Rīga: -10.7°С
Trump dod zaļo gaismu Nvidia mikroshēmu pārdošanai Ķīnā ar 25% piemaksu
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ir devis zaļo gaismu tehnoloģiju gigantam Nvidia atļauju piegādāt savas jaunākās H200 mikroshēmas uzņēmumiem Ķīnā. Šis lēmums, kas tika paziņots caur Trampa sociālā tīkla platformu Truth Social, paredz ievērojamu 25% piemaksu par katru pārdoto vienību. Tas ir ievērojams pagrieziens salīdzinājumā ar iepriekšējām bažām par nacionālo drošību, kas kavēja šādu piegāžu plūsmu.
Nacionālās drošības kompromiss un ekonomiskās sekas
Tramps uzsvēra, ka vienošanās nosacījumi nodrošinās turpinātu ASV nacionālās drošības stiprināšanu, vienlaikus informējot Ķīnas prezidentu Si Dziņpinu par šo atļauju. Prezidenta apgalvojums, ka Si Dziņpins “pozitīvi reaģējis”, signalizē par potenciālu diplomātisku panākumu. Šis lēmums paver nozīmīgu tirgu Nvidia, neskatoties uz plaši izplatītajām bažām, ka šie augstākās klases pusvadītāji varētu tikt izmantoti militāriem mērķiem.
Šīs mazās, bet jaudīgās mikroshēmas ir fundamentālas gan patērētāju elektronikas, piemēram, viedtālruņu un medicīnas aprīkojuma, darbībai, gan arī *mākslīgā intelekta (MI)* apstrādei, kas kļūst aizvien svarīgāka mūsdienu tehnoloģiskajā ainavā. Tās ir kā smadzenes, kas ļauj datoriem domāt un radīt.
Vēsturisks konteksts un lūgumi no nozares
Šī atļauja nav radusies tukšā vietā. Tā nāk pēc vairāku mēnešu intensīvas lobēšanas no Nvidia izpilddirektora Džensena Huana puses. Jau agrāk, aprīlī, nacionālās drošības apsvērumu dēļ Tramps aizliedza piegādāt pat mazāk attīstītās H20 mikroshēmas uz Ķīnu, pat ja tās bija izstrādātas, lai atbilstu iepriekšējās prezidenta administrācijas eksporta ierobežojumiem. Tomēr jūlijā prezidents tomēr atcēla šo lēmumu, kad Nvidia piekrita maksāt 15% no saviem Ķīnas ieņēmumiem ASV valdībai. Līdzīgu vienošanos noslēdza arī Intel un AMD, kas liecina par plašāku tendenci.
Nevienlīdzīgā sacensība un inovācijas potenciāls
Nvidia H200 ir mazāk progresīva nekā tās jaunākais modelis Blackwell, kas tiek uzskatīts par pasaulē visattīstītāko MI mikroshēmu. Tomēr H200 joprojām ir vismaz par vienu paaudzi priekšā pašlaik Ķīnā pieejamajām tehnoloģijām. Daži nozares eksperti, tostarp pats Huans, apgalvo, ka šādi eksporta aizliegumi ilgtermiņā varētu nākt par labu Ķīnas MI ambīcijām. Ja vietējie ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu un viņiem nav piekļuves progresīvām ārvalstu mikroshēmām, tas piespiedīs viņus straujāk ieviest inovācijas un attīstīt savas tehnoloģijas, radot spēcīgu vietējo alternatīvu.
Patiesībā, šī loģika jau ir novedusi pie tā, ka Pekina ir mudinājusi valsts afiliētus uzņēmumus atturēties no Nvidia produktu izmantošanas, meklējot vietējos risinājumus.
Atbalsts un opozīcija
Nvidia paziņojumā uzsvēra, ka H200 piegāde “apstiprinātiem komerciālajiem klientiem, ko pārbaudījis Tirdzniecības departaments, nodrošina pārdomātu līdzsvaru, kas ir lielisks Amerikai.” Uzņēmums piebilda, ka šis lēmums arī atbalstīs augstu atalgojumu un vietējo ražošanu ASV.
Tomēr šai atļaujai pretī stājas arī opozīcija. Grupa Demokrātu senatoru ir paudusi savu neapmierinātību, brīdinot par iespējamām sekām. Viņu ieskatā, piekļuve šīm mikroshēmām sniegtu Ķīnas militāristiem “transformējošu tehnoloģiju”, lai padarītu viņu ieročus nāvējošākus, efektīvāk veiktu kiberuzbrukumus pret amerikāņu uzņēmumiem un kritiskajām infrastruktūrām, kā arī stiprinātu Ķīnas ekonomisko un ražošanas sektoru. Senatori norādīja uz faktu, ka viens no lielākajiem Ķīnas MI uzņēmumiem, DeepSeek, nesen atzinis, ka piekļuves trūkums progresīvajām amerikāņu dizainētajām mikroshēmām ir viņu lielākais izaicinājums, konkurējot ar ASV bāzētajiem MI uzņēmumiem. Tas ilustrē, cik ļoti mūsdienu MI attīstība ir atkarīga no šiem mikroskopiskajiem brīnumiem.
Sekojiet mums līdzi: