Somija stiprina mediju pratību un gatavo skolēnus MI laikmetam

Somu izglītības sistēma: Pirmie soļi mākslīgā intelekta laikmetā

Somijā, kas ieņem vadošās pozīcijas Eiropas indeksā par noturību pret viltus ziņām, jau agrīnā vecumā tiek ieviestas inovācijas, lai sagatavotu jaunākās paaudzes digitālajai pasaulei. Šī gada sākumā kādā pirmsskolas vecuma bērnu grupā skolotāja demonstrēja, kā ar mākslīgā intelekta (MI) rīka palīdzību kopīgi veidot stāstu. Bērnu idejas – šausmu žanrs, sižets un varoņi – tika apkopotas MI sistēmā, kas ne tikai radīja tekstu, bet arī ilustratīvus attēlus, sagādājot mazajiem pārsteigumu un sajūsmu.

Šis vingrinājums ir viens no veidiem, kā Somija sāk iepazīstināt savus jaunākos iedzīvotājus ar MI mijiedarbību. Kā uzsver Eiropas Digitālās mediju observatorija (EDMO), mediju pratība veido sabiedrību, kas ir “gan kritiski, gan digitāli izglītota”, tādējādi atvieglojot informācijas novērtēšanu tiešsaistē.

Mediju pratība kā dzīves prasme

Somijas izglītības sistēmā mediju pratība un kritisko domāšanu veicinošas prasmes tiek integrētas jau gadu desmitiem, aptverot dažādus priekšmetus – no matemātikas līdz vēsturei un zinātnēm. Tomēr, pēc izglītības ekspertu teiktā, valsts vēl meklē efektīvākos veidus, kā pilnvērtīgi integrēt MI mācību programmās.

“Studentiem ir nepieciešamas prasmes, lai saprastu MI un kā tas darbojas,” skaidro Nina Pentinena, Somijas Nacionālās izglītības aģentūras izglītības padomniece. “Skolās viņiem ir jāmācās radīt tekstus bez MI.”

Somija mediju pratības jomā sāka strādāt jau 1970. gados, fokusējoties uz radio un televīzijas programmu interpretāciju. Pēdējais mācību programmas atjauninājums 2014. gadā, kas sakrita ar Krievijas īstenoto Krimas nelikumīgo aneksiju un tās radīto dezinformācijas pieaugumu, iekļāva arī sociālo mediju un viedtālruņu pasauli.

Mācību programma balstās uz “multikulturālības” konceptu, uzskatot informācijas avotu izpratni, izvērtēšanu un analīzi par dzīves prasmēm, nevis atsevišķu kursu. To papildina aptuveni 100 organizācijas, kas veicina mediju pratību visā valstī un nodrošina mācību materiālus skolām, informē Somijas Nacionālais audiovizuālais institūts (KAVI).

Somijas sistēmā bērni jau no trīs gadu vecuma iepazīstas ar digitālo vidi, pētot tos attēlus vai skaņas, kas viņiem šķiet interesanti. No septiņu līdz astoņu gadu vecumam skolotāji sniedz norādījumus par informācijas ticamību tiešsaistē. Deviņus un desmit gadus veci skolēni sāk apgūt pētniecības darbu sagatavošanu, pievēršot uzmanību izmantotajām perspektīvām un tām, kas tiek ignorētas.

Leo Pekkala, KAVI direktora vietnieks, min, ka skolotāji matemātikas stundās varētu izskaidrot algoritmu darbību. Galvenais, ka skolotāji paši izvēlas, kā integrēt kritisko domāšanu savās nodarbībās un kā novērtēt skolēnu sasniegumus.

Šī pieeja, šķiet, darbojas, jo dezinformācijas kampaņām Somijā ir bijuši ierobežoti panākumi. “Lielākā daļa cilvēku ļoti labi atpazīst, ka tas ir ļaunprātīgi,” saka Pekkala. Viņš piebilst, ka pat COVID-19 pandēmijas laikā izplatītās starptautiskās sazvērestības teorijas Somijā nav guvušas plašu atsaucību un ātri tikušas noraidītas kā absurdas.

Prasmes palīdz cīņā ar MI radītiem izaicinājumiem

Viena no MI saistītajām problēmām izglītībā ir dziļfīki (deepfakes) – video vai attēli, kas manipulē ar reāliem medijiem, piemēram, apvienojot cilvēku sejas ar citiem ķermeņiem vai izmainot skaņu, lai radītu ticamus video. Šogad augsta līmeņa dziļfīku krāpniecības upuri ir kļuvuši ASV valsts sekretārs Markoss Rubio, Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto, kā arī tādas slavenības kā Teilore Svifta un Džo Rogans, kuru balsis tika izmantotas, lai reklamētu krāpšanu, kas solīja valdības finansējumu.

“MI virspusējā tehnoloģija, kas strauji attīstās, nenovērš pamata kritiskās izpratnes par to, kā darbojas mediji, nepieciešamību,” uzsver Leo Pekkala.

Pekkala norāda, ka šo manipulēto saturu ir “ļoti, ļoti grūti atšķirt no reāla materiāla”. Cerība ir, ka skolēni spēs pielietot savas prasmes, lai identificētu, ka MI radīta video saturs varētu būt “nepareizs”. Lai apstiprinātu šīs aizdomas, skolēniem būtu jāpārbauda cita informācijas avota ticamība.

“MI virspusējā tehnoloģija, kas strauji attīstās, nenovērš pamata kritiskās izpratnes par to, kā darbojas mediji, nepieciešamību,” piebilst Pekkala.

Kā norāda Pentinena, bērni arī apgūs zīmes, kas norāda uz video, attēla vai audio klipa viltotību, piemēram, ja tas izraisa “ļoti emocionālu reakciju”. Neskatoties uz riskiem, ir svarīgi, lai bērni saprastu “kā darbojas MI un kā uzņēmumi to attīsta”.

“Mums priekšā ir milzīgs uzdevums”

Kari Kivinen, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu observatorijas (EUIPO) eksperts izglītības jomā, atzīmē, ka Somijas skolotāji jau maina savu darba pieeju attiecībā uz MI klasē. Tas ietver pieprasījumu pēc rakstītām nodarbībām klasē, nevis tiešsaistes eseju iesniegšanu, vai arī norādījumus, ka MI drīkst izmantot ideju ģenerēšanai, bet ne gala darba izpildei.

Viņš min skolotājas šausmu stāsta vingrinājumu kā piemēru, kā iepazīstināt jaunākos bērnus ar MI. Valdība jau ir izdevusi vadlīnijas MI izmantošanai, tostarp ieteikumus pirmsskolas pedagogiem. Dokumentā uzsvērts, ka skolotājiem ir jānorāda, kā un kad viņi izmanto MI savā darbā, un jāinformē skolēni par iespējamām kļūdām un neobjektivitāti.

“MI rīki ir attīstījušies tik strauji, ka izglītības sistēmas līdz šim nav spējušas tām pietiekami sekot līdzi,” saka Kari Kivinen.

Pentinena gan norāda uz dažām nepilnībām vadlīnijās, jo tās nav pilnībā integrētas mācību programmā, kas varētu kavēt skolu un skolotāju tās pieņemt. Viņa piebilst, ka pilna mācību programmas pārskatīšana parasti notiek reizi desmit gados, un šis process vēl nav sācies.

Kivinen strādā pie kopīga MI pratības satvara Eiropas Savienībai un citām attīstītajām valstīm, kas sniegs papildu norādījumus. Šis satvars, kas tiks publicēts 2026. gada sākumā, ietvers vadlīnijas par to, kā studentiem lietot MI, kā informēt par tā izmantošanu un kā iegūt ticamākus rezultātus. Tāpat plānots novērtēt 15 gadus vecu jauniešu MI prasmes 100 valstīs.

Viņš uzsver, ka šis MI pratības satvars ir “saskaņots ar Somijas pieeju”. “MI lietošana nav tikai Somijas problēma, tā ir problēma visā Eiropā un pasaulē šobrīd,” secina Kivinen. “MI rīki ir attīstījušies tik strauji, ka izglītības sistēmas līdz šim nav spējušas tām pietiekami sekot līdzi.” “Mums priekšā ir milzīgs uzdevums”.