Rīga: +1.1°С
Traģiskais trieciens Kijivai un Zelenska aicinājums palielināt spiedienu
Krievijas dronu un raķešu uzbrukums Kijivai otrdienas rītā, kas kļuva par šogad galvaspilsētai nāvējošāko, paņēma 28 cilvēku dzīvības un ievainoja 142 visā pilsētā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Krievijas raķešu trieciens pa dzīvojamo ēku Ukrainas galvaspilsētā Kijivā liecina, ka jādara lielāks spiediens uz Maskavu, lai tā piekristu pamieram, kamēr Maskava intensificē uzbrukumus karā.
Kijivas militārās administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko apstiprināja, ka otrdienas rītā notikušais dronu un raķešu uzbrukums Kijivai, kas bija nāvējošākais uzbrukums galvaspilsētai šogad, nogalināja 28 cilvēkus un ievainoja 142 citus.
Prezidenta apmeklējums un vēstījums
Zelenskis kopā ar prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku un iekšlietu ministru Ihoru Klimenko ceturtdienas rītā apmeklēja dzīvojamās ēkas sagrauto vietu Kijivas Solomjansku rajonā, noliekot ziedus un godinot 23 cilvēkus, kuri tur gāja bojā pēc tam, kad tiešs raķetes trāpījums iznīcināja ēku struktūru.
"Šis uzbrukums ir atgādinājums pasaulei, ka Krievija noraida pamieru un izvēlas slepkavību," Zelenskis rakstīja platformā Telegram, pateicoties Ukrainas partneriem, kuri, viņaprāt, ir gatavi izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā "sajustu reālās kara izmaksas".
Uzbrukumu intensifikācija un Putina nostāja
Otrdienas uzbrukums Kijivai bija daļa no plašas apšaudes, ar kuru Krievija atkal centās pārslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Krievija izšāva vairāk nekā 440 dronus un 32 raķetes, kas, pēc Zelenska vārdiem, bija viena no vērienīgākajām kara bombardēšanām.
Kamēr Krievija turpina savu vasaras ofensīvu atsevišķos aptuveni 1000 kilometru garās frontes līnijas posmos, ASV vadītie miera centieni nav guvuši panākumus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins faktiski noraidījis ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvājumu par tūlītēju 30 dienu pamieru, padarot to atkarīgu no Ukrainas mobilizācijas apturēšanas un Rietumu ieroču piegāžu iesaldēšanas.
Tikmēr Tuvo Austrumu spriedze un ASV tirdzniecības tarifi ir novērsuši pasaules uzmanību no Ukrainas lūgumiem izdarīt lielāku diplomātisku un ekonomisku spiedienu uz Maskavu. Pēdējās nedēļās Krievija ir pastiprinājusi tāla darbības rādiusa uzbrukumus, kas skāruši pilsētu dzīvojamos rajonus. Tomēr trešdien Putins noliedza, ka viņa armija būtu veikusi triecienus šādiem mērķiem, sakot, ka uzbrukumi ir vērsti "pret militārajām rūpniecības iestādēm, nevis dzīvojamiem kvartāliem".
Putins starptautisko ziņu aģentūru vadošajiem redaktoriem Sanktpēterburgā sacīja, ka ir atvērts sarunām ar Zelenski, taču atkārtoja savu apsūdzību, ka Ukrainas līderis zaudējis savu leģitimitāti pēc tam, kad viņa pilnvaru termiņš beidzās pagājušajā gadā. "Mēs esam gatavi saturiskām sarunām par noregulējuma principiem," Putins teica, atzīmējot, ka iepriekšējā sarunu kārta Stambulā noveda pie gūstekņu un kritušo karavīru ķermeņu apmaiņas.
Gūstekņu apmaiņa kā cerības stars
Jauna šādas apmaiņas kārta notika Ukrainas Čerņihivas apgabalā ceturtdien, ietverot ukraiņu karagūstekņu repatriāciju, kuri, saskaņā ar Ukrainas Karagūstekņu jautājumu koordinācijas štāba (KSHPPV) datiem, cieta no smagām veselības problēmām, ko radījuši ievainojumi un ilgstoša aizturēšana.
Apmaiņu apstiprināja Krievijas Aizsardzības ministrija, kas publicēja video ar Krievijas militārpersonām apmaiņas vietā Baltkrievijā pēc atbrīvošanas. Komentējot apmaiņu, Zelenskis platformā Telegram rakstīja: "Mēs strādājam, lai atgūtu mūsu cilvēkus. Paldies ikvienam, kas palīdz šīs apmaiņas padarīt iespējamas. Mūsu mērķis ir atbrīvot ikvienu."
Daudzi no apmainītajiem ukraiņu karagūstekņiem bija pavadījuši gūstā vairāk nekā trīs gadus, liels skaits tika sagūstīts 2022. gadā Mariupoles aizstāvēšanas laikā, tagad Krievijas okupētajā pilsētā, informē KSHPPV, piebilstot, ka gatavošanās vēl vienai gūstekņu apmaiņai turpinās.
Sekojiet mums līdzi: