spēcīgāku un mierīgāku Eiropu gan mājās, gan pasaulē. Paplašināšanās ir labākā investīcija, ko mēs varam veikt šodien mūsu nākotnei."
Moldovas prezidente Maia Sandu, kuras valsts ir īpaši neaizsargāta pret Maskavas ietekmi, jo daļa tās teritorijas ir atšķēlusies un izveidojusi pro-krievisko Piedņestras reģionu, uzsvēra, ka kavēšanās ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu atstāj durvis atvērtas konkurējošām lielvalstīm, lai tās varētu izmantot savu ietekmi. "Ja jūs neatbalstīsiet mūs, lai mēs paliktu demokrātiska valsts un piedalītos reģiona stabilitātē un drošībā, tad Krievija mūs izmantos un mēs tiksim izmantoti pret Ukrainu un ES valstīm reģionā," viņa brīdināja. Melnkalnes premjerministre Filip Ivanović piebalsoja šim viedoklim, dēvējot paplašināšanos par "labāko politiku, kāda jebkad bijusi ES". Viņš piebilda: "Tā pārvērtīs ES par ģeopolitisku spēlētāju – Melnkalne vēlas tajā spēlēt lomu."
Veto: "Buldings" un netaisnība, kas grauj ES principus
Viens no galvenajiem līderu paustajiem sašutuma iemesliem bija nacionālo veto tiesību izmantošana, ko atsevišķas ES dalībvalstis izmanto, lai kavētu paplašināšanās procesu. Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijan Mickoski to nodēvēja par "bullying" jeb iebiedēšanas formu. Ziemeļmaķedonijas ceļš uz Eiropas Savienības dalībvalsti ir viens no ilgākajiem un politiski sarežģītākajiem bloka vēsturē. Valsts pirmo reizi pieteicās ES dalībai 2004. gadā un ieguva kandidātvalsts statusu 2005. gadā, taču tās progress ilgu laiku tika kavēts strīdu dēļ ar kaimiņvalstīm. Bulgārija pašlaik bloķē tās virzību, pieprasot jaunus grozījumus valsts konstitūcijā saistībā ar vēsturiskiem un lingvistiskiem jautājumiem.
"Mēs vēlētos redzēt sevi pie galda Briselē… Ja kāds uzdrīkstas iebiedēt kādu citu, kas vēlas pievienoties klubam, kāpēc otram būtu jāklusē? Tas nav normāli," sacīja Mickoski. "Tas acīmredzami darbojas… un tieši tāpēc tas atkārtosies atkal un atkal," viņš brīdināja.
Arī paplašināšanās komisāre Marta Kos atzina, ka nav "godīgi", ka dalībvalstis, kurām ir nepieciešama vienprātīga piekrišana katram pievienošanās procesa solim, izmanto veto tiesības. "Jūs pamanāt, ka tā pati dalībvalsts ir devusi zaļo gaismu Ukrainas kandidātstatusa piešķiršanai, ir devusi zaļo gaismu sarunu uzsākšanai, bet tagad bloķē," viņa norādīja, atsaucoties uz Ungāriju. "Tas nav godīgi, un es tā neredzu Eiropas solidaritāti un ģeopolitisko nepieciešamību," viņa piebilda. Viņa ierosināja, ka viens no risinājumiem varētu būt tas, ka Komisija un kandidātvalstis turpina veikt tehnisko darbu aizkulisēs, pat ja nav oficiāli atvērti sarunu mezgli, lai tos varētu ātri noslēgt, kad dalībvalstis dos savu piekrišanu.
Pilntiesīga dalība vai nekas: Kandidātvalstu iebildumi pret "pārbaudes laikiem"
Kandidātvalstu līderi stingri iebilst pret priekšlikumiem, kas paredz, ka nākotnes ES dalībvalstis varētu tikt pakļautas "pārbaudes laikam" pēc pievienošanās, kura laikā tām varētu nebūt pilnu veto tiesību. Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy pauda viedokli, ka šāds pasākums būtu pretrunā ar pašiem vienlīdzības un vienotības principiem, uz kuriem dibināta ES. "Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, lai Ukraina saņemtu tādu attieksmi kā līdzvērtīga," viņš sacīja. "Ja mēs runājam par ES dalību, tai jābūt pilnībā apņemtai. Jūs nevarat būt daļējs vai pusdalībvalsts ES."
Arī Melnkalnes pārstāvis Ivanović piebilda, ka pievienošanās ideja bez pilnām tiesībām ir "grūti pieņemama". Viņa mazā valsts ar 620 000 iedzīvotāju jau "ir bijusi uz pārbaudījuma pēdējos 15 gadus," viņš norādīja. "Kad mēs noslēgsim visus sarunu nodaļas, manā ieskatā, pārbaudījums būs beidzies."
Kos arī pauda skaidru nostāju: "Nē, es stingri iebilstu, bet tas ir mans personīgais viedoklis."
Iekšējās reformas un pārejas periodi: Komisijas priekšlikumi un dalībvalstu nostāja
Komisijas paplašināšanās "cars", kura tuvākajās nedēļās gaidāms pārskats par pirms-paplašināšanās reformām un politiku, ko ES jāveic pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas, tā vietā ierosināja, ka blokam būtu labāk jāizmanto pievienošanās līgumi, ar kuriem "mēs varam noteikt pārejas periodus". Piemēram, Polijas pievienošanās līgumā bija paredzēts pārejas periods saistībā ar lauksaimniecības zemi. "Mums ir pārejas periodi, mums ir dažādas jomas, kurās mēs patiešām varam runāt par pilnīgu integrāciju un patiesi spēcīgu ES," viņa sacīja.
Pretēji Komisijas kritikai: Kandidātvalstu aizstāvība un savstarpējā izpratne
Daži kandidātvalstu līderi noraidījuši to, ko viņi uzskata par pārmērīgi skarbu vai vienpusēju kritiku Eiropas Komisijas jaunākajā paplašināšanās paketē, aizstāvot savu iekšējo progresu un pieprasot lielāku izpratni par savu politisko kontekstu. Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy šķietami aizvainojās par kādu apgalvojumu ziņojumā, kurā tiek uzsvērtas "nesenās negatīvās tendences", tostarp "spiediens uz specializētajām pretkorupcijas aģentūrām un pilsonisko sabiedrību". Viņš norādīja, ka, neskatoties uz pilna mēroga kara izraisīto situāciju, Ukrainas varasiestādes "ir ieviesušas visplašāko pretkorupcijas infrastruktūru Eiropā".
"Es nezinu nevienu valsti, kurai būtu tik daudz pretkorupcijas iestāžu… Mēs darām visu iespējamo," viņš teica.
Arī Albānijas premjerministrs Edi Rama, kura valstij Komisijas ziņojumā tika aicināts "turpināt centienus" cīņā pret narkotiku kontrabandistiem un demontēt organizētās noziedzīgās grupas, izteica aizvainojumu. "Šobrīt mēs pieņemam atbalstu, mēs pieņemam partnerību, mēs pieņemam palīdzību, bet mēs nepieņemam lekcijas no neviena, kad runa ir par cīņu pret korupciju," Rama sacīja. Līdzīgi arī Serbijas prezidents Aleksandar Vučić noraidīja Komisijas kritiku par politisko polarizāciju savā valstī, apgalvojot, ka šāds sašķeltības līmenis ir globāla tendence, nevis unikāli serbu problēma. "Nosauciet valsti bez dziļas politiskās polarizācijas. Es nezinu," sacīja Vučić. "Vai tā ir Rumānija? Bulgārija? Vācija? Francija? Lielbritānija? Tas notiek visā pasaulē sociālo tīklu dēļ. Tā ir mūsdienu pasaule. Tā ir demokrātijas pazīme, kas ir būtiska."
Komisija arī kritizēja Serbijas zemo saskaņotības līmeni ar ES ārpolitiku, īpaši sankcijas pret Krieviju atbildē uz pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un viņa lēmumu apmeklēt Maskavu militārajā parādē. "Es sevi neattaisnošu par sarunām ar kādu," sacīja Vučić. "Es uzskatu, ka visiem vajadzētu sarunāties savā starpā."
Sekojiet mums līdzi: