Rīga: +17.1°С
Pensiju nākotnes pietiekamība Eiropā joprojām zem spiediena
Pensiju nākotnes pietiekamība Eiropas Savienībā joprojām saskaras ar nopietnu spiedienu. Īpaši satraucoši ir tas, ka sievietes turpina saņemt ievērojami zemākas pensijas nekā vīrieši, un lielas atšķirības pensiju līmeņos saglabājas starp dažādām valstīm.
Saskaņā ar OECD ziņojumu “Pensijas īsumā 2023” (Pension at a Glance 2023) pensijas ir galvenais ienākumu avots vecāka gadagājuma cilvēkiem Eiropā. Daudzās Eiropas valstīs publiskie pārvedumi – piemēram, valsts pensijas un pabalsti – veido vairāk nekā 70% no vecāka gadagājuma cilvēku kopējiem ekvivalētajiem bruto mājsaimniecības ienākumiem, dažos gadījumos pārsniedzot pat 80%. Tātad, cik daudz Eiropas iedzīvotāji saņem vecuma pensijās? Kādi ir vidējie pensiju izdevumi uz vienu saņēmēju? Un kā pensiju līmeņi salīdzināmi dažādās Eiropas valstīs, ņemot vērā pirktspējas atšķirības?
Vidējie pensiju izdevumi ES: ap 1345 eiro mēnesī
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2022. gadā vidējie pensiju izdevumi uz vienu vecuma pensiju saņēmēju ES bija 16 138 eiro gadā. Sadalot to pa 12 mēnešiem, tie ir aptuveni 1 345 eiro mēnesī. Šis skaitlis sniedz ieskatu vidējā situācijā, taču aiz tā slēpjas milzīgas atšķirības.
Ziemeļvalstis priekšgalā ar augstākajām pensijām
ES ietvaros vidējā pensija variēja no graudainiem 3 611 eiro gadā Bulgārijā līdz iespaidīgiem 31 385 eiro Luksemburgā. Ieskaitot EBTA valstis un ES kandidātvalstis, diapazons paplašinās vēl dramatiskāk – no 1 648 eiro Albānijā līdz satriecošiem 35 959 eiro Islandē.
Vidējā vecuma pensija uz vienu saņēmēju pārsniedza 30 000 eiro gadā arī divās Ziemeļvalstīs: Norvēģijā un Dānijā. Tā bija ievērojami virs ES vidējā līmeņa arī Zviedrijā (22 436 eiro) un Somijā (21 085 eiro), liecinot par skaidru reģionālo tendenci.
ES kandidātvalstīs zemākās pensijas
Bez Albānijas, zemākās vidējās pensijas ir ES kandidātvalstīs. Šajā grupā ietilpst Turcija (2 942 eiro), Bosnija un Hercegovina (3 041 eiro), Serbija (3 486 eiro) un Melnkalne (3 962 eiro). Melnkalne ir tikai nedaudz virs Bulgārijas. Šie ir gada skaitļi, kas nežēlīgi atklāj plašo plaisu starp zemākajiem un augstākajiem pensiju līmeņiem Eiropā.
ES “Lielās četrinieka” ekonomikas sarindojās secīgi, visas virs ES vidējā līmeņa. Itālijā bija augstākā vidējā pensija starp tām – 19 589 eiro, tai sekoja Francija (18 855 eiro), Spānija (18 100 eiro) un Vācija (17 926 eiro). Šie skaitļi rāda, ka pat spēcīgākajās ekonomikās ir atšķirības.
Plaisas pensiju līmeņos pāri Eiropai
Vidējie pensiju rādītāji nepārprotami liecina par šādām tendencēm:
- Ir spēcīga Austrumu-Rietumu plaisa – Rietumeiropa un Ziemeļeiropa piedāvā daudz augstākus pensiju pabalstus.
- Dienvideiropas valstīm kopumā klājas labāk nekā Austrumeiropas valstīm, taču tās joprojām atpaliek no Ziemeļeiropas.
- Vissliktākie rādītāji koncentrējas Balkānos un Austrumeiropā, īpaši starp ES kandidātvalstīm.
Pensiju atšķirības kļūst daudz mazākas, rēķinot pirktspējas standartos
Nevienlīdzība vidējās pensijās ir ievērojami mazāka, ja to mēra pirktspējas standartos (PPS), salīdzinot ar nominālajiem eiro skaitļiem. Šis salīdzinājums ir būtisks, lai saprastu reālo dzīves līmeni, ko pensija nodrošina.
Piemēram, ES ietvaros attiecība starp augstāko un zemāko vidējo pensiju nominālā izteiksmē ir 8,8, bet, rēķinot PPS, tā samazinās līdz 3,5. Tas precīzi atspoguļo atšķirības dzīves dārdzībā.
ES vidējie pensiju izdevumi uz vienu saņēmēju svārstījās no 5 978 PPS Slovākijā līdz 21 162 PPS Austrijā. Ieskaitot valstis ārpus ES, Albānijai bija zemākais rādītājs – 3 019 PPS.
Turcija uzrādīja ievērojami labāku sniegumu PPS izteiksmē (8 128 PPS), ierindojoties augstāk par vairākām ES dalībvalstīm. Visas Ziemeļvalstis ir virs ES vidējā līmeņa pensiju izdevumos, dažas ierindojoties starp augstākajām Eiropā. Tas apstiprina, ka augstais pensiju līmenis Ziemeļvalstīs nav tikai nomināls, bet atspoguļo arī ievērojamu pirktspēju.
Pensiju kritums trīs valstīs 2022. gadā
Eiro izteiksmē vidējā pensija 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājās tikai trīs valstīs – Turcijā, Īrijā un Grieķijā –, turklāt samazinājums bija mazāks par 5%. Turcijā kritums galvenokārt bija saistīts ar strauju nacionālās valūtas devalvāciju, kas ietekmēja pensiju vērtību eiro izteiksmē. Šāds notikums atgādina, cik trausla var būt finansiālā stabilitāte.
Savukārt Bulgārijā tika novērots lielākais pieaugums – 33%, kam sekoja Čehija ar 16%. Pensiju pieaugums pārsniedza 10% arī Latvijā, Lietuvā, Melnkalnē un Rumānijā. Šie dati sniedz cerību stariņu, lai gan sākumpunkts šajās valstīs bieži vien ir bijis ļoti zems.
Vecuma pensijas ir periodiski maksājumi, kuru mērķis ir i) uzturēt saņēmēja ienākumus pēc aiziešanas pensijā noteiktajā vai standarta vecumā vai ii) atbalstīt gados vecāku cilvēku ienākumus. Ideālā pasaulē tām vajadzētu nodrošināt cienīgas vecumdienas.
Vai pensiju ienākumi ir pietiekami, lai saglabātu dzīves līmeni?
Saskaņā ar 2024. gada Pensiju pietiekamības ziņojumu (Pension Adequacy Report), ko kopīgi sagatavojuši Eiropas Komisija un Sociālās aizsardzības komiteja, ES valstis veic turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu pensiju pietiekamību, taču nākotnes pietiekamība joprojām ir zem spiediena. Plānots, ka pensiju aizstāšanas līmeņi (pensijas attiecība pret pirms pensijas ienākumiem) noteiktas karjeras gadījumā nākamajās četrās desmitgadēs samazināsies. Tas nozīmē, ka jaunākās paaudzes, iespējams, saskarsies ar vēl lielākām grūtībām saglabāt ierasto dzīves līmeni pēc aiziešanas pensijā.
Nabadzības un sociālās atstumtības risks gados vecāku cilvēku vidū kopš 2019. gada ir turpinājis pieaugt, galvenokārt palielinātās relatīvās ienākumu nabadzības dēļ. Tas ir skumjš un satraucošs rādītājs.
2022. gadā vairāk nekā viens no pieciem cilvēkiem ES vecumā no 65 gadiem – aptuveni 18,5 miljoni indivīdu – bija pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Šis skaitlis pieaug gan pieaugošās nabadzības līmeņa, gan sabiedrības novecošanās dēļ. Tas ir skaidrs signāls, ka sistēma nenodrošina drošu tīklu visiem.
Daudzviet Eiropā pensiju ienākumi ievērojami atpaliek no ienākumiem pirms aiziešanas pensijā. Šī plaisa daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem apgrūtina dzīves līmeņa saglabāšanu pēc darba gaitu beigām.
Pensiju dzimumu plaisa: sievietes saņem ievērojami mazāk
Ziņojums atklāj sāpīgu realitāti – vecāka gadagājuma sievietes saskaras ar augstāku nabadzības risku nekā vīrieši katrā ES valstī. Vidēji sievietes ES saņem par 26,1% mazākus pensiju ienākumus nekā vīrieši. Vēl skumjāk, ka 5,3% sieviešu vispār nesaņem nekādu pensiju. Šie skaitļi ir ne tikai statistika, bet atspoguļo daudzu sieviešu grūtības un nedrošību vecumdienās.
Šīs plaisas sakņojas dzimumu atšķirībās atalgojumā, īsākās vai pārtrauktās karjerās, kā arī lielākā nepilna laika darba īpatsvarā sieviešu vidū. Tās ir sistēmiskas problēmas, kas prasa komplektus risinājumus, lai nodrošinātu taisnīgākas vecumdienas visiem Eiropas iedzīvotājiem.
Sekojiet mums līdzi: