Palestīnas ārlietu ministres vīzija par nākotnes valsti
Palestīnas ārlietu ministre Varsen Šahina paziņojusi, ka jebkura nākotnes Palestīnas valsts būs plurālistiska, ar cieņu pret jebkuru vienošanos par divu valstu risinājumu attiecībā uz Izraēlu un starptautisko tiesību ievērošanu. Ekskluzīvā intervijā izdevumam Euronews viņa apliecināja, ka Palestīnas pašpārvalde (PA) ir ceļā uz korupcijas izskaušanu, taču atzina, ka tas "prasīs laiku".
Šahina uzsvēra, ka, ja Palestīnas valsts veidosies, tā būs daudzveidīga sabiedrība, kurā būs vieta sievietēm un kurā tiks ievērotas starptautiskās tiesības, tostarp Izraēlas drošība. "Tā būtu plurālistiska sabiedrība. Tajā būs vieta sievietēm. Esmu sieviete, esmu ārlietu ministre, esmu kristiete un no armēņu izcelsmes," sacīja Varsen Agapekiana-Šahina. Viņa piebilda, ka jaunā valsts cienīs "starptautiskās tiesības" un "jebkuru Palestīnas ar kaimiņiem parakstīto vienošanos".
Sirdi plosošā Gazas realitāte un ES inaktivitātes kritika
Vienlaikus ministre asi kritizēja Eiropas Savienības (ES) kūtrumu attiecībā uz Izraēlas karu Gazā un vardarbību Rietumkrastā, nosaucot to par "šokējošu un vilšanās pilnu". "Visa pasaule vēro, kā bērni tiek brutāli noslepkavoti, gaidot medicīnisko aprūpi teltīs, un cilvēki tiek nogalināti, stāvot rindā pēc pamatpārtikas," norādīja Agapekiana-Šahina. Viņa atkārtoti uzsvēra redzēto: "Mēs redzam bērnus, kas brutāli noslepkavoti teltīs, gaidot medicīnisko palīdzību no citas telts." Karš Gazā sākās, reaģējot uz Hamas teroraktu 7. oktobrī.
Agapekiana-Šahina joprojām tic, ka pastāv cerība uz vienotu Palestīnas valsti ar Palestīnas pašpārvaldes kontroli gan pār Gazu, gan Rietumkrastu.
Cīņa pret korupciju Palestīnas pašpārvaldē
Palestīnas pašpārvaldes pirmā sieviete ārlietu ministre atzina, ka gadiem ilgušā korupcija PA, kā arī Palestīnas Atbrīvošanas organizācijā (PAO) – nacionālajā koalīcijā, kas ir likumīgi atzīts palestīniešu tautas pārstāvis Rietumkrastā un Gazā – tiek izskausta. Tāpat pastāv uzticamības un ietekmes jautājums. Lai gan daži palestīnieši turpina atbalstīt Hamas, demonstrācijas pret Hamas turpinās, savukārt uzticība Palestīnas pašpārvaldes darbībai samazinās, liecina Palestīnas politikas un aptauju pētījumu centra dati.
"Tas nav attaisnojums, bet korupcija ir visur. Un atcerieties, mēs atrodamies okupācijā, un okupācija bojā," sacīja Agapekiana-Šahina. "Ārējais finansējums korumpē, nespēja vadīt savas organizācijas, kā vēlaties, korumpē," viņa turpināja. "Tas nav attaisnojums. Taču šobrīd Palestīnas valdībai ir reformu un attīstības programma. Mēs strādājam visos aspektos, lai ierobežotu korupciju, mazinātu nepotismu, nodrošinātu, ka mūsu organizācijas tiek pārvaldītas saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem un regulām," viņa piebilda: "Tas prasa laiku."
Divu valstu risinājuma nākotne un cerības staru meklējumi
Palestīnas valsts īstenošana šķiet attāla iespējamība, ņemot vērā vardarbību un humanitāro krīzi Gazā, kā arī nepārtraukto vardarbību pret palestīniešiem un viņu izraidīšanu Rietumkrastā. Turklāt ASV vēstnieks Izraēlā Maiks Hakabijs norādījis, ka viņa valsts vairs neatbalsta starptautiski atzīto divu valstu risinājumu un uzskata, ka Izraēlai ir tiesības oficiāli okupēt zemes Rietumkrastā tās vēsturisko, biblisko saišu dēļ. Hakabijs uzskata, ka jebkura potenciālā Palestīnas valsts varētu tikt izveidota no kādas esošas musulmaņu valsts, nevis no Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijās nākotnes Palestīnas valstij paredzētajām zemēm – proti, Rietumkrasta, Gazas un Austrumjeruzalemes.
Kaimiņvalstis, arābu valstis, tomēr norādījušas, ka neuzņems miljoniem palestīniešu un turpina atbalstīt divu valstu risinājumu. Jordānija, Libāna un mazākā mērā Ēģipte un Sīrija jau ir mājvieta lielām palestīniešu bēgļu populācijām no 1948. un 1967. gada kariem ar Izraēlu. "Mēs uzturam cerību, jo mēs esam divu valstu atbalstītāji un ticam, ka divu valstu risinājums ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums," viņa sacīja Euronews.
Ministre Agapekiana-Šahina uzskata, ka Palestīnas valsts materializēsies, un arābu valstīm, piemēram, Saūda Arābijai, būs izšķiroša nozīme tās veicināšanā. Viņa norādīja, ka Saūda Arābija un citas arābu valstis apturēs plānus normalizēt attiecības ar Izraēlu, ja ebreju valsts nesāks sarunas par palestīniešu valsti. Saūda Arābija bija tuvu attiecību oficiālai normalizēšanai ar Izraēlu dienas pirms Hamas terorakta 7. oktobrī.
"Kad prezidents Tramps runāja par savu nodomu izveidot Rivjēru, bija ļoti ātra atbilde no visām arābu valstīm, individuāli un kolektīvi, par palestīniešu nepārvietošanas jautājumu," viņa sacīja. Pagājušā gada februārī, tiekoties ar Izraēlas premjerministru Benjamīnu Netanjahu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš "pārņems" un "piederēs" Gazai, un pārvērtīs to par "Tuvo Austrumu Rivjēru".
Saūda Arābija un Francija kopīgi vada starptautisku ministru līmeņa konferenci par divu valstu risinājumu Ņujorkā 28. un 29. jūlijā.











Sekojiet mums līdzi: