Latvijas Otrā ES Prezidentūra: 92 Miljonu Investīcija Eiropas Nākotnē un Mūsu Ietekmē

Pienākums un Iespēja: Latvijas otrā ES Padomes prezidentūra un tās cena

Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūra nav tikai formāls pienākums, kas rotācijas kārtībā nonāk katras dalībvalsts rokās. Tā ir izcila iespēja, moments, kad valsts var ne tikai demonstrēt savu spēju vadīt sarežģītus starptautiskus procesus, bet arī aktīvi veidot Eiropas nākotni, virzot savas un visa bloka prioritātes. 2028. gada otrajā pusē šī atbildīgā un reizē aizraujošā stafete otro reizi nonāks Latvijas rokās. Tas būs sešu mēnešu intensīva darba periods, kas prasīs pilnīgu valsts pārvaldes mobilizāciju un drosmīgu skatu nākotnē.

Protams, tik liela mēroga pasākums, kas ietver simtiem sanāksmju, neskaitāmas darba grupas, augsta līmeņa vizītes un nepieciešamību nodrošināt efektīvu koordināciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, nāk ar savu cenu. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem, Latvijas otrā prezidentūra ES Padomē valstij izmaksās aptuveni 92 miljonus eiro. Šī summa sedz izdevumus vairāku gadu garumā, sākot no intensīvas sagatavošanās 2025. gadā un turpinoties arī pēc pašas prezidentūras beigām 2029. gadā.

Finanses un Perspektīva: Vai 92 miljoni ir daudz?

92 miljoni eiro – skaitlis, kas var likties iespaidīgs mazas valsts budžetā. Tas ir kā liels kuģis, kas jāuzbūvē un jānodrošina tā sekmīgs ceļojums pa nemierīgajiem starptautiskās politikas ūdeņiem. Tomēr, lai patiesi novērtētu šo summu, ir svarīgi to aplūkot plašākā kontekstā.

Pirmkārt, salīdzinot ar Latvijas pirmo prezidentūru 2015. gadā, kuras tiešās izmaksas bija ap 45 miljoniem eiro un netiešās (personāla izmaksas) – 36 miljoni eiro, kopā veidojot nedaudz virs 80 miljoniem eiro, 2028. gada aplēstās izmaksas ir nedaudz augstākas. Taču jāņem vērā inflācija, pieaugošās drošības prasības un, iespējams, plašāks pasākumu spektrs. Turklāt 2028. gada budžets ietver sagatavošanās periodu jau no 2025. gada, aptverot piecus gadus, kamēr 2015. gada izmaksu apkopojumi bieži koncentrējās uz trim gadiem ap pašu prezidentūru.

Otrkārt, raugoties uz citu dalībvalstu pieredzi, redzams, ka šīs izmaksas nebūt nav astronomiskas. Piemēram, Zviedrijas prezidentūra 2023. gada pirmajā pusē izmaksāja 108 miljonus eiro, bet 2009. gadā – 84 miljonus eiro. Somijas prezidentūra 2019. gadā izmaksāja 55 miljonus eiro. Tātad Latvijas plānotā summa ierindojas starp citu līdzīga vai pat lielāka ekonomiskā spēka valstu tēriņiem.

Kā uzsver Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktors Edgars Kiukucāns, uz šo summu nevajadzētu skatīties tikai kā uz tēriņiem. Tā ir investīcija Latvijas nākotnē, tās starptautiskajā atpazīstamībā un nacionālās ekspertīzes attīstībā.

Sagatavošanās Detaļas un Jaunais Sekretariāts

Lai nodrošinātu otrās prezidentūras sekmīgu norisi, gatavošanās darbi tika uzsākti laikus, kā to paredz ES Padomes Ģenerālsekretariāta rekomendācijas – trīs gadus pirms pašas prezidentūras, proti, 2025. gadā.

Šim nolūkam ir izveidota jauna valsts pārvaldes iestāde – Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts. Tas ir centrālais kodols, kas koordinēs visu milzīgo darba apjomu, kas saistīts ar prezidentūras organizēšanu, sākot no pasākumu programmas veidošanas un loģistikas plānošanas, beidzot ar finanšu un drošības jautājumiem.

Par šī nozīmīgā sekretariāta vadītāju apstiprināts Edgars Kiukucāns, kuram ir plaša pieredze aizsardzības un starptautiskās sadarbības jomā, tostarp darbā Latvijas pārstāvniecībā ES un NATO, kā arī pieredze pirmās prezidentūras laikā. Viņa uzdevums ir vadīt šo sarežģīto procesu, salāgojot dažādu ministriju un iestāžu darbu kā vienotu orķestri, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Sekretariātā sākotnēji paredzētas 15 darba vietas, nodrošinot specifisko zināšanu un koordinācijas kapacitāti.

Ieguvumi, kas Atsver Izmaksas

Lai arī finansiālais aspekts ir neizbēgams, prezidentūras sniegtie ieguvumi sniedzas tālu aiz naudas rāmjiem. Tā ir unikāla iespēja Latvijai pacelties uz Eiropas skatuves un spēlēt aktīvu lomu lēmumu pieņemšanas procesā.

Pirmkārt, prezidentūra būtiski stiprina Latvijas starptautisko redzamību un ietekmi. Sešu mēnešu garumā Latvija būs Eiropas uzmanības centrā – mediju interese, augsta līmeņa vizītes, diskusijas par Latvijas virzītajām prioritātēm. Tas ir kā tilts, kas savieno Latviju ar plašāko Eiropas un pasaules arēnu.

Otrkārt, tā ir nenovērtējama pieredzes bagātināšana valsts pārvaldei. Simtiem ierēdņu un ekspertu iegūs unikālu iespēju strādāt ar ES likumdošanu, piedalīties sarunās un gūt dziļāku izpratni par ES institūciju darbību. Tas paaugstina valsts pārvaldes kapacitāti un profesionalitāti ilgtermiņā.

Treškārt, prezidentūrai ir potenciāls sniegt taustāmus ekonomiskus ieguvumus. Kā liecināja 2015. gada pieredze, kad ekonomiskie ieguvumi tika lēsti virs 64 miljoniem eiro , viesu piesaiste (vairāk nekā 25 000 dalībnieku un 800 žurnālistu 2015. gadā) , pasākumu organizēšana un saistītie pakalpojumi rosina tautsaimniecību, veicina tūrismu un var palielināt nodokļu ieņēmumus. Prezidentūra var pavērt jaunas durvis Latvijas uzņēmējiem, veicinot sadarbību un eksporta iespējas.

Izaicinājumi un Prioritātes Nākotnes Vārdā

Nav šaubu, ka 2028. gadā Eiropa un pasaule, visticamāk, saskarsies ar jauniem un jau zināmiem, bet joprojām aktuāliem izaicinājumiem. Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā nestabilitāte, hibrīddraudi, kiberdrošība, klimata pārmaiņu sekas, ekonomiskās transformācijas – tie ir tikai daži no jautājumiem, kas noteikti būs ES dienaskārtībā.

Latvijas prezidentūrai būs jāspēj orientēties šajā sarežģītajā ainavā, virzot tādas prioritātes, kas ir svarīgas gan pašai Latvijai, gan visai Eiropas Savienībai. Drošība un aizsardzība, noturība pret hibrīddraudiem, digitālā transformācija, ekonomikas konkurētspēja un zaļā pāreja, visticamāk, būs aktuālas tēmas arī 2028. gadā. Latvija, balstoties uz savu pieredzi un ģeogrāfisko stāvokli, var sniegt būtisku ieguldījumu diskusijās par šiem jautājumiem.

Prezidentūra būs arī iespēja stiprināt ES vienotību un spēju rīkoties kopīgi sarežģītās situācijās. Prezidējošajai valstij ir jābūt godīgam starpniekam, meklējot kompromisus un nodrošinot konstruktīvu dialogu starp dalībvalstīm.

Secinājums: Investīcija ar Neatsveramu Atdevi

Lai arī otrā Latvijas prezidentūra ES Padomē prasīs ievērojamus finansiālus resursus, uz to ir jāraugās kā uz stratēģisku investīciju Latvijas nākotnē. Tā ir iespēja ne tikai pildīt savus pienākumus ES saimē, bet arī aktīvi veidot Eiropas politiku, stiprināt savu pozīciju starptautiskajā arēnā, attīstīt valsts pārvaldes kapacitāti un gūt ekonomiskus labumus. Edgara Kiukucāna vadītajam sekretariātam būs milzīga loma šī procesa sekmīgā norisē, nodrošinot, ka katrs iztērētais eiro nes maksimālu atdevi Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Šī prezidentūra ir mūsu kopīga atbildība un iespēja apliecināt, ka Latvija ir spējīga, ambicioza un nenovērtējama Eiropas saimes dalībvalsts.