Lagarda brīdina par Eiropas eksistenciālo krīzi: nepieciešamas steidzamas reformas kopējā tirgū

Eiropas eksistenciālās krīzes brīdinājums: Lagarda aicina steidzami reformēt kopējo tirgu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ir nākusi klajā ar drūmu brīdinājumu par Eiropas Savienības konkurētspēju, aicinot Eiropas Komisiju nekavējoties novērst iekšējos šķēršļus, kas apspiež inovācijas, produktivitāti un investīcijas visā blokā. Lai gan eirozonas ekonomika ir izrādījusi noturību pret ģeopolitiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, Lagarda uzsvēra, ka ir nepieciešamas dziļākas strukturālās reformas, lai pilnībā atraisītu tās potenciālu. Viņa norādīja, ka monetārā politika vien nespēj sasniegt šo mērķi.

Lagarda uzsvēra, ka “mēs esam diezgan tuvu potenciālam, taču vēl daudz darāmā, lai uzlabotu eirozonas produktivitāti.” Viņa atsaucās uz to, ko pati nodēvēja par “pašradītām tarifu likmēm”, kas turpina ierobežot preču un pakalpojumu plūsmu Eiropas Savienības iekšienē. Saskaņā ar ECB aplēsēm, šie iekšējie tirdzniecības šķēršļi rada efektīvu tarifu likmi 110% pakalpojumiem un 60% preču tirdzniecībā starp dalībvalstīm – līmeni, ko viņa raksturoja kā “satriecošu”. “Mums ir īpaša māksla to darīt sev,” viņa ironiski piebilda. “Mēs ierobežojam preču un pakalpojumu satiksmi starp dalībvalstīm, kas it kā ir vienots tirgus. Un tas ir tas, kas mums jāsalabo, un mums tas jāsalabo drīzumā.”

Lagarda brīdināja, ka šāda fragmentācija, ko bieži vien izraisa valstu regulējumi, kas pārsniedz ES prasības, kaitē Eiropas spējai konkurēt globālajā arēnā. “Visi vēlas to uzlabot, apzeltīt un darīt vēl nedaudz vairāk,” viņa atzīmēja, atsaucoties uz dalībvalstu iestāžu tendenci pievienot regulējošās slodzes, kas pārsniedz Briselē noteikto.

Eiropas “moments” eksistenciālās krīzes risināšanai

Lagarda uzskata, ka Eiropa joprojām atrodas “eksistenciālajā krīzē”, taču tai paveroties arī vēsturiskai iespējai. “Es joprojām ticu, ka mēs esam šīs eksistenciālās krīzes vidū, bet es arī domāju, ka ir “eiro” un, iespējams, arī “Eiropas” moments,” viņa sacīja. “Ja mēs būsim gudri un ātri šo problēmu risināšanā... mēs varam pārvērst šo momentu par atbildi krīzei.”

Šīs transformācijas centrā Lagarda izvirzīja patiesa *Kapitāla tirgu savienības* izveidi – sen gaidītu, bet joprojām nepabeigtu ambīciju. Viņa uzsvēra, ka tas ir vitāli svarīgi, lai Eiropas inovatori varētu piekļūt izaugsmes finansējumam kontinentā, nevis paļauties uz ASV riska kapitālu. “Viss sākas ar naudu. Mums ir talants, mums ir inovatori... bet galvenais ir tas, lai viņiem būtu pieejams pietiekams finansējums,” sacīja Lagarda. Viņa pauda nožēlu par turpmāko Eiropas ietaupījumu plūsmu pāri Atlantijas okeānam, norādot, ka ES ir jāspēj saglabāt un mobilizēt savu intelektuālo un finansiālo kapitālu.

Lagarda tieši norādīja gan uz dalībvalstu valdībām, gan ES institūcijām, aicinot Eiropas Komisiju rīkoties izlēmīgi, lai novērstu šķēršļus funkcionējošam vienotajam tirgum un integrētai finanšu sistēmai.

Atvērtība kopīgai obligāciju emisijai aizsardzībai

Lagarda pauda atvērtību kopīgai Eiropas obligāciju emisijai, īpaši aizsardzības finansēšanai, atgādinot ES vēsturisko reakciju uz COVID-19 krīzi. “Mēs to darījām COVID dēļ, jo tā bija izdzīvošanas jautājums... Aizsardzība ir tikpat izdzīvošanas un ārkārtas jautājums,” viņa sacīja, dēvējot to par “ideālu piemēru” kopīgai emisijai.

Lai gan Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen izteica ideju par ECB pilnvaru paplašināšanu, lai tā aptvertu izaugsmi līdzās inflācijai, Lagarda palika pie viedokļa, ka tikai monetārā politika nespēj risināt Eiropas strukturālās problēmas. “Vai zemas procentu likmes vai kvantitatīvā mīkstināšana mainītu manis aprakstītās barjeras? Nē,” viņa uzsvēra, atkārtoti apstiprinot ECB juridisko fokusu uz cenu stabilitāti, vienlaikus atzīmējot, ka izaugsme un produktivitāte tiek ņemta vērā tās lēmumos.

Pretestība no dalībvalstīm

Lagarda brīdināja, ka, neskatoties uz potenciālo virzību, politiskā pretestība pret reformām, piemēram, Kapitāla tirgu savienību vai dziļāku finanšu integrāciju, joprojām ir spēcīga. “Būs pretestība no vairākiem stūriem… no cilvēkiem, kuri saka: ‘Mēs esam ļoti apmierināti savā Eiropas nostūrī, atstājiet mūs mierā’,” viņa pauda. ECB prezidentes izteikumi nāk kritiskā brīdī, kad Eiropa saskaras ar pieaugošu globālo konkurenci, gauso produktivitāti un haotisku regulējošu vidi. Viņas vēstījums Briselei bija skaidrs: *laiks rīkoties ir tagad.*