Rīga: +12.4°С
Vairs nav pēdējā: Polijas vieta LGBTQ+ tiesību reitingā mainās
Pēc sešiem gadiem, ieņemot pēdējo vietu, Polija vairs nav Eiropas Savienības vismazāk labvēlīgā valsts LGBTQ+ cilvēkiem, liecina NVO ILGA-Europe ikgadējais “Varavīksnes kartes” ziņojums. Šo sāpīgo vietu tagad ieņēmusi Rumānija.
Briselē bāzētās nevalstiskās organizācijas ILGA-Europe publicētais reitings balstās uz punktu skaitu, kas ņem vērā tādus faktorus kā naida noziegumu skaits attiecīgajā gadā un iestāžu piešķirtās tiesības LGBTQ+ kopienai. Polija šajā reitingā pastāvīgi atradās pēdējā pozīcijā kopš 2019. gada.
Jaunie 2024. gada dati atklāj, ka Rumānija ir apsteigusi Poliju. Spektra otrā galā, apliecinot savu progresivitāti, atrodas Malta, Beļģija un Islande.
Politiskā retorika un tās sekas
Agrāk vairāki Polijas politiskie līderi, tostarp toreiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) priekšsēdētājs Jaroslavs Kačiņskis, aktīvi iestājās pret to, ko viņi dēvēja par “LGBTQ+ ideoloģiju”.
2021. gadā, virtuālā tikšanās laikā ar laikraksta “Gazeta Polska” redaktoriem, Kačiņskis, jautāts par “dzimumu un LGBTQ+ ideoloģijas uzspiešanas draudiem Polijai”, izteicās, ka “šis viss vājprāts – jo tas tiešām ir vājprāts – notiek pasaulē, kurā ir stipras un spēcīgas civilizācijas gan ekonomiski, gan militāri, kuras vājinās. Šo Rietumu vājināšanos izmantos.” Šāda retorika neapšaubāmi veidoja smagu gaisotni kopienai.
Pārmaiņas pēc vēlēšanām un sabiedrības telpas uzlabojumi
Polijas zemā vieta reitingā mainījās pēc 2023. gada parlamenta vēlēšanām, norādot uz to, ka apstākļi LGBTQ+ cilvēkiem ir uzlabojušies. Ironiski, ka jaunā valdība pagaidām nav ieviesusi nekādas jaunas reformas, lai uzlabotu LGBTQ+ tiesības, neskatoties uz priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem.
Tomēr ILGA-Europe ziņo, ka kategorijā “pilsoniskās sabiedrības telpa” Polija ir piedzīvojusi uzlabojumu. Tas saistīts ar faktu, ka ir samazinājušies šķēršļi “LGBT+ pasākumu”, piemēram, praidu gājienu, rīkošanai.
“Pagājušajā gadā visā Polijā tika organizēti vairāk nekā 35 gājieni, un gandrīz visi no tiem noritēja mierīgi,” teikts jaunākajā ILGA-Europe ziņojumā. Tomēr piebilsts, ka šo pasākumu aizsardzība joprojām ir nepietiekama, radot bažas par drošību.
“No LGBT brīvās zonas” – pagātnes ēna
Polija nesen atcēla pēdējo no savām pretrunīgi vērtētajām “no LGBT brīvajām zonām”, sešus gadus pēc pirmās ieviešanas. Šīs zonas, lai arī galvenokārt simboliskas, bija skaidrs un sāpīgs mēģinājums izslēgt LGBTQ+ kopienu no publiskās dzīves, uzskata aktīvisti.
“No LGBT brīvās zonas” izpelnījās asu kritiku arī no Eiropas Savienības puses. 2019. gadā Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu (463 pret 107) nosodīja šīs zonas, kuru tobrīd bija vairāk nekā 80.
Sabiedrības atbalsts pret politisko inerci
Pēc Ipsos+ aptaujas datiem, 67% poļu atbalsta viendzimuma laulības vai juridisku atzīšanu partnerattiecībām LGBTQ+ pāriem. Neskatoties uz šo spēcīgo sabiedrības atbalstu, valdības koalīcijā bija iesniegti divi likumprojekti par civilajām partnerattiecībām, taču abi cieta neveiksmi konservatīvākās daļas atbalsta trūkuma dēļ. Šis ir spilgts piemērs tam, kā sabiedrības noskaņojums vēl nenodrošina ātru politisko progresu.
Sekojiet mums līdzi: