Nodokļu slogs Eiropā 2024: kur paliek liela daļa algas un kur samazinājās jūtami?

Nodokļu slogs Eiropā: kas to veido un kā tas mainās?

Nodokļu slogs darba ņēmējiem, kas sastāv no ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām, visā Eiropā atšķiras ļoti plaši. 2024. gadā šis slogs dažās valstīs piedzīvoja krasas izmaiņas, gan ievērojami pieaugot, gan samazinoties. Darba ņēmēji maksā ne tikai ienākuma nodokli, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šīs divas komponentes kopā veido vidējo personīgo nodokļa likmi, kas izteikta procentos no bruto darba algas. Šo kombinēto likmi bieži dēvē par “nodokļu slogu”. Vidējās personīgās nodokļu likmes Eiropā būtiski atšķiras un lielākajā daļā valstu katru gadu mainās, tieši ietekmējot neto ienākumus. Tātad – kurās valstīs 2024. gadā bija augstākais personīgais ienākuma nodoklis un darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas? Un kur tika novēroti lielākie vidējo personīgo nodokļu likmju ikgadējie pieaugumi vai samazinājumi?

Sociālo iemaksu diapazons – no nulles līdz gandrīz 30%

Saskaņā ar OECD ziņojumu "Taxing Wages 2025" un Eurostat datiem, personīgā ienākuma nodokļa likmes valstīs ļoti atšķīrās. Skaitļi atspoguļo vidējo algu vienam darba ņēmējam bez bērniem, kas norādīta nacionālās valūtas vērtībās. Darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas svārstījās no nulles Dānijā līdz 29,9% Rumānijā, tai seko Slovēnija ar 23,6%. Šīs likmes neietver to, ko darba devēji maksā par sociālo nodrošinājumu. Darba devēja iemaksas bieži vien ir vienādas ar darba ņēmēja daļu vai pat lielākas par to – tas ir papildu finansiāls slogs, ko darba devēji nes.

Kur alga "sarūk" visvairāk?

Jūtama atšķirība vidējās personīgās nodokļu likmēs. 2024. gadā vidējās personīgās nodokļu likmes atšķīrās no 15,6% Kiprā līdz satriecošiem 39,7% Beļģijā. Tas nozīmē, ka Beļģijā gandrīz divi no katriem pieciem eiro bruto algas tika novirzīti nodokļiem – tas ir ievērojams kumoss! Septiņās ES valstīs vidējās personīgās nodokļu likmes pārsniedza trešdaļu no bruto ienākumiem. Bez Beļģijas šajā grupā ietilpa Lietuva (38,2%), Vācija (37,4%), Rumānija (36,9%), Dānija (35,7%), Slovēnija (35,6%) un Ungārija (33,5%).

Vairāk nekā 30% - plaša grupa

Vēl piecās ES valstīs vidējās personīgās nodokļu likmes pārsniedza 30%: Austrijā (32,7%), Luksemburgā (32,1%), Horvātijā (30,9%), Itālijā (30,4%) un Somijā (30,3%). Kopumā 12 ES valstīs vismaz trīs no katriem desmit eiro darba ņēmēja algas tieši nonāk ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās.

Kur nodokļu slogs ir zemāks?

Izņemot Kipru, Šveice ir vienīgā valsts, kur vidējā personīgā nodokļa likme saglabājās zem 20% (precīzi dati nav sniegti avotā par Šveici šajā vietā, bet vēlāk minēts zem 20%). Tā bija zem 25% līmeņa arī Igaunijā (20,5%), Čehijā (21%), Apvienotajā Karalistē (21,4%), Bulgārijā (22,4%), Spānijā (22,5%), Zviedrijā (23,1%), Polijā (24%) un Slovākijā (24,1%).

Lielāko ekonomiku kontrastējošie nodokļi

AK zemākā, Vācija augstākā: 16 procentpunktu atšķirība. Starp Eiropas piecām lielākajām ekonomikām Vācijai ir augstākā vidējā personīgā nodokļa likme – 37,4%. Tai seko Itālija ar 30,4%, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk. Francija atrodas pa vidu ar 28%. Apvienotajā Karalistē likme ir viszemākā – 21,4%, bet Spānijā nedaudz augstāka – 22,5%. Starp Vāciju un AK ir jūtama 16 procentpunktu atšķirība, kas lielā mērā skaidrojama ar ievērojamo plaisu darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksās: 20,7% pret 5,9%. Tas ir spilgts piemērs tam, cik ļoti sociālās iemaksas var ietekmēt kopējo nodokļu slogu.

Minimālas izmaiņas vairumā valstu

Vidējo nodokļu likmju izmaiņas 2024. gadā. Vairāk nekā pusē valstu ikgadējās vidējās personīgās nodokļu likmes izmaiņas bija minimālas, svārstoties no -2% līdz +2%, bet dažās valstīs izmaiņu vispār nebija – stabilitāte, kas daudziem varētu šķist patīkama.

Kur nodokļu slogs būtiski pieauga?

Tomēr dažās valstīs tika novērots būtisks pieaugums vai samazinājums. Itālija reģistrēja augstāko pieaugumu – tās vidējā personīgā nodokļa likme palielinājās no 28,3% līdz 30,4% – pieaugums par 7,5% jeb vairāk nekā 2 procentpunkti. Tai sekoja Kipra ar 6,9% pieaugumu. Vidējā personīgā nodokļa likme pieauga par vairāk nekā 4% arī Slovēnijā, Igaunijā un Čehijā. Šis pieaugums daudzās mājsaimniecībās noteikti tika jūtams kā papildu finansiāls spiediens.

Kam paveicās visvairāk? Nodokļu sloga kritums

Apvienotā Karaliste (-8,6%) un Portugāle (-8%) 2024. gadā bija acīmredzami izņēmumi, piedzīvojot ievērojamus nodokļu samazinājumus, kuru rezultātā vidējās personīgās nodokļu likmes samazinājās vismaz par 8%. Abās valstīs – gan AK, gan Portugālē – likmes kritās par vairāk nekā 2 procentpunktiem, sniedzot patīkamu finansiālu atvieglojumu darba ņēmējiem. Arī divas Ziemeļvalstis – Zviedrija un Dānija – samazināja savas likmes, abas par 3,7%.

Reģionālās tendences: dienvidi aug, austrumi dažādi

Dienvideiropā nodokļu likmes 2024. gadā galvenokārt pieauga, īpaši Itālijā, Kiprā un Spānijā. Austrumeiropā tendence bija jaukta – dažās valstīs pieaugums, bet citās saglabājās nemainīgas – mozaīka, kas atspoguļo reģiona ekonomisko daudzveidību.

Svarīgs atgādinājums: ģimenes situācijas ietekme

Ģimenes situācija ir svarīga. Visi iepriekš minētie skaitļi attiecas uz vienu vidējās algas saņēmēju bez bērniem. Vidējās personīgās nodokļu likmes var būtiski atšķirties atkarībā no ģimenes situācijas – īpaši ienākuma nodokļa izmaiņu dēļ. Parasti vientuļi cilvēki bez bērniem maksā augstāko ienākuma nodokli, savukārt mājsaimniecības ar bērniem mēdz maksāt mazāk, kas samazina viņu vidējo nodokļa likmi. Tas ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, analizējot personīgo finanšu situāciju. Datus par dažādiem ģimenes stāvokļiem un tipiem skatiet mūsu pilnajā rakstā: "Personal Income Tax Rates in Europe".