Rīga: +6°С
Cīņa par ukraiņu mākslas identitāti muzejos
“Shadows Project” uzsākta kampaņa “Nozagtā māksla” ir vērienīgs mēģinājums labot nepareizi atribūtus ukraiņu māksliniekus pasaules muzejos. Šī iniciatīva jau guvusi plašu atbalstu – vairāk nekā 500 000 cilvēku un tādi ievērojami muzeji kā Luvra, Teita un MoMA ir apņēmušies pārskatīt savas kolekcijas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ir pieliktas milzīgas pūles, lai saglabātu Ukrainas kultūru un informētu par to pasauli. Kampaņa “Nozagtā māksla” ir jaunākais “Shadows Project” darbs, kas cenšas veicināt ukraiņu kultūras atpazīstamību, uzsākot to, ko paši dēvē par “pirmo koordinēto, publiski vērsto spiedienu, lai panāktu, ka muzeji, kas nepareizi marķē ukraiņu māksliniekus, labo savu atribūciju”.
Vēsturiskās kļūdas un identitātes dzēšana
Lai gan Ukrainas valdības, NVO un vairāku muzeju darbs kopš Krievijas 2022. gada iebrukuma ir pievērsis uzmanību ukraiņu māksliniekiem un viņu darbiem, daudzi Rietumu muzeji joprojām atpaliek attiecībā uz atribūcijām. Daudzi no tiem, piemēram, Modernās mākslas muzejs (MoMA) Ņujorkā, Pompidū centrs Parīzē un Teita Modernā Londona, joprojām uzskaita ukraiņu māksliniekus, īpaši tos, kas dzīvojuši Krievijas impērijas laikā, kā “krievus”.
Šo mākslinieku vidū ir avangarda pionieris Kazimirs Maļevičs, etnisks polis, kurš dzimis Kijivā, tautas mākslas iedvesmotā Aleksandra Ekstere un padomju laika gleznotājs un arhitekts Vladimirs Tatļins. Lai gan šie mākslinieki bija daudzvalodu pārstāvji, atspoguļojot pilsētu, kurās viņi dzīvoja, un to laiku mākslas ainu daudzveidību, viņi bieži tiek nepareizi apzīmēti kā “krievi”, kas neatspoguļo, kā viņi paši sevi definēja vai mūsdienu robežas viņu dzimtenei.
“Shadows Project” aktīvistiem šāda rīcība ir apzināta ukraiņu kultūras un identitātes dzēšana.
Imperialisks mantojums un informatīvais karš
“Šīs nepareizās atribūcijas ir gadsimtiem ilgas Krievijas imperiālās un kultūras dominances rezultāts, kas turpina pastāvēt līdz pat mūsdienām,” “Shadows Project” rakstīja preses paziņojumā. Viņi apgalvo, ka šādā laikā muzeju plāksnes kļūst par cīņas skatuvi par pašnoteikšanos, jo Krievija mēģina dzēst ukraiņu kultūru un nepareizi atribūēt tās darbus.
“Tā kā Ukrainas suverenitāte tiek apdraudēta, valsts pārstāvībai globālajās institūcijās ir reālas sekas, kas veido starptautisko uztveri, politisko atbalstu un palīdzību,” viņi piebilda. Pēc “Shadows Project” domām, daudzas plāksnes balstās uz novecojušu informāciju vai izmanto neprecīzus avotus, piemēram, Vikipēdiju, lai noteiktu to saturu, vienlaikus paliekot “neapzinīgas par Krievijas koordinēto informatīvo karu, tostarp kultūras jomā”.
Pirmie panākumi un tālākās aktivitātes
Kopš kampaņas sākuma jūlijā, vairāk nekā 500 000 cilvēku ir vērsušies ar palīdzību, un vairāki muzeji, tostarp Luvra, Teita un MoMA, ir apņēmušies pārskatīt savas atribūcijas pēc “Shadows Project” aicinājuma.
Klīvlendas muzejs ir noņēmis apzīmējumu “krievu” no viena Aleksandras Eksteres darba un pievienojis kontekstu par viņas ukraiņu izcelsmi, savukārt Bruklinas muzejs ir mainījis gleznotāja Iļjas Repina aprakstu no “krievu” uz “ukraiņu”.
Kultūras aizstāvēšana ir identitātes aizstāvēšana
“Shadows Project” līdzdibinātājai Agatai Gorski ukraiņu kultūras dzēšana no Krievijas puses padara šos projektus īpaši vērtīgus pašreizējā kontekstā. “Pašā pilna mēroga iebrukuma sākumā Krievija bombardēja muzeju, kurā atradās viena no Ukrainas slavenāko gleznotāju māksla – šodien vairāk nekā 2000 Ukrainas kultūras institūcijas ir bombardētas vai bojātas. Putins vēlas pārrakstīt Ukrainas vēsturi – un mūsu Rietumu muzeji ir līdzvainīgi,” viņa norādīja preses paziņojumā. “Mūsu kultūras aizstāvēšana nozīmē mūsu identitātes aizstāvēšanu – un tas ir būtiski mūsu valsts aizstāvēšanai,” viņa piebilda.
Kampaņas plašais tvērums
Kampaņa ietver saziņu ar muzejiem, publisku datubāzi, kurā ikviens var dot ieguldījumu kopienas arhīvā, lai apkopotu datus par nepareizi marķētiem ukraiņu māksliniekiem, progresējošu pētījumu par Krievijas dezinformācijas taktiku tiešsaistē kultūras telpā, kā arī sadarbību ar ukraiņu ielu apģērbu zīmolu RDNY. Ienākumi no ielu apģērbu tirdzniecības tiks novirzīti turpmākiem projektiem, kas vērsti uz Ukrainas mantojuma aizsardzību.
Tā ietver arī digitālo kampaņu, tostarp Instagram filtru, lai izplatītu izpratni un norādītu uz nepareizi atribūtām mākslas darbu atribūcijām visā pasaulē. Vairāk informācijas par projektu var atrast “Shadows Project” tīmekļa vietnē.
Sekojiet mums līdzi: