Rīga: +1.1°С
Jauns apliecinājums veselīga dzīvesveida spēkam
Jauns, nopietns ASV pētījums pārliecinoši apstiprina, ka prāta asuma saglabāšana līdz sirmam vecumam ir cieši saistīta ar veselīgu uzturu, aktīvu dzīvesveidu un regulāru smadzeņu stimulēšanu. Tātad, oficiāli – vecāka gadagājuma cilvēki, kuri satraucas par kognitīvo spēju pavājināšanos, var saglabāt prāta skaidrību ilgāk, apvienojot fiziskas un garīgas aktivitātes ar uzturu, kas veicina veselību.
Sākotnējie rezultāti, kas tika publiskoti medicīnas žurnālā JAMA, atklāj, ka tie, kuri ievēroja šo veselīgāku paradumu kombināciju, spēja palēnināt tipisko ar vecumu saistīto kognitīvo lejupslīdi. Viņu rezultāti smadzeņu testos bija tādi, it kā viņi būtu par gadu vai diviem jaunāki. Un, kas ir iedrošinoši, nekad nav par vēlu sākt – pētījuma dalībnieki bija savos 60. un 70. gados, un tam nav nepieciešams kļūt par piklboula čempionu vai pilnībā atteikties no saldējuma.
Filisa Džonsa, 66 gadus veca kundze no Ilinoisas, sacīja: “Tā bija pirmā reize, kad jutos, ka daru kaut ko proaktīvu, lai aizsargātu savas smadzenes.” Viņa pievienojās pētījumam pēc tam, kad bija aprūpējusi savu māti ar demenci un pati cīnījusies ar veselības problēmām. Vēl ir pāragri spriest, vai šī ar vecumu saistītās lejupslīdes aizkavēšana varētu mazināt Alcheimera slimības vai citu demences formu risku, taču Džonsa un citi dalībnieki veica smadzeņu skenēšanu un asins analīzes, kuras pētnieki tagad analizē, meklējot pavedienus – piemēram, vai tika novērots arī ar Alcheimeru saistīto olbaltumvielu uzkrāšanās samazinājums.
“Mēs visi esam pakļauti kognitīvās novecošanās pulkstenim, un viss, ko mēs varam darīt, lai palēninātu šo pulksteni, manā skatījumā, ir būtisks ieguvums,” atzina Laura Beikere no Veikforestas Universitātes Medicīnas skolas, kura vadīja šo aizraujošo pētījumu.
Vingrot gan ķermenim, gan prātam: Pētījuma ieskats
Ārsti jau sen ir mudinājuši ievērot fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu smadzeņu veselības uzturēšanai. Šie soļi palīdz cīnīties ar augstu asinsspiedienu, holesterīnu, sirds slimībām un diabētu – faktoriem, kas palielina demences risku. Taču līdz šim visspēcīgākais pierādījums tam, ka konkrētas dzīvesveida izmaiņas vēlākā dzīves posmā varētu uzlabot cilvēku sniegumu smadzeņu testos, nāca no līdzīga pētījuma Somijā.
Kā pētījums darbojās? Puse dalībnieku nejaušības kārtībā tika norīkoti uz grupu nodarbībām, kas ietvēra fiziskās aktivitātes un uztura maiņu, kā arī smadzeņu izaicinājumus – ar biedru atbalstu un treneriem, kas sekoja līdzi viņu progresam. Viņi veica pusstundu vidēji intensīvas fiziskās aktivitātes četras reizes nedēļā, papildus divas reizes nedēļā pievienojot 10-15 minūtes stiepšanās un 15-20 minūtes pretestības treniņus.
Viņi ievēroja “MIND diētu”, kas uzsver lielu daudzumu lapu dārzeņu un ogu, kā arī pilngraudu produktus, mājputnus un zivis. Nekas nav kategoriski aizliegts, taču tā mudina ierobežot sarkanās gaļas, ceptu vai ātro ēdienu un saldumu patēriņu, aizstājot sviestu un margarīnu ar olīveļļu. Viņiem arī bija jāsatiek kāds jauns cilvēks vai jāizmēģina kaut kas jauns katru nedēļu, un jāveic smadzeņu “vingrinājumi”, izmantojot tiešsaistes programmu “Brain HQ”.
Citi pētījuma dalībnieki, kontroles grupa, saņēma smadzenēm veselīgus padomus un minimālu apmācību – viņi paši izvēlējās, kādus soļus ievērot. Abi uzlabojās, taču grupa ar lielāku atbalstu sasniedza ievērojami labākus rezultātus. Apvienojot sociālo iesaisti ar fiziskām aktivitātēm un uztura izmaiņām, iespējams, ir atslēga, norādīja Džesika Lengbauma no Benera Alcheimera institūta, kura nebija iesaistīta pētījumā. “Amerikāņi vēlas atrast to vienu vieglo lietu – ‘ja es tikai ēdīšu savas mellenes’,” sacīja Lengbauma. “Nav vienas burvju lodes. Tas ir vesels dzīvesveids.”
Padomi ikdienai un kopienas spēks
Vidēji intensīvas fiziskās aktivitātes nozīmē sirdsdarbības paātrināšanu un nelielu aizelšanos, tomēr joprojām spējot runāt, skaidro Veikforestas Beikere. Izvēlieties kaut ko drošu savām fiziskajām spējām un sāciet lēnām, tikai 10 minūtes vienlaikus, līdz varat izturēt vairāk, viņa brīdināja. Dariet kaut ko, kas jums patīk, lai jūs pie tā pieturētos.
Tāpat ir daudz iespēju smadzeņu vingrinājumiem, sacīja Beikere – mīklas, pievienošanās grāmatu klubam, mūzikas instrumenta vai jaunas valodas apguve.
Vai jaunie ieradumi saglabāsies? Nākotnes izaicinājumi
Pētnieki turpinās sekot līdzi pētījuma dalībnieku veselībai vēl četrus gadus, un Alcheimera asociācija gatavojas integrēt šos atklājumus vietējās kopienas programmās. Vai cilvēki pieturēsies pie saviem jaunajiem ieradumiem? Filisa Džonsa zaudēja aptuveni 13 kilogramus, uzlabojās viņas sirds veselība un viņa jūtas asāka, īpaši veicot vairākus uzdevumus vienlaikus. Taču viņa nebija sapratusi, ka viņas diēta bija paslīdējusi, kad beidzās pētījuma apmācība, līdz pārbaudē tika konstatēts cukura līmeņa pieaugums asinīs.
Tagad viņa un viņas 81 gadu vecā draudzene no pētījuma palīdz viena otrai noturēties uz pareizā ceļa. Dzīvesveida maiņa “neietekmēja mani tikai fiziski, tā ietekmēja mani arī garīgi un emocionāli. Tā mani atveda uz daudz labāku vietu,” ar dziļu pārliecību secināja Džonsa.
Sekojiet mums līdzi: