Trampa administrācija brīdina Eiropu par „civilizācijas panīkumu” migrācijas un identitātes krīzes dēļ

ASV administrācijas brīdinājums Eiropai: civilizācijas krīze un bēgļu politikas sekas

Trampa administrācija ir publiskojusi jaunu Nacionālās drošības stratēģiju, kurā izteikts skarbs brīdinājums Eiropas virzienā. Dokumentā kontinents tiek raksturots kā uz sabrukuma robežas esošs, pievēršot īpašu uzmanību migrācijas politikas radītajām sekām un tās potenciālajam „civilizācijas iznīcināšanas” riskam. Stratēģija pauž apņēmību „kultivēt pretestību Eiropas pašreizējai trajektorijai Eiropas valstu iekšienē”, lai novērstu šo postošo kritienu. Šis paziņojums, kas iz dots piektdien, atspoguļo administrācijas redzējumu par ASV lomu pasaulē, vēlreiz apliecinot Donalda Trampa „Amerika Pirmkārt” (America First) principu un viņa pozicionēšanu kā „miera prezidentam”, kurš dod priekšroku neiejaukšanās politikai. Tomēr dokumentā ir arī nopēlta Eiropas valdību rīcība, apsūdzot tās par „demokrātisko procesu sabotāžu” un kritizējot supranacionālas un daudzpusējas institūcijas, piemēram, Eiropas Savienību, apgalvojot, ka tās „grauj politisko brīvību un suverenitāti”.

Migrācija kā civilizācijas drauds

Stratēģijā tiek izteikts satraukums par Eiropas „civilizācijas kritumu”, ko veicinot „migrācijas politikas, kas pārveido kontinentu un rada spriedzi, cenzē brīvu vārda izpausmi un apspiež politisko opozīciju, krītošas dzimstības likmes, kā arī nacionālo identitāšu un pašapziņas zudumu”. Šīs idejas nav jaunas Trampa administrācijas un tās atbalstošo intelektuāļu aprindās, taču šobrīd tās izklāstītas neparasti tiešā un bargā tonī, kas, visticamāk, radīs neapmierinātību Eiropas valdībās. Tramps un daudzi viņa ieceltie amatpersonas un padomnieki jau iepriekš ir sūdzējušies par centieniem „cenzēt” labēji noskaņotus viedokļus, apzīmējuši kreisā spārna un antifašistiskos aktīvistus par teroristiem un solījuši veikt „masu deportācijas” nelegālajiem imigrantiem. Administrācija arī ir izteikusi negatīvu nostāju pret ne-eiropeiskas izcelsmes etniskajām grupām, uzskatot tās par bīstamām un nevēlamām ASV, vienlaikus samazinot atļauto bēgļu skaitu gadā par 94%, bet par prioritāti bēgļu statusa piešķiršanai izvirzot baltos Dienvidāfrikas iedzīvotājus, pamatojoties uz to, ka viņi ir „genocīda” upuri.

Eiropas nākotne Trampa skatījumā

Runājot par Eiropas politisko ainavu, stratēģija brīdina, ka „ja pašreizējās tendences turpināsies, kontinents 20 gadu laikā vai pat ātrāk vairs nebūs atpazīstams”. Šie vārdi atbalso dažādu labējo un galēji labējo spēku retoriku Eiropā, kuri savu politisko programmu centrā ir izvirzījuši pretimigrācijas idejas. Visā Eiropas Savienībā galēji labējās partijas apgalvo, ka Eiropa zaudēs savu identitāti, ja netiks ieviesti stingri migrācijas politikas pasākumi. Šī nostāja ir atradusi atsaucību ASV administrācijā, radot risku atsvešināt tradicionālos sabiedrotos kontinentā. Trampa administrācijas stratēģija paredz prioritāti „kultivēt pretestību Eiropas pašreizējai trajektorijai Eiropas valstu iekšienē” un pauž, ka „pieaugošā patriotisko Eiropas partiju ietekme patiešām dod pamatu lielam optimismam”.

Precīzi šīs nostājas praktiskie soļi nav skaidri, taču prezidents Tramps un dažādi administrācijas pārstāvji iepriekš ir pauduši atzinību par dažādiem pret imigrāciju un Briselē bāzētajām institūcijām vērstiem politiskajiem līderiem Eiropā. Pēc runas Minhenes Drošības konferencē šī gada februārī, kurā ASV viceprezidents Džejs Dī Venss brīdināja, ka „masu migrācija” ir vissteidzamākais drauds „mūsu kopīgajai civilizācijai” un vainoja atvērtību nākšana no Eiropas ne-eiropeisku cilvēku bēgļiem par teroristiskiem uzbrukumiem Eiropas pilsētās, viņš tikās ar partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidel, ignorējot toreizējo Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī uzruna izraisīja diskusiju Eiropas līderu vidū, kuri uzskatīja, ka ASV viceprezidents ir pārsniedzis robežas, kritizējot suverēnus sabiedrotos. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs stingri iebilda, norādot, ka Eiropa aizsargā pamattiesības un demokrātiju kā „pamatvērtības un cīnīsies, lai tās saglabātu”.

Ukrainas faktors un drošības prioritātes

Stratēģija arī norāda uz Eiropas it kā ciesto „civilizācijas pašapziņas trūkumu”, kas izpaužas kā „nereālistiskas cerības” attiecībā uz Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā. Dokumentā apgalvots, ka karu nav iespējams izbeigt, ņemot vērā „nestabilās mazākuma valdības” un to „demokrātisko procesu sabotāžu”. Šis dokuments uzsver, ka Amerikas „galvenās intereses” ir panākt „steidzamu izbeigšanu” karam, novērst „neplānotu eskalāciju” un „atjaunot stratēģisko stabilitāti” ar Krieviju. Šāds kara vērtējums signalizē par arvien pieaugošo plaisu starp Trampa administrāciju un Ukrainas Eiropas sabiedrotajiem, kuri pastiprina centienus izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā izbeigtu iebrukumu un Ukrainas teritorijas okupāciju, kamēr Vašingtona mēģina tieši vienoties ar Kremļa vadību.

Lai gan stratēģija skaidri norāda, ka Eiropa „paliek stratēģiski un kulturāli vitāla Amerikas Savienotajām Valstīm” un ka Vašingtonas interesēs ir „novērst jebkura pretinieka dominēšanu Eiropā”, tā šo drošības prioritāti joprojām iekļauj etniskos rāmjos. „Ilgtspējīgi ilgtermiņā ir vairāk nekā ticami, ka dažu desmitu gadu laikā maksimāli noteiktas NATO dalībvalstis kļūs vairākumā nedaudzeiropeiskas,” teikts dokumentā. „Attiecīgi, pastāv atklāts jautājums, vai tās savu vietu pasaulē, vai savu aliansi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, uztvers tāpat kā tie, kas parakstīja NATO hartu.”