Neapmierinātās medicīnas vajadzības Eiropā: Dati atklāj sāpīgās atšķirības

Neapmierinātās veselības aprūpes vajadzības: Eiropas karte un iemesli

Neapmierinātās medicīnas vajadzības bieži vien ir cieši saistītas ar izaicinājumiem veselības aprūpes sistēmā, piemēram, augstām izmaksām un nerimstoši garajām gaidīšanas rindām. Eiropas kontekstā šis jautājums atklāj ievērojamas atšķirības starp valstīm.

Visā Eiropas Savienībā aptuveni 4 procenti iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem un vairāk ziņojuši par neapmierinātām vajadzībām pēc medicīniskas pārbaudes vai ārstēšanas. Šis skaitlis kļūst vēl satraucošāks, ja aplūkojam tikai tos cilvēkus, kuriem medicīniskā palīdzība patiešām bija nepieciešama – šajā grupā neapmierināto vajadzību īpatsvars ir krietni augstāks.

Šīs neapmierinātās vajadzības var rasties gan personisku iemeslu dēļ, gan sistēmisku problēmu dēļ konkrēto valstu veselības aprūpes nodrošināšanā, tostarp jau pieminētās ilgās gaidīšanas, izmaksas un citi šķēršļi.

Valstu atšķirības: Kur situācija ir vissaspringtākā?

To cilvēku īpatsvars, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, Eiropā svārstās dramatiskā diapazonā. Rādītāji sniedzās no nieka 0,2 procentiem Kiprā līdz šokējošiem 15,5 procentiem Igaunijā, kamēr ES vidējais rādītājs bija 3,8 procenti.

Albānija un Grieķija ierindojās starp trim valstīm ar augstākajiem rādītājiem, katrā no tām ziņojot par vairāk nekā 13 procentiem neapmierināto vajadzību. Pārsteidzoši, ka Dānija (12,2 procenti), Somija un Norvēģija (abas virs 7,5 procentiem) uzrādīja salīdzinoši augstu neapmierināto veselības aprūpes vajadzību līmeni, neskatoties uz to, ka tās pieder pie turīgajām Ziemeļvalstīm. Arī Zviedrija bija virs ES vidējā līmeņa.

Centrālās un Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija (0,5 procenti), Austrija (1,3 procenti) un Nīderlande (1,4 procenti), demonstrē ļoti zemu neapmierināto vajadzību līmeni, kas, šķiet, liecina par augsti pieejamām un efektīvām veselības aprūpes sistēmām. Starp četrām lielākajām ES ekonomikām Francija uzrādīja augstāko neapmierināto veselības aprūpes vajadzību līmeni (6,3 procenti), kamēr pārējās saglabājās zem ES vidējā.

Sistēmas faktori pret personīgajiem iemesliem

Neapmierinātās medicīnas vajadzības ES veido divas galvenās iemeslu grupas: ar veselības aprūpes sistēmu saistītie iemesli (2,4 procenti) un iemesli, kas nav saistīti ar sistēmu, bet ir personiski faktori (1,4 procenti), kopā veidojot jau minēto 3,8 procentu vidējo rādītāju.

Šis iemeslu sadalījums plaši atšķiras starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un EVTA (EFTA) valstīm, kas iekļautas aptaujā.

Veselības aprūpes sistēmas problēmas aptver trīs galvenos faktorus: gaidīšanas rinda (1,2 procenti ES vidēji), ārstēšana ir pārāk dārga (1 procents ES vidēji) un pārāk tālu, lai aizceļotu uz ārstēšanās vietu (0,1 procents ES vidēji).

Ar veselības aprūpes sistēmu saistītie iemesli dominē piecās valstīs, trīs no tām ziņo par neapmierinātām medicīnas vajadzībām, kas pārsniedz 10 procentus: Igaunija (12,9), Grieķija (11,6) un Albānija (10,7). Šis īpatsvars bija virs 7,5 procentiem arī Somijā un Latvijā.

Izmaksas pret gaidīšanas laiku: Dažādas sāpes

Sistēmisko problēmu avoti dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, Grieķijā un Albānijā vairāk nekā 9 procenti cilvēku ziņoja, ka nespēja saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, jo veselības aprūpe bija pārāk dārga. Turpretī garās gaidīšanas rindas bija galvenais šķērslis Igaunijā (12 procenti) un Somijā (7,5 procenti).

Iemesli, kas nav saistīti ar veselības aprūpes sistēmu, ietver personiskus faktorus, piemēram: "Nav laika", "Nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu", "Bailes no ārsta, slimnīcas, pārbaudes vai ārstēšanas" un "Vēlējās gaidīt un redzēt, vai problēma uzlabosies pati no sevis".

OECD un Eiropas Komisijas ziņojumā "Health at a Glance: Europe 2024" atzīmēts, ka, koncentrējoties tikai uz iedzīvotāju apakšgrupu, kam patiešām bija medicīniskās aprūpes vajadzības, neapmierināto vajadzību rādītājs palielinās visās valstīs. Tas izslēdz tos, kuri ziņoja, ka viņiem nebija nepieciešama aprūpe.

