Putins uzrauga kodolieroču mācības starp pieaugošām sankcijām un atliktu tikšanos

Krievijas kodolieroču mācības un pieaugošais starptautiskais spiediens

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir uzraudzījis valsts kodolspēku mācības, kurās tika veikti stratēģiski raķešu starti. Šīs aktivitātes notika laikā, kad uz Maskavu pieauga jaunas sankcijas, kas saistītas ar tās karu Ukrainā, un tika atlikta Putina plānotā tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Kremlis paziņoja, ka mācību ietvaros tika izmēģināta starpkontinentālā ballistiskā raķete “Jars” no Pleseckas kosmodroma un “Sineva” tipa ballistiskā raķete no zemūdenes Barenca jūrā. Šīs mācības, kā uzsvēra Kremlis, tika plānotas iepriekš un tās ir daļa no regulārām Krievijas kodoldeterentēšanas spēku pārbaudēm, cenšoties uzturēt augstu militāro gatavību.

Mācību mērķi un starptautiskā reakcija

Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks, ģenerālis Valērijs Gerasimovs, ziņoja Putinam, ka mācību galvenais mērķis bijis “praktizēt procedūras kodolieroču lietošanas atļaujas saņemšanai”. Šīs apmācības notika brīdī, kad attiecības starp Krieviju un Rietumiem ir ļoti saspīlētas. ASV prezidents Tramps paziņoja par savas plānotās tikšanās ar Putinu Budapeštā atlikšanu, norādot, ka nevēlas “tērēt laiku” neefektīvām sarunām. Šāds lēmums tika pieņemts pēc ASV valsts sekretāra Marka Rubio un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova telefonsarunas. Lavrovs iepriekš paudis Krievijas nostāju pret tūlītēju pamieru Ukrainā, savukārt Kremlis skaidrojis, ka Putina un Trampa tikšanās nepieciešama rūpīga sagatavošana, lai nodrošinātu augstu efektivitāti.

Jaunas sankcijas un mainīgā diplomātija

Kamēr Vašingtona mudināja Maskavu vienoties par tūlītēju pamieru karadarbībā Ukrainā, Trampa administrācija pieņēma jaunus sankciju pasākumus pret Krievijas lielākajām naftas kompānijām. Tramps jau iepriekš bija brīdinājis par iespējamu sodu Krievijai par konflikta pagarināšanu, un šīs jaunās sankcijas tiek uzskatītas par pirmajiem nozīmīgākajiem soļiem šajā virzienā. ASV Finanšu sekretārs Skots Besents uzsvēra nepieciešamību pēc “tūlītēja pamiera un nežēlīgas karadarbības izbeigšanas”. Šīs sankcijas nākusi laikā, kad Trampa nostāja attiecībā uz Ukrainas konfliktu ir piedzīvojusi zināmas izmaiņas, īpaši jautājumā par pamieru pirms ilgtermiņa miera sarunām un Ukrainas spēju atgūt Krievijas okupētās teritorijas. Papildus tam Eiropas Savienība pieņēmusi savu pirmo likumu, kas aizliedz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no 2027. gada 1. janvāra, kas ir būtisks solis enerģētikas politikas jomā.