Dažos gadījumos pieaugums ir diezgan ievērojams, īpaši Grieķijā. Tur vairāk nekā katrs piektais cilvēks (21 procents) no tiem, kam bija nepieciešama medicīniskā aprūpe, ziņoja, ka viņu vajadzības 2023. gadā netika apmierinātas ar veselības aprūpes sistēmu saistītu iemeslu dēļ. Somijā šis rādītājs bija 12 procenti, bet Latvijā – 10 procenti.

Neapmierinātās vajadzības pieaug līdz ar zemākiem ienākumiem

Katrā ES valstī cilvēki ar zemākiem ienākumiem saskaras ar vairāk neapmierinātām medicīnas vajadzībām nekā tie, kuriem ir augstāki ienākumi, un šīs atšķirības galvenokārt saistītas ar veselības aprūpes sistēmu. ES kopējais vidējais rādītājs bija 2,4 procenti. Šis īpatsvars pieauga līdz 3,8 procentiem zemu ienākumu grupās, savukārt augstāku ienākumu grupās tas bija tikai 1,2 procenti.

Šī plaisa ir īpaši plaša dažās valstīs. Piemēram, Grieķijā gandrīz katrs ceturtais cilvēks (23 procenti) zemākajā ienākumu kvintilē ziņoja par neapmierinātu medicīnisko aprūpi, salīdzinot ar tikai 3,4 procentiem augstākajā ienākumu grupā. Somijā šie skaitļi bija 10 procenti pret 4,9 procentiem, bet Francijā – 5,3 procenti pret 1,9 procentiem. Šī nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā ir sāpīga realitāte daudziem.

Kāpēc pastāv tik lielas atšķirības starp valstīm? Ekspertu skaidrojumi

"Neapmierinātās veselības vajadzības ir svarīgs sabiedrības veselības izaicinājums, kas rodas dažādu iemeslu dēļ," Euronews Health sacīja Eiropas Sabiedrības veselības asociācijas (EUPHA) prezidents Dr. Tits Albrehts. "Mēs varam pieņemt, ka liela daļa cēloņu slēpjas veselības sistēmu pārvaldībā, kā arī veidos, kā citas papildinošās sistēmas tiek integrētas, lai nodrošinātu holistiskāku iedzīvotāju veselības vajadzību pārvaldību."

Tīna Taube, Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) tirgus pieejamības un OMP politikas direktore, paskaidroja, ka neapmierinātās medicīnas vajadzības Eiropas valstīs plaši atšķiras slimību jomu, diagnozes un ārstēšanas pieejamības, veselības aprūpes sistēmas gatavības un valsts kompensācijas politikas dēļ. Viņa atzīmēja, ka neapmierināto vajadzību jēdziens ir kontekstspecifisks, atkarīgs no pacienta, slimības veida un pieejamās tehnoloģijas. "Kardiovaskulāro pacientu vajadzības var atšķirties no pacientu ar retām slimībām vajadzībām... Tas nav tikai par produkta pieejamību, bet arī par piekļuvi diagnozei un veselības aprūpei valsts līmenī," viņa teica Euronews Health.

Endijs Pauvijs-Smits, EFPIA komunikāciju izpilddirektors, uzsvēra ievērojamās atšķirības starp Eiropas valstīm attiecībā uz piekļuvi jaunām ārstēšanas metodēm. Viņš norāda, ka pacienti vienā valstī var gaidīt pat septiņas reizes ilgāk nekā kaimiņvalstī dažādu šķēršļu dēļ. Tie ietver regulatīvos procesus, cenu un kompensācijas aizkavēšanos, kā arī veselības aprūpes sistēmu gatavību.

Attīstoties modernākām ārstēšanas metodēm, piemēram, gēnu un šūnu terapijām, nepieciešamība pēc kvalificētiem speciālistiem un spēcīgas veselības aprūpes infrastruktūras kļūst vēl kritiskāka. Pauvijs-Smits norādīja, ka atšķirības veselības aprūpes izdevumos, infrastruktūrā un ekonomiskajā kapacitātē dažādās valstīs ietekmē to, cik labi valsts spēj nodrošināt jaunas ārstēšanas metodes saviem iedzīvotājiem.

Albrehts no EUPHA norādīja, ka veselības aprūpes finansējuma līmenis nešķiet izšķirošais faktors aptaujas rezultātos, jo dažās valstīs ar augstiem kopējiem veselības izdevumiem, piemēram, Dānijā, Somijā un Norvēģijā, joprojām ziņo par augstu neapmierināto vajadzību līmeni, kamēr citas ar daudz zemākiem izdevumiem, piemēram, Albānija un Grieķija, uzrāda līdzīgus rādītājus. "Šie rezultāti noteikti prasa rūpīgāku ieskatu datos," viņš teica.

Datu nianses: Subjektīvais skats

Eurostat uzsvēra, ka rezultāti ir iegūti no pašvērtējuma datiem, tāpēc tie zināmā mērā ietekmēti gan no respondentu subjektīvās uztveres, gan no viņu sociālā un kultūras fona. Šis aspekts jāpatur prātā, interpretējot datus.